Pensijas piemaksas vietā – “kluss pamudinājums”. Barikāžu dalībniekiem jāpaciešas 40
Saeimā tapis alternatīvs variants likumam “Par 1991. gada barikāžu dalībnieka statusu”, kurā vairs netiek paredzēti materiāli labumi barikāžu dalībniekiem. Pavasarī parlaments izskatīja un nodeva Sociālo un darba lietu komisijai Barikāžu dalībnieku biedrības Mārupes nodaļas ierosinātu un deputāta Romualda Ražuka (“Vienotība”) vadītas darba grupas izstrādātu likumprojektu, kas palīdzētu barikāžu dalībniekiem palielināt pensijas un piešķirt citus sociālus atvieglojumus. Taču sabiedrībā šis projekts tika uztverts ļoti pretrunīgi, tādēļ komisija uzdeva Ražuka darba grupai izstrādāt jaunu likumprojekta variantu, ar ko vakar tika iepazīstināti deputāti. Tajā vairs nav runa par pensijas palielināšanu vai citiem materiāliem labumiem, bet tikai par barikāžu dalībnieka statusa noteikšanu un apliecību izsniegšanu. Likumprojekta noslēgumā gan atrodams pants, ka valsts atbalsta pašvaldību tiesības lemt par sociālo garantiju noteikšanu barikāžu dalībniekiem un sava budžeta ietvaros piešķirt viņiem kādus atvieglojumus. “Faktiski tas ir tāds kluss pamudinājums. Nav obligāts,” teica Ražuks.
Lai pašvaldībām būtu vieglāk noskaidrot, kuri cilvēki tiešām pelnījuši atbalstu, nepieciešams oficiāls mehānisms barikāžu dalībnieka statusa piešķiršanai. Saskaņā ar alternatīvo likumprojektu pieteikumus izvērtētu un statusu piešķirtu Barikāžu dalībnieku biedrība, kas uztur arī Barikāžu muzeju. Cilvēkiem, kuri vēlēsies saņemt šo statusu, būs jāvēršas biedrībā, līdzi ņemot vai nu barikāžu dalībnieka Piemiņas zīmi, vai Saeimas Pateicības rakstu. Taču vairāki simti barikāžu dalībnieku vēl nav saņēmuši nevienu no šiem apbalvojumiem. Ražuks iedrošina, ka arī viņi pēc likuma pieņemšanas varēs vērsties biedrībā, lai saņemtu statusu. Likumprojekts paredz, ka barikāžu dalībnieka statusu nevarēs saņemt personas, kuras sadarbojušās ar PSRS represīvajām struktūrām, piedalījušās komunistiskā vai nacistiskā režīma represijās, sodītas par smagiem noziegumiem un nav reabilitētas, kā arī mazgadības dēļ nevarēja apzināti piedalīties 1991. gada barikādēs. Pozitīva izvērtējuma gadījumā persona saņems barikāžu dalībnieka apliecību. Likumprojekta atbalstītāji neslēpj cerību, ka nākotnē, kad “valsts būs kļuvusi bagātāka”, šī apliecība varētu kļūt par pamatu arī kādiem sociāliem labumiem.
Kaut arī jaunais likumprojekta variants nerunā par materiāliem labumiem, Saeimas Sociālo lietu komisijā par to domas dalījās. Parlamenta Juridiskā biroja eksperti piedāvāto statusa piešķiršanas kārtību sauca par neloģisku, jo apbalvojums (Piemiņas zīme vai Pateicības raksts) jau pats par sevi apliecina, ka persona piedalījusies barikāžu notikumos un nekāda papildu izvērtēšana nebūtu nepieciešama. Turklāt kopumā likumprojekts neesot pareizi noformēts. Piemēram, nav skaidrs, vai un cik lielus izdevumus no valsts budžeta prasīs apliecību izgatavošana. Ražuks sprieda, ka šīs izmaksas varētu segt Barikāžu dalībnieku biedrība no saziedotajiem līdzekļiem bez valsts budžeta aiztikšanas.
Tomēr deputātu vairākums bija piesardzīgi un nolēma šo likumu nesūtīt uz izskatīšanu Saeimā, bet vispirms palūgt ministriju atzinumus, kā arī dot laiku darba grupai kopā ar Juridisko biroju novērst tehniskās nepilnības tekstā. Uz kārtējo vilcināšanos asi reaģēja arī barikāžu atbalsta biedrības pārstāvis Renārs Zaļais: “Pēc mūsu pasūtīta demogrāfiskā pētījuma, šobrīd no 31 104 cilvēkiem, kas saņēmuši Piemiņas zīmes, dzīvi palikuši 21 554, kuri vēl varētu saņemt kādu atzinību no valsts. Vai pieņemsim šādu likumu pēc 10 gadiem, kad atlikuši būs tikai 10 000 šo cilvēku, vai pēc 20 gadiem, kad būs tikai kādi 2000? Mums tomēr jau tagad jāizrāda kāda pateicība ļaudīm, kuru nopelniem pateicoties, mēs visi šeit šodien esam.” Šos barikāžu muzeja vadītāja skarbos vārdus deputāti uzņēma ar neapmierinātu murdēšanu.
Šeit gan jāpiebilst, ka šāda likuma pieņemšana veiktos raitāk, ja paša R. Zaļā saimniecībā valdītu kārtība. Datus par apbalvoto barikāžu dalībnieku skaitu biedrība sagatavoja tikai pēc vairākkārtējiem deputātu lūgumiem, un tie diemžēl nesniedz pilnu ainu. Saskaņā ar biedrības informāciju Piemiņas zīmi saņēmuši 31 104 cilvēki. Pēc tam šā apbalvojuma piešķiršana tika pārtraukta, kaut arī ne visi to bija saņēmuši. Pašlaik barikāžu dalībniekiem tiek dalīti Saeimas Pateicības raksti, ko saņēmuši 555 cilvēki. Taču daļa cilvēku saņēmusi abus apbalvojumus, citi 25 gadu laikā nav saņēmuši nevienu.
