Pensiju jāsāk krāt jaunībā 0
Bez iesaistīšanās trešajā pensiju līmenī gaida grūta iztikšana vecumdienās. Valsts piedāvātais stimuls – 25% liela iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksa, iespēja audzēt uzkrājumu, izmantojot profesionālu fondu pārvaldītāju, – līdz šim nav bijis pietiekams cilvēku iesaistīšanai pensiju uzkrājumu veidošanai.
Bez iesaistīšanās pensiju trešajā līmenī patlaban strādājošie cilvēki nevar cerēt uz pensiju, kas lielāka par 50 procentiem no darba algas. No aptuveni 1,2 miljoniem tautsaimniecībā nodarbināto cilvēku patlaban pensiju 3. līmenī ir iesaistījušies vien aptuveni 200 000 cilvēku, kas veido 15% lielu īpatsvaru. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) teic, ka šā gada 3. ceturksnī mēneša vidējā darba samaksa “uz papīra” bija Ls 484, bet vidējā vecuma pensija Ls 190 liela. VSAA departamenta direktore Jana Muižniece atzīst – nākotnē samazināsies nodokļu maksātāju daudzums, paaugstināsies mūža ilgums, tāpēc pietiekamu nodrošinājumu bez iesaistīšanās pensiju 3. līmenī nodrošināt nevarēs. Nākamajā gadā pensijas vecumu sasniegs 25 000 Latvijas cilvēku un lielākā daļa no viņiem pensijā saņems mazāk nekā Ls 200. Jau patlaban 74% vecuma pensiju Latvijā ir mazākas par Ls 200. Ja visu darba mūžu cilvēks saņem Ls 200 lielu minimālo algu, tad viņa vecuma pensija ir Ls 127.
Lai saņemtu tikpat lielu pensiju kā šā brīža darba alga (Ls 500 “uz papīra”), “Citadeles” atklātā pensiju fonda valdes priekšsēdētāja Jolanta Jērāne nosauc divus piemērus. Trīsdesmit gadus vecam darbiniekam, iesaistoties 3. līmeņa pensiju fondā, ik mēnesi tajā, rēķinoties ar 5% lielu ienesīgumu līdz 65 gadu pensijas vecumam, ir jāiemaksā Ls 47 jeb 9,4% no vidējās algas valstī, bet 42 gadus vecam darbiniekam – Ls 78 jeb 15,1% no vidējās darba algas. Tātad, kas agrāk sāk krāt papildu pensiju, maksā mazāku iemaksu.
SKDS aptauja gan rāda, ka 78% strādājošo cilvēku netic, ka viņu iemaksas 2. un 3. pensiju līmenī nodrošinās pietiekamu atbalstu vecumdienām 1. pensiju līmenim.
