Pensiju nauda lēnām vairojas 1
Par spīti svārstībām pasaules finanšu tirgos un joprojām zemajām procentu likmēm, gan valsts fondēto pensiju, gan privāto pensiju fondi pērn nopelnījuši pietiekami labi, spriež Latvijas Komercbanku asociācijā (LKA).
Pensiju sistēmas otrais līmenis tika ieviests 2001. gada 1. jūlijā. Kopš tā laika daļa no sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) tiek ieguldīta finanšu tirgū, lai tie pelnītu procentus un tiktu uzkrāti katra šā līmeņa dalībnieka personīgajā kontā.
Pēc LKA provizoriskām aplēsēm, no pensiju otrā līmeņa jeb valsts fondēto pensiju shēmas (VFPS) gūtā tīrā peļņa pagājušajā gadā ir 37 miljoni eiro.
Pensiju otrajā līmenī papildu uzkrājumi veidojas, daļu no valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām ar pensiju pārvaldītāju sabiedrību starpniecību ieguldot akcijās, obligācijās un citos vērtspapīros, kā arī banku depozītos. Tādējādi pensiju uzkrājumi pieaug straujāk nekā inflācija un vidējā darba alga valstī. 2012. gadā pensiju otrajam līmenim aizplūda 2% no ienākumiem, 2013. un 2014. gadā – 4%, 2015. gadā – 5% , 2016. gadā paredzēti 6%.
Pašlaik Latvijā ir septiņi pensiju otrā līmeņa pārvaldītāji (būtībā visu lielāko Latvijas banku meitas uzņēmumi), kas piedāvā 20 dažādus pensiju uzkrāšanas plānus.
Kopš fondēto pensiju shēmas darbības sākuma nākotnes pensionāriem pārvaldītāji nopelnījuši aptuveni 394 miljonus eiro. Šī summa iegūta, atskaitot visus ar pārvaldīšanu un administrēšanu saistītos izdevumus – atlīdzības pārvaldītājiem, turētājbankām un citus.
Iļja Arefjevs, “Nordea Pensions Latvia” valdes loceklis: “Mazāks risks parasti nozīmē arī mazāku peļņu un otrādi, tāpēc ieguldījumu izvēlē ļoti svarīgi ievērot potenciālā ienesīguma un riska attiecību. Ņemot vērā pēdējos notikumus finanšu tirgos, pietiekami pievilcīgi izskatās uzņēmumu obligācijas ar investīciju reitingu, lielo un stabilo uzņēmumu akcijas, kā arī atsevišķas augstā ienesīguma obligācijas, kuras ir emitējuši ar izejvielu nozari nesaistīti uzņēmumi.
Neraugoties uz kritumiem un kāpumiem, ieguldījumi uzņēmumu akcijās uzrādīja labu sniegumu. Vislielāko peļņu nodrošināja ieguldījumi ASV uzņēmumu akcijās, kuru vērtība pieauga par 12,38%. Lielā mērā šis rezultāts tika sasniegts, ASV dolāra vērtībai pret eiro pieaugot par 10%. Tāpat globālo, Eiropas un Japānas uzņēmumu akcijas nopelnīja labu ienesīgumu 2 līdz 11% robežās. Ieguldījumiem Āzijas uzņēmumu akcijās bija neitrāls rezultāts.
Konservatīvajiem ieguldījumiem attīstības tirgu ASV dolāros izlaistās obligācijas uzrādīja izcilu sniegumu, to vērtībai pieaugot par 7%. Tāpat eirozonas valdību un nodrošinātās obligācijas sniedza rezultātu 1 līdz 2% ietvaros, kamēr pasaules lielāko valstu obligācijas ienesa 7,66%. Uzņēmumu obligāciju, kā arī augstā ienesīguma obligāciju vērtība piedzīvoja kritumu 1 līdz 6% robežās, pieaugot investoru prasītajai riska prēmijai. Investoru prasītā riska prēmija pieauga, galvenokārt strauji samazinoties jēlnaftas cenām, kā arī citu svarīgu izejvielu cenām.”
Pēteris Stepiņš, “Swedbank ieguldījumu pārvaldes sabiedrība” direktors: “Aktīvo ieguldījumu plāna ienesīgums 2015. gadā bija 2,76%, kas pārsniedz aktīvo plānu vidējo ienesīgumu. Savukārt konservatīvo ieguldījumu plāna ienesīgums bija 1,14%, kas mazliet atpalika no vidējā snieguma. Jāatzīst, ka gads pagāja kā pa viļņiem un rezultātus vērtējam kā atbilstošus tirgus situācijai un kopējam uzņemtajam riska līmenim.
2015. gadā lielākā atdeve bija no ieguldījumiem attīstīto valstu akciju tirgos. Kaut arī ierasti mierīgajos obligāciju tirgos pērn varēja novērot straujas svārstības, gads tika noslēgts salīdzinoši pieticīgi, kas izskaidrojams ar zemajām procentu likmēm.
Izvēloties ieguldījumu veidu, iedzīvotājiem jāizlemj, kādi ir riski. Zemāka vēlme un spēja uzņemties risku – zema riska obligācijās; augstāka – akciju tirgos vai riskantākos ieguldījumos.
Veidojot ilgtermiņa uzkrājumus, noteikti nevajag noniecināt krāšanu ar regulāru ikmēneša iemaksu palīdzību, kas ļauj veikt ieguldījumus tad, kad to cena ir zema, kā arī izlīdzsvaro ieguldījumus tajos brīžos, kad tie ir dārgi.”
Zigurds Vaikulis, “Citadele Asset Management” valdes loceklis: “Valsts fondēto pensiju plānu sniegums patiešām vērtējams labi, jo aizvadītais gads bija ļoti sarežģīts. Starp pasaules galvenajiem finanšu tirgus segmentiem cienījama atdeve – ap 10% apmērā bija tikai Eiropas akcijām. ASV akcijas un praktiski visi obligāciju segmenti pērno gadu pabeidza pa nullēm, un vienlaikus strauji kritās vērtība attīstības valstu akciju tirgos. Pērn izcēlās Austrumeiropas obligācijas, kuru vidējā atdeve bija tuva 10%.
“Asset Management” pārvaldītajā universālajā ieguldījumu plānā lielāko pienesumu sagādāja pieminētie ieguldījumi Austrumeiropas obligācijās, arī Latvijas valdības vērtspapīros, kā arī ASV dolāra ekspozīcija.
Aktīvajā ieguldījumu plānā lielāko pienesumu nodrošināja ieguldījumi Eiropas akcijās, veiksmīgi darījumi Austrumeiropas obligāciju tirgū, kā arī ieguldījumi ASV dolāros (dolāra vērtības pieaugums pret eiro). Aktīvā ieguldījumu plāna kopējā tīrā peļņa ieguldītājiem (pēc visām komisijām) 2015. gadā mazliet pārsniedza 1%. Aktīvajā plānā mēs pieturamies pie relatīvi mazāka akciju ieguldījumu īpatsvara nekā citos līdzīgos valsts fondēto pensijas sistēmas plānos – ar mērķi mazināt ienesīguma svārstīgumu un zaudējumu risku. Mūsuprāt, veiksmīgu ilgtermiņa investīciju pamatā ir ne tikai strauji augt, bet arī ierobežot vērtības kritumus, kad pasaules finanšu tirgos iestājas nelabvēlīgs klimats. Tādējādi aktīvais ieguldījumu plāns spējis uzrādīt vienu no augstākajiem ienesīgumiem 10 gados, ievērojami pārsniedzot nozares vidējos rādītājus.”
UZZIŅA
Par dalībnieku var būt ikviens sociāli apdrošinātais, ja 2001. gada 1. jūlijā viņš nebija vecāks par 50 gadiem.
Līdzdalība otrajā līmenī ir obligāta tiem, kas līdz 2001. gada 1. jūlijam nebija sasnieguši 30 gadu vecumu (dzimuši pēc 1971. gada 1. jūlija).
Tie, kas 2001. gada 1. jūlijā bija sasnieguši 30 līdz 49 gadu vecumu (dzimuši laikā no 1951. gada 2. jūlija līdz 1971. gada 1. jūlijam), varēja un joprojām var pievienoties brīvprātīgi, rakstiski piesakoties Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA).
