Pensiju 3. līmenī sakrāts vairāk nekā pusmiljards eiro 0
Neskatoties uz dažādiem satricinājumiem pasaules ekonomikā un finanšu tirgos jau ilgstoši zemajām procentu likmēm, pēdējā desmitgadē visi pensiju plāni ir strādājuši ar pozitīvu ienesīgumu, kas apsteidzis inflāciju un ļāvis pensiju plāna dalībniekiem palielināt savus uzkrājumus.
Pagājušajā gadā pieaugums pat 25%
Pagājušā gada pieaugums atsevišķiem pensiju plāniem ir bijis pat 25% liels, bet, skatoties ilgākā laika posmā – aizvadītajos desmit gados – visu Latvijas pensiju 3. līmeņa plānu vidējais ienesīgums ir pārsniedzis no 3,2% līdz 6,6%2 gadā. Šāds vidējais pieaugums atspoguļo arī šī cikla dažus tā saucamos “sliktos gadus”, kad tirgi ir mazāk aktīvi un plānu dalībniekiem var būt jāpiedzīvo zaudējumi gada griezumā.
Taču pensija ir viens no ilgtermiņa uzkrājumu veidiem, kam ir raksturīga spēja nodrošināt pozitīvu pelnītspēju, “absorbējot” īstermiņa zaudējumus.
“Pērn pensiju kapitāla ienesīgums, pretēji 2018. gada nogalē izteiktajām pesimistiskajām prognozēm, bija izteikti pozitīvs. Investori pozitīvi vērtēja vadošo pasaules centrālo banku rīcību, kas bija vērsta uz ekonomikas izaugsmes tempu pieaugumu.
Auga gan akciju, gan obligāciju cenas visos nozīmīgākajos pasaules reģionos, kas nozīmē, ka ir audzis arī katra krājēja pensijas kapitāls”, saka Kristaps Kopštāls, “Swedbank” atklātā pensiju fonda valdes loceklis.
Pa 10 gadiem 10 tūkstoši
Piemēram, ja cilvēks lēmumu par pensijas kapitāla uzkrāšanu 3. līmenī bija pieņēmis pirms desmit gadiem un ik mēnesi tam novirzījis 50 eiro, šobrīd viņa uzkrājums veido jau 8111 eiro (“Swedbank pensiju 3. līmeņa plāns Dinamika+1003). Papildus šim uzkrājumam kā iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu šādā gadījumā būtu iespējams saņemt vēl 1398 eiro.
Savukārt, ja cilvēks savu uzkrājumu ik gadu būtu palielinājis par 5%, tad uzkrājums šobrīd būtu sasniedzis jau gandrīz 10 tūkstošus eiro. Kopumā pensiju 3. līmenī uzkrātais kapitāls Latvijā pārsniedz pus miljardu eiro.
Redzam, ka aizvien vairāk cilvēku uzticas šim naudas uzkrāšanas veidam, novērtējot to, ka ilgtermiņā šādi iespējams vairot savai nākotnei atlicināto kapitālu. Swedbank pensiju 3. līmeņa dalībnieku skaits kopš 2009. gada ir teju trīskāršojies, bet kopumā nozarē pieaugums ir bijis aptuveni 70% liels. Pagājušā gada nogalē dalībnieku skaits pensiju 3. līmenī pārsniedza jau 320 tūkstošus cilvēku.
Jo ātrāk, jo labāk
K.Kopštāls arī norāda, ka “Pieaugot to cilvēku skaitam, kuri krāj sev “otro pensiju”, paplašinās arī jautājumu loks par un ap pensiju uzkrāšanas veidiem un iespējām. “Cik es saņemšu vecumdienās?” “Kā izraudzīties labāko pensijas pārvaldnieku?” “Cik samaksāšu komisijas maksā?” Tas, kāds būs mūsu uzkrātais kapitāls vecumdienās, ir atkarīgs no tā, kādā vecumā sāksim veidot uzkrājumu – protams, jo ātrāk sāksim, jo vairāk varēsim sakrāt.”
Iemaksu apjoms atkarīgs no katra iespējām, bet šobrīd tie ir vidēji 30 līdz 50 eiro mēnesī, ko krājēji novirza pensijas uzkrājumam. Izvēloties pensiju pārvaldītāju, jāraugās gan uz ilgtermiņa ienesīguma rezultātiem, gan tā uzticamību un pieredzi, gan arī komisijām par līdzekļu pārvaldīšanu. Taču komisiju stāsts nebūt nav tik vienkāršs, jo pensiju 3. līmenī tiek piemērotas tiešās un netiešās komisijas no iemaksām un no uzkrājuma vērtības, tāpēc jāvērtē tās abas.
Tiešās komisijas tiek maksātas pensiju fondam par procesa administrēšanu, līdzekļu pārvaldītājam par naudas ieguldīšanu, turētājbankai par naudas līdzekļu un vērtspapīru glabāšanu, norēķinu veikšanu un uzraudzību, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai par pensiju fonda uzraudzību.
Uzkrājumu veidošana kļūst izdevīgāka
Kopumā vērojams, ka uzkrājumu veidošana kļūst arvien izdevīgāka, kas nozīmē – pensiju plānu dalībnieku uzkrājumi var augt straujāk. Piemēram, Swedbank no šī gada ir samazinājusi pensiju plānu komisijas līdz 0,69% gadā (līdz šim komisiju apmērs bija 0,95%), kā arī no saviem līdzekļiem jau vairākus gadus sedz dalībnieku komisiju FKTK.
Savukārt netiešās komisijas ir saistītas gan ar pensiju plāna darījumu veikšanu – akciju un ieguldījumu fondu daļu pirkšanu vai pārdošanu –, gan ar plāna portfelī esošo ieguldījumu fondu pārvaldīšanas izmaksām, kuras ietur šo fondu pārvaldītāji. Atkarībā no plāna ieguldījumiem, piemēram, Swedbank pensiju 3. līmeņa gadījumā tās ir aptuveni 0,1–0,3% gadā.
Kas mūs sagaida tuvākajā nākotnē?
Īsi par to, kas mūs varētu sagaidīt šogad un turpmāk. Neskaidrības ap ASV prezidenta tarifu politiku un ģeopolitiskās izvēles, kā arī Brexit var būtiski ietekmēt finanšu tirgus. Jāņem arī vērā, ka pasaules ekonomika ir baudījusi aptuveni 10 gadus ilgu izaugsmes periodu, kam teorētiski var sekot kritums. Apjomīga un dziļa krīze bija arī aizvadītajā desmitgadē, kas tomēr ir ļāvis nodrošināt ievadā minēto vidējo ienesīgumu 3.2% – 6.6% gadā.
Ekonomikas pieauguma ciklu sākumu un beigas prognozēt nevar, taču vēsturiskā pieredze rāda, ka, neskatoties uz lielākām svārstībām, globālo akciju tirgus atdeve ilgtermiņā ir augstāka nekā obligācijām vai noguldījumam bankas depozītā. Proti, profesionālu ieguldītāju veidots un vadīts pensiju plāns ilgtermiņā spēs pārdzīvot arī mazāk ienesīgus gadus.
Tāda visā pasaulē ir privāto pensiju uzkrājuma jēga – regulāras iemaksas ilgā laika posmā plus peļņas procenti dod iespēju paaugstināt dzīves līmeni pensijas gados.
