Pensiju indeksācijā panākts kompromisa lēmums 13
Labklājības ministrija rosinājusi 2014. gada pensiju indeksācijā izmantot jaunu formulu, tas ir, indeksēt visas pensijas (bez piemaksas), ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 25% no apdrošināšanas iemaksu algas indeksa. Turklāt indeksētu nevis visu pensiju, bet tikai vienādu bāzes summu visām pensijām. Pēc LM domām, tie varētu būt 285 eiro jeb 200,30 lati (faktiski – noapaļojot 200 lati).
“Kāpēc gan ne cita summa?” retoriski vaicā Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) priekšsēdētājs Andris Siliņš. Viņš skaidro, ka šo ministrijas priekšlikumu vēl skatīs Saeimā. Tad attiecīgajā komisijā savus ierosinājumus iesniegs arī LPF. Runājot par pensiju indeksāciju, var teikt, ka šobrīd tas ir kompromisa lēmums, uzskata A. Siliņš. Tiesa, LPF paplašinātajā valdes sēdē tās locekļi atbalstījuši LM priekšlikumu pensiju indeksācijā izmantot arī vidējās algas pieauguma rādītājus, taču nevienojās par indeksējamo pensijas summu.
A. Siliņš domā, ka lielāka skaidrība būšot augustā, jo indeksu aprēķinos vērā ņem 12 mēnešus laika posmā no pērnā gada jūlija līdz šā gada jūlijam. Algas indekss noteikti būšot lielāks nekā patlaban, jo atalgojums daudzās nozarēs strauji palielinās. Taču to, kāda būs inflācija, grūti prognozēt.
Ja visas pensijas indeksē vienādi, tad mazo pensiju saņēmēju ieguvums nebūs liels un sociālā nevienlīdzība saglabāsies. Federācija savulaik aicināja indeksācijā ņemt vērā darba stāžu un atbilstoši tā lielumam noteikt dažādus indeksācijas koeficientus, tostarp cilvēkiem ar lielu darba stāžu noteikt lielāku koeficientu. Tomēr pagaidām šis priekšlikums nav guvis atbalstu.
Federācija nav atkāpusies arī no citām prasībām. Būtu jāindeksē ne tikai pensijas, bet arī piemaksas pie pensijas, ko cilvēki saņem par darba gadiem, kas nostrādāti līdz 1996. gadam. Piemaksas lielums joprojām nav mainījies – tie ir 70 santīmi. Bet vecie ļaudis, rēķinot pēc pirktspējas, secinājuši, ka pašreiz šī summa atbilst vien 52 santīmiem. Kā zināms, piemaksu pie pensijas jaunajiem pensionāriem kopš 2012. gada 1. janvāra vairs neaprēķina. Rezultātā viņi ik mēnesi zaudē vismaz 15 – 16 latus, sacīja A. Siliņš. Tāpēc federācija arī šogad iestāsies par šo piemaksas atjaunošanu, kā arī par to, lai pensijas neapliekamo minimumu, kas patlaban ir 165 lati, palielinātu līdz minimālās darba algas apmēram 225 latiem jeb 320 eiro.
Šogad Latvijā atjaunoti sociālo iemaksu griesti. Tie valstī pastāvēja no 1997. gada, bet 2009. gadā uz laiku līdz 2013. gada 31. decembrim tika atcelti, lai krīzes laikā palielinātu sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumus. Šāds solis vienlaikus pavēra iespējas atsevišķiem lielo algu saņēmējiem iegūt iespaidīgus pabalstus un pensijas.
Šogad noteikts, ka maksimālā summa, no kādas viena persona var veikt sociālās iemaksas, nedrīkst pārsniegt 32 600 latu jeb 46 400 eiro gadā. A. Siliņš: “Mūsu priekšlikums bija pretējs – noteikt griestus pensiju izmaksām, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu summas nevajadzēja ierobežot, lai tie, kas saņem lielās algas, maksā pilnu sociālo nodokli no visas algas, lai cik liela tā būtu. Tas sociālajam budžetam būtu tikai ieguvums.”
Uzziņa
Pensiju indeksācijai šogad nepieciešami 11,6 milj. eiro, no tās valsts budžetā jau ir 10,2 milj. eiro, bet papildu vēl nepieciešami 1,6 milj. eiro.
Indeksācija skars 471 933 vecuma pensijas saņēmējus, 7255 izdienas pensiju un 70 076 invaliditātes pensiju saņēmējus, kā arī 18 997 apgādnieka zaudējuma pensijas, 2000 apbedīšanas pabalstu un 500 laulātā nāves gadījumā izmaksājamo pabalstu saņēmējus.
Pensiju indeksācija notiks 2014. gadā 1. oktobrī, kā to paredz likums “Par valsts pensijām”.
Avots: Labklājības ministrija
