Pensiju fondi aizvadītajā gadā strādājuši ar zaudējumiem, bet banku peļņa no tā necietīs 0
Pagājušais gads 2.pensiju līmenī uzkrātajam kapitālam bija ļoti bēdīgs. Banku pārvaldītie pensiju plāni strādāja ar mīnusiem un sociālā nodokļa maksātāju uzkrātais pensiju kapitāls samazinājās par vairāk nekā 100 miljoniem eiro, atgādina raidījums “Nekā personīga”.
Visvairāk cieta aktīvie pensiju plāni, kas iedzīvotāju maksājumus iegulda pasaules uzņēmumu akcijās un valstu obligācijās. Lielākais neveiksminieks ir “PNB bankas”, iepriekš “Norvik”, fonda plāns “Gauja”. Tas pazaudējis 10 % kapitāla.
”Mūsu ieguldījumi pārsvarā ir veikti Eiropas uzņēmumu akcijās, un tieši Eiropas uzņēmumu akcijas cieta visvairāk. Tirgi attīstās viļņveidīgi, viņi aug, krīt, un tas parādās mūsu plānu rezultātos un arī citu fondu pārvaldnieku rezultātos, un no tā mēs nevaram izvairīties,” skaidro Ģirts Veģeris, “PNB Asset Management” valdes loceklis.
Krietni zaudējumi arī “SEB” bankas ieguldījumu pārvaldes sabiedrības pensiju plāniem. Populārākais “SEB” aktīvais plāns pazaudējis septiņus procentus.
”Aizvadītais gads bija, es neteiktu, ka unikāls varbūt tik ļoti, cik tāds var gadīties un tāds ir gadījies, kad mīnusā bija gan akcijas, gan obligācijas, gan visi ģeogrāfiskie reģioni. Līdz ar to runāt, ka kaut kur varēja izvairīties pavisam no … droši vien nevaram. Tas, ko varam redzēt, ka, jā, nu, obligācijas un konservatīvie plāni bija ar mazākiem mīnusiem nekā aktīvajiem plāniem, bet, nu, teikt, ka visiem vajadzēja ieguldīt kaut kur x un visiem būtu bijis labi, tā diemžēl nebija. Mīnusi bija visos finanšu tirgos,” uzskata Kristīne Lomanovska, “SEB dzīvības apdrošināšanas” valdes priekšsēdētāja.
Galvenais vaininieks akciju cenu kritumam ir ASV prezidents Donalds Tramps. Viņa pieteiktie tirdzniecības kari Ķīnai un draudēšana ar tarifiem pārējiem radīja neticību uzņēmumu spējai pelnīt.
Tāpat pie vainas esot politiskā nestabilitāte Eiropā, piemēram, dzelteno vestu protesti Parīzē, kā arī naftas cenu kritums. Arī šo gadu eksperti nesola spožu.
Vissliktākajā situācijā ir tie pāris tūkstoši sirmgalvju, kam pensionēšanās vecums ir pienācis tagad – decembrī un janvārī.
Viņi var izvēlēties saņemt vecuma pensiju, bet 2.līmeni neaiztikt cerot, ka akciju tirgus atdzīvosies.
”Ar katru gadu aizvien vairāk pensiju otrā līmeņa dalībnieki pensionējas. Pagājušā gadā tie bija aptuveni 15 tūkstoši dalībnieku, kas izvēlējās izmantot 2.līmeņa kapitālu. (..) Ir iespēja cilvēkiem atlikt otrā līmeņa kapitāla izmantošanu, ko arī daudzi izmanto,” saka Ilze Vindele, VSAA Fondēto pensiju shēmas administrēšanas daļas vadošā eksperte.
Statistikas dati par uzkrājumiem nav diez ko iepriecinoši. Vidējā pensija personām, kas 2001.gadā izlēma piedalīties arī otrajā pensiju līmenī, tagad ir 307 eiro un sešdesmit centi. No tiem pensiju otrais līmenis ir devis 9 eiro un 68 centus. Mazāk nekā trešā daļa no viņiem uzkrājuši vairāk nekā 3000 eiro, kas dod 15 un vairāk eiro piemaksu.
Pēc šiem datiem gan nedrīkst vērtēt pensiju sistēmu, jo tā plānota, ka īstais labums var būt tikai tiem 2.līmeņa dalībniekiem, par kuriem fondos maksāts vismaz 30 gadus.
Lielākās ieguvējas no otrā pensiju līmeņa līdz šim ir bijušas bankas. Pat ja pensiju kapitāls ir cietis zaudējumus, fonda pārvaldnieku ienākumi no tā būtiski necieš, un miljonu peļņa ir garantēta.
Visos pensiju plānos kopā ir uzkrāti 3,7 miljardi eiro. Šis skaitlis īpaši strauji aug pēdējos gados līdz ar minimālās algas celšanu. Pērn no sociālā nodokļa maksājumiem tas papildināts ar 530 miljoniem. Ļoti dāsnas komisijas saņēmuši arī kapitāla apsaimniekotāji. Pat divus procentus, vēsta raidījums.
2016.gadā pensiju plānu pārvaldniekiem aizgāja 39 miljoni eiro, 2017.gadā 42 miljoni. Piecpadsmit gadu laikā 250 miljonus eiro. Tikai no 2018.gada komisijas ir samazinātas un fondu pārvaldītāju ienākumi saruks.
Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece:“Pašiem dalībniekiem, izvēloties vai mainot līdzekļu pārvaldītāju, vai arī līdzekļu pārvaldītāju planus, vienmēr ir jāskatās, kādas ir šīs komisijas maksas. Bet nākamais – mēs arī pie kā strādāsim un arī mēģināsim stāstīt un informēt, kad ja arī ir vēlme mainīt līdzekļu pārvaldītāju vai kādu no šiem plāniem, vienmēr ir jāskatās visi kopumā šie rādītāji . Tā doma ir tāda, lai paši dalībnieki veicina konkurenci starp līdzekļu pārvaldītājiem un viņi ir tie, kas izvēlas, nevis otrādi.”
Latvijas pensiju sistēma ir sarežģīta. 2.pensiju līmenis prasa, lai nodokļu maksātājam būtu pamatzināšanas par vērtspapīru tirgus principiem. Tomēr joprojām liela daļa iedzīvotāju pat nezina, kas pārvalda viņa pensijas uzkrājumu.
80 procenti jauniešu paši neizvēlas pensiju pārvaldītājus un tiek automātiski sadalīti par konservatīvajiem pensiju plāniem. Lielākoties interese parādās tikai īsi pirms aiziešanas pensijā, kad neko mainīt vairs nevar.
“Tajā tālajā 1996.gadā, kad kopumā Latvijā tika būtiski mainīta pensiju sistēma, un viens no šiem pamat stūrakmeņiem bija palielināt paša cilvēka līdzdalību. Protams, šajā laikā mums ir veicies ļoti dažādi, un jāsaka, ka tie rezultāti vai tas fakts, nav tik ļoti, tas, kā mēs, dizainējot šo pensiju sistēmu, arī sagaidījām. Tur, protams, ir ļoti daudz un dažādi šie iemesli, viens, ko varētu minēt, ka šī pensiju sistēma ir ļoti sarežģīta no vienas puses, no otras puses arī, cik mēs vispār gribam un interesējamies būtībā par sevi,” atzīst J.Muižniece.
Latvijas pensiju sistēmu eksperti uzskata par vienu no pasaulē progresīvākajām un ilgtspējīgākajām.
Tās pamatprincips ir apdrošināšanā – jo lielākas iemaksas, jo lielāka būs pensija. Pensiju sistēma sāka strādāt 1996.gada 1.janvārī. Otrais pensiju līmenis startēja piecus gadus vēlāk. Cerības bija lielas.
“Kāds ir mērķis? Pirmkārt, ja jūs esat apdrošināšanas sistēmā 30 gadus, un veicis sociālās apdrošināšanas maksājumus, pirmais pensiju līmenis, tas ir tas, kur pensijas maksā šodien strādājošie esošajiem pensionāriem, jums nodrošina 40 procentus iepriekšējā ienākuma aizvietošanai. 2. līmenis, tas, ko mums vajadzētu uzkrāt un kurus jau vajadzētu katram personīgi uzmanīt, kas ar viņu notiek, jums nodrošinātu 20 procentus no iepriekšējā ienākuma aizvietojuma. Un, ja jūs esat gudrs, apzinīgs un zinošs, jūs varat investēt pensiju fondos un vēl saņemt 10 procentus. Līdz ar to pie apdrošināšanas perioda 30 gadi jūs varētu saņemt 70 procentus no iepriekšējā mūža aizvietojuma,” skaidro Vladimirs Makarovs, bijušais labklājības ministrs (1995.-2000.).
Tagad uz šādu proporciju cerēt vairs nevar. Plānojot reformas, bija paredzēts, ka 2.pensiju līmenī ieskaitīs 10 procentus no algas. 2008.gadā iemaksas samazināja līdz diviem procentiem, tagad likumā paredzēti seši procenti. Sistēmas veidotāji bija rēķinājuši, ka mazāk būs nodokļu nemaksātāju.
“Tāpēc, vai piepildījās – nē! Bet jebkura sistēma ir jālolo. Viņu nevar palaist un cerēt, ka viņa strādās. Viņa ir jāuzmana, jāprasa atskaites. Kāpēc nestrādā 2.līmenis? Ā, bija krīze, mēs tur samazinājām, bet sabiedrībai tas ir jāskaidro un sabiedrība jāapmāca menedžēt savus ienākumus!” saka V.Makarovs.
Līdz šim neviens vēl nav pārspējis “Swedbank” pensiju ieguldījumu plāna “Dinamika” 2008.gada antirekordu, kad tas zaudēja ceturto daļu kapitāla.
Ilgtermiņā visos plānos ieguldītais kapitāls ir audzis. Līderis joprojām ir “PNB bankas” plāns “Gauja”, kas desmit gados vidēji audzis par 5 procentiem.
