Pensijas vecumu cels maigāk 0
“Šodienas balsojumu var dēvēt par vēsturisku,” vakar pēc Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdes atzina labklājības ministre Ilze Viņķele (“Vienotība”). Lai arī vēl nesen viņa, aizstāvot straujāku pensijas vecuma celšanu, dzelžaini solīja: es nepiekāpšos!
Vakardienas balsojums paredz pensijas vecumu celt “lēzenāk” – sākot ar 2014. gadu, bet ik pa trim, nevis sešiem mēnešiem gadā, uz ko ministrija pastāvēja sākotnēji, – līdz 2025. gadā tiks sasniegts 65 gadu pensijas vecums.
I. Viņķele vairākkārt pateicās “Saskaņas centra” (“SC”) pārstāvjiem, kuri piekrituši kompromisam, kas licis mīkstināt reformu, tomēr ļāvis palikt pie pensiju vecuma celšanas jau no 2014. gada, nevis no 2016. gada, kā lemts agrāk.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Pēteris Krīgers kompromisa lēmumam nepievienojās: “Mūsu viedoklis nav mainījies – pensijas vecums jāceļ no 2016. gada. Pastāvot tik milzīgām problēmām nodarbinātībā, izglītībā, veselības aprūpē, un kamēr netiek veiktas strukturālas reformas valsts pārvaldē, to darīt nedrīkst.”
Šim viedoklim pievienojās arī Sociālo reformu biedrības valdes priekšsēdētājs Ivars Redisons. Viņš norādīja, ka Eiropas Komisijas apstiprinātajā Baltajā grāmatā “Atbilstīgu, drošu un saturīgu pensiju programma” ieteikts nepaaugstināt pensijas vecumu, ja valsts nespēj nodrošināt veselības aprūpi un nodarbinātību.
Pēc I. Redisona teiktā, Eiropā prognozē, ka cilvēki, aizejot pensijā, vēl nodzīvos vidēji 17,5 gadus. Savukārt Latvijā 1990. gadā dzimušo vīriešu mūža ilgums tiek lēsts ap 64,5 gadiem. Tātad līdz ieplānotajam pensijas vecumam šie cilvēki nemaz nenodzīvos.
Deputāti šos iebildumus neņēma vērā. P. Krīgers pēc komisijas sēdes solīja, ka ceturtdien LBAS valdes sēdē lemšot, kā rīkoties tālāk. Tad spriedīs, vai tie būs mītiņi vai kādas citas protesta aktivitātes, sacīja arodbiedrību līderis.
Ekstra ar mazu pensiju
Deputāti diskutēja, cik lielam turpmāk jābūt sociālās apdrošināšanas jeb darba stāžam, kas dotu tiesības pieprasīt vecuma pensiju. Pašreiz tie ir 10 gadi, un kā norāda LM speciālisti, tas ir īsākais periods Eiropas Savienībā. Sākot no 2014. gada, minimālais darba stāžs pensijas pieprasīšanai varētu būt 15 gadi, bet sākot no 2025. gada – 20 gadi.
Pašlaik iedzīvotāji pensijā dodas no 62 gadiem. Palielinot pensijas vecumu līdz 65 gadiem, vienlaikus tiek saglabāta priekšlaicīgā pensionēšanās. Tomēr, aizejot priekšlaicīgā pensijā divus gadus agrāk, pensijas lielums tāpat kā līdz šim tiks aprēķināts 50% apmērā. LBAS strikti rosināja atgriezties pie iepriekšējiem 80%, kas bija spēkā līdz ekonomiskās krīzes sākumam 2009. gada vasarā.
Pašlaik priekšlaicīgās pensijas ir ļoti mazas – pērn un aizpērn tie vidēji bija 116 lati, šogad, iespējams, nepārsniegs pat 90 latu robežu. Arodbiedrību sociālo jautājumu eksperte Irīna Homko norādīja, ka priekšlaicīgo pensiju saņēmēji nav nekādi dzērāji, jo šie cilvēki godīgi nostrādājuši 30 gadus.
Ja puse no pensijas būs mazāka par 90 latiem, pensionāri papildinās trūcīgo personu skaitu un tas būs papildu finanšu slogs pašvaldībām. Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) pārstāvis Jānis Felsbergs aicināja sekot kaimiņiem Lietuvai un Igaunijai, kas atgriezusies pirmskrīzes situācijā, atceļot visus iepriekš veiktos ierobežojumus. Arī Latvijai laiks to izdarīt.
I. Viņķele skaidroja, ka ES un EK skatījumā priekšlaicīgā pensija ir ekstra pakalpojums krīzes situācijā. Ekonomikai attīstoties, visāda veida pretimnākšana iedzīvotāju grupām jāsamazina. Turklāt, priekšlaicīgās pensijas aprēķinot 80% apmērā, budžetā būtu nepieciešami papildu 11 miljoni latu. Tāpēc arī turpmāk šī pensija nebūs lielāka par 50%, tā deputātu vairākums atbalstīja ministres viedokli.
Pret piemaksām
Diemžēl arī jautājumā par piemaksām pie vecuma un invaliditātes pensijām izmaiņas nav gaidāmas. Latvijas Darba devēju konfederācija gan piedāvāja diferencēt piemaksas atkarībā no pensijas lieluma. Pensijas līdz 180 latiem pašlaik saņem 61,4% pensionāru. Mazo pensiju saņēmējiem piemaksa par darba stāža gadu varētu palielināt līdz 90 santīmiem, bet pensijām virs 135 latiem – saglabāt 70 santīmu robežās. Savukārt tiem, kas saņem vairāk par 180 latiem, piemaksu samazinātu līdz 30 santīmiem par darba gadu. Ar vienas balss pārsvaru komisijas deputāti nobalsoja pret piemaksām pie pensijas.
Par šogad atceltajām piemaksām “Saskaņas centra” frakcijas deputāti Satversmes tiesā iesnieguši sūdzību, prasot atjaunot piemaksas, atgādināja deputāts Andrejs Klementjevs (“SC”). Taču balsošanā atkal pietrūka vienas balss, lai piemaksas tiktu saglabātas arī jaunajiem pensionāriem, kas pensijā dodas no šā gada 1. janvāra. Cilvēkiem, kas pensionējušies pirms 2012. gada, piemaksas tiek izmaksātas tāpat kā līdz šim.
Komisijas priekšsēdētāja Aija Barča ierosināja par gadu agrāk – jau no 2013. gada – pensiju piemaksu finansēšanas avotu no sociālā apdrošināšanas budžeta pārcelt uz valsts budžetu. Šo priekšlikumu atbalstīja arī I. Redisons.
Viņš aprēķinājis, ka sociālais budžets tādā veidā zaudējis ap pusotra miljarda latu. Šī summa tagad ir jāatmaksā sociālajam budžetam. Tomēr deputāti lēma, ka piemaksas turpinās izmaksāt no sociālā budžeta līdz 2014. gadam.
Nodoklis ar atpakaļejošu datumu
Viens no pēdējiem priekšlikumiem, ko skatīja vakardienas komisijas sēdē, bija deputāta Imanta Parādnieka ierosinājums. Viņš aicināja atļaut ar atpakaļejošu datumu iemaksāt sociālo nodokli par laiku no 1991. gada līdz 1995. gadam, kad veikts individuālais darbs vai kopts 1. grupas invalīds vai bērns invalīds vecumā līdz 16 gadiem, kā arī cilvēks, kurš sasniedzis 80 gadu vecumu.
Kā norādīja LM valsts sekretāra vietnieks Ingus Alliks, tas dotu iespēju šo cilvēku darba stāžā ieskaitīt minētos darba gadus. Tolaik vai nu nezināšanas dēļ, vai kādu citu iemeslu dēļ daudzi nebija iemaksājuši sociālo nodokli 1% apmērā no minimālās darba algas, kā to prasīja likums. Tagad šo nodokli varētu noteikt vai nu no pašreizējā iztikas minimuma, vai tagadējās minimālās darba algas. “Tas ir labs priekšlikums, kas jāvirza tālāk,” atbalstīja komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS). Deputāti šo priekšlikumu atbalstīja.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija šodien turpina izvērtēt iesniegtos 57 priekšlikumus grozījumiem likumā “Par valsts pensijām”. Atbalstītos priekšlikumus virzīs otrajam lasījumam Saeimas plenārsēdē.
