Pensiju nodokļa atcelšanai nav atbalsta 32
Jau pēc pirmajām Saeimas deputātu diskusijām par iedzīvotāju kolektīvo iesniegumu “Pensija bez nodokļa” ir skaidrs, ka iniciatīvas autoru galvenajam mērķim – atbrīvot visas valsts maksātās pirmā līmeņa pensijas no iedzīvotāju ienākuma nodokļa – nav politiskā atbalsta. Tas tiek pamatots ar šādiem apsvērumiem: valsts budžets no pensionāru IIN maksājumiem iegūst aptuveni 100 miljonus eiro gadā; IIN atcelšanu pensijām sajutīs tikai tie, kuru pensijas ir lielākas par neapliekamo minimumu (235 eiro), bet gandrīz 60% pensionāru tās ir mazākas un viņi tāpat nemaksā šo nodokli. Tādēļ deputāti nodokļa atcelšanas vietā piedāvā citu variantu – celt pensiju neapliekamo minimumu.
Šonedēļ Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti iztaujāja iniciatīvas autorus, ministriju speciālistus un nevalstisko organizāciju pārstāvjus. Pēc karstas diskusijas vairākums frakciju pārstāvju tomēr bija vienisprātis – pensiju atbrīvošana no nodokļiem nav ne iespējama, ne loģiska, tādēļ pareizāk būtu palielināt neapliekamo minimumu, kas jau vairāk nekā 10 gadus atstāts nemainīgs – 235 eiro.
“Neapliekamā minimuma celšana ir tas kompromiss, ko mēs būtu gatavi pieņemt, jo apzināmies, ka lielās pensijas atbrīvot no nodokļiem nebūtu prātīgi,” atzina iniciatīvas autors Arnis Vērzemnieks. Taču lielākās diskusijas gaidāmas jautājumā par to, līdz kādam slieksnim palielināt pašreizējos 235 eiro. Diskusijās izskanējuši vismaz trīs varianti.
Latvijas Pensionāru federācija (LPF) ir pieticīgākā. LPF priekšsēdētājs un Saeimas deputāts Andris Siliņš (ZZS) paudis viedokli, ka ar nodokļiem neapliekamais pensijas minimums jāpiesaista minimālās algas apmēram valstī (šobrīd 380 eiro). Federācija gatava samierināties arī ar pakāpenisku minimuma celšanu, ja valsts fiskālās iespējas neļautu uzreiz piesaistīt minimālajai algai – tādā gadījumā nākamgad pensionāru organizācija sagaida neatliekamā minimuma noteikšanu vismaz 280 – 300 eiro apmērā.
Partijas “Saskaņa” pārstāvis Sociālajā komisijā Andrejs Klementjevs uzskata, ka neapliekamā minimuma noteikšanā jāvadās pēc vidējās pensijas apmēriem. “Kad 2006. gadā tika ieviests pensiju neapliekamais minimums 235 eiro apmērā, vidējā pensija valstī bija 150 eiro. Šobrīd vidējā pensija ir pieaugusi līdz 290, bet neapliekamā daļa joprojām ir 235 eiro. Tā būtu jāpaaugstina vismaz līdz 480 – 500 eiro,” uzskata Klementjevs. Viņš arī noraida Finanšu ministrijas iebildes, ka valsts to nevarēs atļauties, atgādinot, ka 2006. gadā budžeta ieņēmumi bija krietni mazāki nekā šobrīd.
Savukārt iniciatīvas autors Arnis Vērzemnieks uzskata, ka ar nodokli nedrīkstētu aplikt tās pensijas, kas mazākas par 1000 eiro. “Mūsu iniciatīvu kritizē, ka tā visvairāk labuma nesīs lielo pensiju saņēmējiem. Tāds patiešām nebija mūsu mērķis. Aptaujājot dažādus ekspertus un šajā jautājumā ieinteresētas personas, esmu secinājis, ka par lielām uzskatāmas pensijas, kas lielākas par 1000 eiro. No tām tad arī turpmāk tiktu atvilkts nodoklis,” pamatoja Vērzemnieks.
