Pensiju indeksācija nespēj noķert dzīves dārdzības pieaugumu, sapulcē pauž seniori 27
“Mums jāparāda valdībai, kas mums sāp!” – ar tādu noskaņojumu sestdien, 16.septembrī, uz Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) rīkoto sapulci Rīgā Strēlnieku laukumā bija atbraukuši vairāki simti senioru organizāciju pārstāvji gan tuvienes – kā Ogres, Jūrmalas, Tukuma, gan tālienes – Ventspils, Krāslavas, Balviem – un citām vietām. Tā kā LPF pirms kopsapulces par tematu “Godpilnas vecumdienas!” bija izsludinājusi parakstu vākšanu par pensionāru dzīves uzlabošanu, novadu senioru organizāciju pārstāvji bija atveduši līdzi lapas ar parakstiem, piemēram, no Priekules atvesti 486, no Vaiņodes – 80 paraksti.
“Mēs pieprasām paaugstināt pensijas neapliekamo minimumu no 235 eiro uz 370 eiro,” pirms sapulces man teica Priekules novada senioru pārstāve Rita Kuļikova. “Par veselības aprūpes uzlabošanu senioriem es domāju tā – veselības aprūpe ir visur, taču galvenā problēma ir tikt pie speciālistiem. Ar autobusu nevar izbraukāt – autobusi kursē tā, ka iebrauc pilsētā jau pēc ārsta darba laika beigām!”
Gulbenes novada pensionāru biedrības “Atspulgs 5” pārstāve Anna Vīgante pauda: “Ceram, ka uz sapulci atnāks Saeimas un valdības vīri, varbūt ieklausīsies, mēģinās domāt, bet vai mūsu labā ko izdarīs? Būtu izpētījuši, kāds ir pensionāru iztikas grozs, bet pie tā baidās ķerties klāt!”
No politiķiem bez LPF vadītāja Andra Siliņa (ZZS) uz sapulci bija ieradies labklājības ministrs Jānis Reirs (“Vienotība”). Viņš sacīja, ka Labklājības ministrijā ir atjaunota senioru konsultatīvā padome. Ministrs pieminēja, ka no 1. oktobra pensiju indeksācija tiek palielināta no 25 uz 50 procentiem no atalgojuma (precīzāk – no iemaksu algas pieauguma valstī. – Red.). No nākamā gada tiks novērtēts arī darba mūža ilgums, un tad indeksācija tiem, kam darba stāžs pārsniedz 30 gadus, būs 60 procenti, bet, kam 40 un vairāk gadu stāžs – 70 procenti no iemaksu algas pieauguma.
Latvijas Pensionāru federācijas vadītājs Andris Siliņš (ZZS) sacīja, ka šodien un iepriekš savāktos parakstus kopā ar LPF valdes priekšlikumiem bija domāts iesniegt Saeimas priekšsēdētājai, taču, ņemot vērā sapulces dalībnieku ierosinājumu, tos iesniegs Valsts prezidentam Raimondam Vējonim. LPF valdes priekšlikumi paredz:
– pensiju neapliekamā minimuma paaugstināšanu līdz minimālās algas līmenim;
– pensionāra patēriņa groza izstrādāšanu un pensiju indeksāciju ar patēriņa groza pieauguma indeksu;
– realizēt valsts atbalsta programmu pensionāriem, kuri ir zem nabadzības riska robežas (šo riska robežu nosaka Eiropas struktūras, un mūsu valstī tā ir nedaudz virs 300 eiro);
– nodrošināt kompensējamo medikamentu iegādi ar atlaidēm, kuras tika noteiktas pirmskrīzes līmenī, kad vairākām medikamentu grupām bija simtprocentīga atlaide.
