Pensiju indeksācijas peripetijas turpinās 0
Noraida pensionāra iztikas minimuma grozu
Par to trešdien Labklājības ministrijā (LM) notikušajā Senioru lietu padomes sēdē vienojās tās dalībnieki. Taču turpināsies diskusijas par pensijas daļu, ko varētu indeksēt. Līdz nākamajai sēdei LM arī jāizvērtē, vai pensijas indeksēt, ņemot vērā tikai patēriņa cenu indeksu, vai papildus tam izmantot arī algas pieauguma indeksu.
“Indeksācija nav mehānisks pensijas apmēra palielinājums, bet gan pensijas aizsardzība pret pirktspējas samazināšanos. Tas nozīmē, ka ar indeksācijas palīdzību nav iespējams paaugstināt pensijas tik daudz, cik gribētos. Palīdzībai pensionāriem ir paredzēti citi mehānismi,” norādīja labklājības ministre Ilze Viņķele, diskutējot par iespējamām izmaiņām pensiju indeksācijā. Piemēram, trūcīgs pensionārs pēc palīdzības var vērsties savā pašvaldībā, kas atkarībā no savas rocības var lemt par atbalsta apmēru.
Latvijas Pensionāru federācija (LPF) piedāvāja pensiju indeksācijā ņemt vērā federācijas pieaicināto ekspertu viedokli, kuriem lūgts aprēķināt tieši pensionāriem nepieciešamo minimālās iztikas grozu, stāsta LPF priekšsēdētājs Andris Siliņš. Tomēr Senioru lietu padomes sēdē šo piedāvājumu noraidīja, priekšroku dodot Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) noteiktajam patēriņa grozam uz vienu mājsaimniecības locekli. To izmanto patēriņa cenu indeksa aprēķinam. Lai praksē izstrādātu pensionāra iztikas minimuma grozu, nepieciešams ilgstošs vairāku nozaru ekspertu darbs. Turklāt varētu izrādīties, ka piemērojamais indekss būtu mazāks. CSP dati liecina, ka patlaban gada griezumā valstī drīzāk valda nevis inflācija, bet deflācija, jo cenas precēm un pakalpojumiem nedaudz kritušās.
Jelgavas pensionāru biedrības valdes priekšsēdētāja Marija Kolneja Senioru lietu padomē piedalījās pirmo reizi, turklāt tikai kā klausītāja, bez balsstiesībām. Viņa bijusi neizpratnē – kā tad tā? Jebkurš cilvēks, ieejot veikalā, redz, ka pirmās nepieciešamības pārtikas precēm – pienam, biezpienam, maizei un citiem produktiem – cenas palielinājušās pat par desmit un vairāk santīmiem. To pašu Latgales pusē novērojusi Vārkavas novada pensionāru biedrības valdes priekšsēdētāja Janīna Ancāne, kas Senioru lietu padomē pārstāv Latgales pensionārus. Pēc 1. oktobra cenas pārtikai augušas par 50, bet gaļas produktiem pat par 90 un vairāk santīmiem. Kā tādā situācijā var runāt par deflāciju?
Andris Siliņš atzinīgi novērtē ierosinājumu pensiju indeksācijā turpmāk ņemt vērā ne tikai inflācijas rādītājus, bet arī darba algas pieauguma koeficientu. Kā zināms, pēdējā laikā vairākās nozarēs tās strauji palielinājušās. Tad, pensijas indeksējot, tās palielinātos par apmēram trim procentiem, prognozēja federācijas vadītājs, piebilstot, ka vēl nav zināms, kādas korekcijas šajos aprēķinos veiks nākamgad paredzētā eiro ieviešana.
“Pensionāri būtu pelnījuši vienādu indeksāciju, piemēram, katram indeksējot tikai 100 vai 200 latus. Tomēr mazās pensijas saņēmējs tik un tā atkal paliks zaudētājos,” skumji secina M. Kolneja.
Arī Vārkavas pensionāru vadītājai J. Ancānei sāpot sirds par šiem pensionāriem. Slikti, ka pensionāru jautājumus izlemj politiķi, nevis ekonomisti. “Uz tagadējo pensionāru darba augļiem izaugusi paaudze, kas iemin mūs dubļos,” skarbi teic Latgales pārstāve.
Vienmēr būs neapmierinātie
Silvija Beikerte no Rīgas aktīvo senioru alianses (RASA) atzīst – šī bijusi ļoti smaga sēde. Pensiju indeksācijas rēķini sarežģīti, turklāt, ieviešot ko jaunu, jāņem vērā arī programmatūras un administrēšanas izdevumi. “Bet, ja izvēlēsimies indeksēt vienu konkrētu summu, būs neapmierinātie,” uzsvēra S. Beikerte. Viņa pārmeta LPF, kas, uzņemoties pārāk lielas ambīcijas, prasa neiespējamo, nerēķinoties ar reālo dzīves situāciju. “Nedomāju, ka ministrija izvēlēsies sliktāko variantu, uzlabojumi būs,” pārliecināta Rīgas senioru pārstāve S. Beikerte.
Sēdes dalībnieki vienojās turpināt diskusijas par pensijas daļu, ko varētu indeksēt. Tāpat līdz nākamajai sēdei LM ir jāizvērtē pensiju indeksācijā izmantojamais indekss, proti, vai pensijas indeksēt, ņemot vērā tikai patēriņa cenu indeksu, vai papildus tam izmantot arī algas pieauguma indeksu.
Līdztekus iepriekšminētajam klātesošie nolēma, ka ir nepieciešams panākt vienošanos par to, vai iespējamās izmaiņas pašreizējā pensiju indeksācijas kārtībā ir nosakāmas kā pastāvīga vai pārejas norma. Atgādinām, ka likums “Par valsts pensijām” paredz, ka 2014. gadā tiek indeksētas visas pensijas ar patēriņa cenu indeksu.
