Pensiju ieguldījumu plānu ienesīgums pērn bija negatīvs 0
Visu valsts fondēto pensiju shēmas aktīvo, sabalansēto un konservatīvo ieguldījumu plānu ienesīgums pagājušajā gadā gada laikā bija negatīvs, liecina manapensija.lv publiskotā informācija.
Neņemot vērā septiņus pērn izveidotos aktīvos ieguldījumu plānus, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 75%, 10 aktīvo ieguldījumu plānu ienesīgums 2019.gada sākumā gada laikā bija robežās no -10,96% līdz -2,65%, četru sabalansēto ieguldījumu plānu ienesīgums bija no -5,33% līdz -2,88%, savukārt, neņemot vērā vienu pērn izveidoto konservatīvo ieguldījumu plānu, septiņu konservatīvo ieguldījumu plānu ienesīgums bija no -2,77% līdz -0,38%.
No aktīvajiem ieguldījumu plāniem mazāko negatīvo ienesīgumu gada laikā uzrāda ieguldījumu pārvaldes sabiedrības “Indexo” pārvaldītais ieguldījumu plāns “Indexo izaugsme 47-57”, kura ienesīgums ir -2,65%, seko ieguldījumu pārvaldes sabiedrības “INVL Asset Management” aktīvais ieguldījumu plāns “INVL ekstra 47+”, kura ienesīgums ir -3,96%, un “Swedbank ieguldījumu pārvaldes sabiedrības” aktīvais ieguldījumu plāns “Dinamika”, kura ienesīgums ir -4,29%.
Savukārt lielākais negatīvais ienesīgums bija ieguldījumu pārvaldes sabiedrības “PNB Asset Management” (iepriekš “Norvik ieguldījumu pārvaldes sabiedrība”) pārvaldītajam ieguldījumu plānam “Gauja”, kura ienesīgums bija -10,96%, “ABLV Asset Management” pārvaldītajam pensiju plānam “ABLV aktīvais ieguldījumu plāns”, kura ienesīgums bija -8,44%, un “SEB Wealth Management” pārvaldītajam pensiju plānam “SEB Eiropas plāns”, kura ienesīgums bija -7,94%.
Joprojām populārākais no aktīvajiem ieguldījumu plāniem 2019.gada sākumā bija “Swedbank ieguldījumu pārvaldes sabiedrības” aktīvais ieguldījumu plāns “Dinamika”, kuram bija 423 189 dalībnieki (2017.gada beigās – 422 939 dalībnieki).
Otrs populārākais bija “SEB Wealth Management” pārvaldītais “SEB aktīvais plāns”, kuram pievienojušies 138 532 dalībnieki (139 356 dalībnieki), savukārt trešais populārākais ieguldījumu plāns, kuram pievienojušies 124 985 dalībnieki (128 293 dalībnieki), bija “CBL Asset Management” pārvaldītais ieguldījumu plāns “CBL aktīvais ieguldījumu plāns”.
Dati arī liecina, ka no septiņiem pērn izveidotajiem aktīvajiem ieguldījumu plāniem, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 75%, visvairāk dalībnieku šā gada sākumā bija “SEB Wealth Management” pārvaldītajam “SEB dinamiskais plāns” – 8552 dalībnieki, seko “Indexo” pensiju plāns “Indexo jauda 16-50” – 6263 dalībnieki un “Swedbank ieguldījumu pārvaldes sabiedrības” ieguldījumu plāns “1990+” – 2749 dalībnieki.
Neņemot vērā pērn izveidoto konservatīvo ieguldījumu plānu, no septiņiem konservatīvajiem ieguldījumu plāniem mazākais negatīvais ienesīgums gada laikā bija “Swedbank ieguldījumu pārvaldes sabiedrības” ieguldījumu plānam “Stabilitāte”, proti, -0,38%, kamēr sliktākais rezultāts bija “CBL Asset Management” pārvaldītajam ieguldījumu plānam “CBL universālais ieguldījumu plāns”, proti, -2,77%.
“Swedbank ieguldījumu pārvaldes sabiedrības” pārvaldītais ieguldījumu plāns “Stabilitāte” joprojām ir populārākais konservatīvais ieguldījumu plāns – tam pievienojušies 117 587 dalībnieki (2017.gada beigās – 119 369 dalībnieki).
Savukārt starp četriem sabalansētajiem ieguldījumu plāniem mazākais negatīvais ienesīgums gada laikā bija “INVL Asset Management” ieguldījumu plānam “INVL komforts 53+”, kura ienesīgums ir -2,88%, bet sliktākais rezultāts bija “PNB Asset Management” pārvaldītajam ieguldījumu plānam “Venta”, kura ienesīgums bija -5,33%.
Viens no neveiksmīgākajiem gadiem pēdējo 10 gadu laikā
Finanšu nozares asociācijā aģentūrai LETA atzīmēja, ka 2018.gads, vērtējot pēc pasaules finanšu indeksiem, tostarp “SP 500”, “Eurostoxx 50” un “Shanghai Composite”, bijis viens no neveiksmīgākajiem pēdējo 10 gadu laikā, tādējādi atstājot iespaidu uz visiem pensiju plāniem Latvijā.
“Galvenie iemesli tik lielām svārstībām bija, pirmkārt, ASV prezidenta Donalda Trampa ārpolitika, tostarp ASV un Ķīnas tirdzniecības ierobežojumu konflikts, kas ietekmē visas pasaules ekonomisko izaugsmi, otrkārt, politiski nestabilā Eiropa. 2018.gads bijis negatīvs teju visām aktīvu grupām (akcijas, obligācijas) un visos reģionos – mazliet negatīvs ASV, bet ļoti negatīvs Eiropā un Jaunattīstības valstīs. Jāuzsver, ka būtisku kritumu piedzīvoja arī naftas cena,” pauda asociācijā.
Asociācijā atzīmēja, ka, vērtējot racionāli un saglabājot ilgtermiņa perspektīvu, nav pamata uztraukumam, jo pensijas uzkrājumi jāvērtē vidējā termiņā vai ilgtermiņā un garākā laikā nogrieznī visu plānu ienesīgumi ir pozitīvi.
“Atsevišķi vērtējot, 2018.gads bija vienkārši slikts gads – finanšu tirgos tas tiek saukts par vienu no trim negatīvākajiem gadiem pēdējo 10 gadu laikā, tostarp īpaši negatīvs bija oktobris, kas nodēvēts par vienu no sliktākajiem mēnešiem finanšu tirgos pēdējo gadu laikā, savukārt 2018.gada ceturtais ceturksnis ir viens no sliktākajiem ceturkšņiem pēdējo 50 gadu laikā,” minēja asociācijā.
Tāpat asociācijā norādīja, ka galvenokārt pensiju otrā līmeņa dalībnieki algu saņem katru mēnesi un iemaksas pensiju otrā līmeņa uzkrājumā arī veic katru mēnesi, tādējādi pasargājot uzkrājumu no lielākām svārstībām.
Finanšu nozares asociācijā uzsvēra, ka finanšu tirgi ir cikliski: pēc sliktiem gadiem seko labi gadi un otrādi, piemēram, 2014., 2015., 2016.gadā visiem pensiju plāniem viena gada ienesīgums bija pozitīvs, kā arī asociācijā atzina, ka, vērtējot 2019.gada sākumu, vēl ir par agru noteikt skaidru tendenci – kritums apstāsies vai turpināsies.
“Tuvākajos mēnešos gaidāma virkne politisku notikumu, kas var pozitīvi un negatīvi ietekmēt finanšu tirgus visā pasaulē, tostarp Latvijā,” pauda asociācijā.
“Ja pensiju otrā līmeņa dalībniekiem līdz pensijas vecuma sasniegšanai vēl jāgaida vairāki gadi, un alga tiek saņemta katru mēnesi, tad uztraukumam nav nekāda pamata, jo, pirmkārt, visticamāk lielākā daļa pensiju otrā līmeņa dalībnieku savā individuālajā uzkrājuma atskaitē, kas pieejama portālā Latvija.lv, varēs novērot, ka 2018.gada laikā iepriekšējos gados uzkrātā peļņa ir nedaudz mazinājusies. Taču kopējais uzkrājuma apmērs ir pieaudzis, otrkārt, tiklīdz finanšu tirgos parādīsies pozitīvas tendences, tas atkal pieaugs,” minēja asociācijā.
Latvijā ir izveidota triju līmeņu pensiju sistēma. Pirmā līmeņa pensijas maksā tagadējiem pensionāriem no budžetā iekasētajiem sociālajiem maksājumiem. Otrais jeb fondēto pensiju līmenis paredz, ka daļa no strādājošo sociālajām iemaksām tiek ieguldīta finanšu sektorā.
Savukārt trešajā līmenī darbojas privātie pensiju fondi, kuros līdzekļus var iemaksāt brīvprātīgi.
