Pensiju plānu anomālijas: vieniem izdevies “uzaudzēt” fondu vērtību, citi cietuši zaudējumus 39
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Daži pēdējie gadi sašķēluši 2. līmeņa pensiju fondu ieguldītājus divās lielās grupās. Viena no grupām pēdējos gados ir krietni pieaudzējusi savu pensiju fondu daļu vērtību, bet citi cietuši pat zaudējumus.
“Pagājušais gads un, patiesību sakot, abi pēdējie Covid-19 zīmē aizvadītie gadi 2. līmeņa pensiju fondiem ir bijuši tikpat anomāli kā pagājušā gada karstā vasara,” saka AS “Indexo Atklātais Pensiju Fonds” valdes loceklis Iļja Arefjevs.
Aktīvie pensiju plāni nes augļus
Arefjevs skaidro, ka aktīvie pensiju plāni, tie, kuriem akciju īpatsvars ieguldījumu portfelī ir 75 vai pat visi 100 procenti, pēdējos dažos gados ir uzrādījuši fenomenāli labus rezultātus. Piemēram, dažiem plāniem kā “Indexo Jauda 16-50”, “SEB dinamiskais plāns” vai “INVL Maksimālais 16+” rezultāts pērn svārstījies ap daļas vērtības pieaugumu 20% robežās – tas ir apmēram divkārt vairāk, nekā varētu būt saprātīga ilgtermiņa atdeve no akciju tirgiem.
Tam pretstatā ir konservatīvie ieguldījumu plāni, kuri iegulda galvenokārt valsts vai uzņēmumu parādzīmēs (obligācijās), kas ir daudz mazāk svārstīgas nekā akcijas, – tādēļ šie plāni saviem ieguldītājiem sola mieru, pārliecību par nākotni un stabilitāti. Nelaime tikai tā, ka pēdējos gados konservatīvajiem plāniem pagalam nav veicies ar šīs sajūtas radīšanu – pērn daudziem rezultāti bijuši negatīvi, pēdējo divu gadu periodā – dažiem pozitīvi, dažiem negatīvi.
“Kopumā 2021. gads konservatīvajiem pensiju plāniem bija neveiksmīgs, to vērtība ir samazinājusies,” atzīst “Swedbank Ieguldījumu Pārvaldes Sabiedrības” līdzekļu pārvaldnieks Oskars Briedis. Arī neatkarīgais investors un konsultants Kaspars Peisenieks skaidro, ka plānu rezultāti atbilst to riska pakāpei – tiem, kas ieguldījuši akcijās, ir ļoti labi rezultāti, taču konservatīvajiem plāniem klājies krietni grūtāk.
“Obligācijām pēdējos gados bijis ļoti zems ienesīgums, jo pasaules centrālo banku politika ir bijusi turēt ļoti zemas procentu likmes, kas nosaka arī obligāciju ienesīgumu. Ja vēl tam pieskaita inflāciju, tad ieguldītāji obligācijās pagājušajā gadā cietuši zaudējumus,” saka Peisenieks.
Nepasargā no inflācijas
Vēl vairāk – tā kā pensiju fondu daļas vērtības izmaiņas neņem vērā inflāciju (ņem vērā gan visas fonda pārvaldīšanas izmaksas), tad atliek secināt, ka konservatīvie ieguldījumu plāni pēdējo divu gadu periodā nav spējuši pildīt jebkuru ieguldījumu primāro funkciju – pasargāt uzkrājumus no inflācijas ietekmes.
Atgādināšu, ka inflācijas līmenis 2021. gadā bija 3,3% saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, iepriekšējos dažos gados tas ir bijis ļoti zems – ap 1% gadā. Ja apskata pēdējo piecu gadu periodu, situācija ar konservatīvajiem pensiju plāniem nešķiet tik drūma, taču arī šie skaitļi kopumā nesniedz pārliecību, ka 2. līmeņa pensiju konservatīvie plāni Latvijā spēj droši pasargāt pensiju uzkrājumus no inflācijas. Te gan būtu vērts ņemt vērā arī to, ka, piemēram, vēl 2016. gadā zaudējumus cieta tieši aktīvie un sabalansētie pensiju plāni, bet konservatīvie varēja klusi triumfēt.
Savukārt sabalansētie pensiju plāni, kuri iegulda gan akcijās, gan obligācijās, savos rezultātos ir kaut kur pa vidu starp šiem pensiju plānu poliem. Jāpiezīmē, ka no apmēram sešiem miljardiem eiro, kas šobrīd uzkrāti 2. līmeņa pensiju fondos, apmēram pieci atrodas aktīvajos pensiju plānos, bet viens miljards – konservatīvajos, tātad lielum lielais vairākums pensiju plānu īpašnieku var būt apmierināti ar pēdējiem gadu rezultātiem.
Riski un termiņi
Lai gan ilgtermiņā nebūtu ko brīnīties par to, ka aktīvie, uz uzņēmumu akcijām orientētie ieguldījumu plāni pārspēj rezultātos konservatīvos, tie tomēr ir arī svārstīgāki un riskantāki. Piemēram, ieguldītājiem bieži atkārtotā reklāmas mantra “pēdējos 100 gados ASV vidējais akciju tirgus ienesīgums ir bijis ap 7% gadā” ir patiesa, taču neņem vērā faktu, ka nevienam strādājošajam nav 100 gadu, kurus tas spēj gaidīt. Labākajā gadījumā, ja uzkrājumus sākts veidot jau agrā jaunībā un ir ticis strādāts darbavietās, kur tiek maksāti visi nodokļi, šis periods ir apmēram 40 gadi.
Savukārt, ja runājam par īsākiem laika periodiem, tad būtu jāņem vērā, ka pagājušajā gadsimtā ir bijušas veselas desmitgades, kad pasaules vadošā ASV akciju tirgus indekss ir svārstījies ap nulli vai bijis negatīvs – tā, piemēram, bija 30. gadu Lielās depresijas laikā un arī 70. gados. Tādēļ “vidējā izaugsme par 7% gadā” nav vis vienmērīga augšupejoša līkne, bet gan svārstības augšup un lejup, kur vienā periodā var būt akciju vērtības samazināšanās, bet citā – vairāku desmitu procentu vērtības pieaugums gada laikā.
Tādēļ jēdziens “risks” ieguldījumu biznesā nav abstrakta kategorija – tirgus sabrukumi, kuru laikā akciju cenas var nokristies vairākas reizes un kas politkorekti tiek dēvēti par cenu korekcijām, ir regulāra parādība finanšu tirgos. Tieši aizsardzībai pret šīm svārstībām arī domāti ieguldījumi daudz stabilākajās valsts un uzņēmumu parādzīmēs, kas diemžēl savu aizsardzības funkciju pret inflāciju pēdējos gados nav spējuši veikt.
Ko darīt ieguldītājiem?
Kādi ir pensiju plānu anomāliju situācija iemesli? Aktīvajiem, uz akciju tirgiem orientētajiem plāniem izaugsmes cēloņi ir divi.
Pirmkārt, tās ir izmaiņas Latvijas likumdošanā – tikai kopš 2018. gada atļauts ieguldīt 75% no pensiju plāna kapitāla akcijās, bet no 2021. gada – pat 100%. Un, tā kā šī atļauja ir sakritusi ar “ballīti” akciju tirgos, kā to dēvē neatkarīgais investors un konsultants Kaspars Peisenieks, proti, centrālo banku (CB) veikto naudas iesūknēšanu ekonomikās, lai pārvarētu Covid-19 krīzes sekas, tad daļa šīs naudas radījusi arī pēdējo gadu akciju tirgus “ballīti”.
Otrs labo akciju tirgu rezultātu iemesls ir ekonomiskās aktivitātes pieaugums pasaulē. Savukārt konservatīvo plānu neapmierinošo rezultātu iemesls ir pasaules CB politika, par kuru šobrīd pienāk pirmie signāli, ka tā sāk mainīties. Tādēļ ar pārliecību apgalvot, ka “ballīte” turpināsies arī 2022. gadā, neviens nevar, kaut gan būtu saprātīgi cerēt, ka CB politikas maiņa notiks ļoti pakāpeniski.
Taču gan viņš, gan arī citi aptaujātie investīciju profesionāļi aicina nepievērst īpašu uzmanību vienam gadam, jo pensiju uzkrājums veidosies vairāku desmitu gadu garumā, kur viena gada rezultāti radīs tikai niecīgas izmaiņas.
Un tomēr – vai, vērtējot pēdējo gadu rezultātus, ir pamats steidzīgi ņemt ārā līdzekļus no konservatīvajiem plāniem un ieguldīt tos aktīvajos, uz akcijām orientētos? Šajā jautājumā domas dalās. “SEB Investment Management” valdes priekšsēdētājs Jānis Rozenfelds uzskata, ka šāda rīcība līdzinātos braukšanai ar auto, skatoties tikai atpakaļskata spogulī. Viņš pieļauj, ka brīdis šādai rīcībai varbūt ir jau nokavēts.
Savukārt K. Peisenieks domā, ka, jo jaunāks ir ieguldītājs, jo lielāka motivācija turēt pensiju līdzekļus aktīvajos, uz akcijām orientētajos fondos. Jāpiebilst, ka pats Kaspars Peisenieks, kurš ir 32 gadus vecs, savu 2. līmeņa pensijas plānu tur tādā ieguldījumu plānā, kas 100% apmērā iegulda akcijās.
Pensiju plānu klasifikācija
Lai gan pastāv daudzi un dažādi ieguldījumu plāni ar dažādu riska pakāpi, pamatā tos var iedalīt trīs veidos:
Konservatīvie – nauda tiek ieguldīta stabilos, drošos vērtspapīros, kas parasti ir valsts vai uzņēmumu parādzīmes vai obligācijas. Šie ieguldījuma plāni ir ar nelielu ienesīgumu, taču nav tik svārstīgi kā ieguldījumi akcijās.
Sabalansētie – nauda tiek ieguldīta finanšu kapitāla tirgos tā, lai peļņas gūšana un ar to saistītā nenoteiktība (risks) būtu līdzsvarā ar pensiju kapitāla saglabāšanu un ieguldījumu drošību. Sabalansētie plāni var ieguldīt līdz 25% uzņēmumu akcijās, tādējādi palielinot ieguldījumu plāna sagaidāmo ilgtermiņa atdevi.
Aktīvie – nauda tiek ieguldīta dažādu uzņēmumu akcijās, jo tradicionāli ilgtermiņā akcijām ir vislielākais ienesīgums. Aktīvajiem ieguldījumu plāniem, kas darbību uzsāka līdz 2017. gadam, ieguldījumi akcijās nepārsniedz 50%, bet aktīvajiem ieguldījumu plāniem, kas darbību uzsāka 2018. gadā, ir palielināts limits ieguldījumos akcijās un citos kapitāla vērtspapīros līdz 75%.
Dati: manapensija.lv
