Lai kompensētu augošo inflāciju un energoresursu cenu paaugstināšanos, pensijas indeksēt mēnesi agrāk 0
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Valdošās partijas konceptuāli ir vienojušās atbalstīt Labklājības ministrijas piedāvājumu šogad pensijas indeksēt mēnesi agrāk.
Par to nedēļas sākumā pēc koalīcijas partiju sanāksmes informēja valdības vadītājs Krišjānis Kariņš (“JV”). Viņš uzsvēra, ka ministrija turpina strādāt pie plašākas atbalsta politikas, kura būs jāveido tā, lai valsts palīdzību saņemtu tie, kuriem tā visvairāk ir nepieciešama – seniori, personas ar invaliditāti un mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem.
Pensiju drīzāka indeksācija bija tikai viens no Labklājības ministrijas (LM) piedāvātajiem pasākumiem, lai kompensētu augošo inflāciju un energoresursu cenu paaugstināšanos.
Koalīcija konceptuāli vienojās, ka pensiju indeksācija šogad varētu notikt nevis 1. oktobrī, bet gan 1. septembrī, “Latvijas Avīzi” informēja labklājības ministrs Gatis Eglītis (“Konservatīvie”). Viņš pastāstīja, ka no budžeta tam papildus būtu nepieciešami 26 miljoni eiro, lai mēnesi agrāk indeksētu pensijas, aptuveni 560 000 to saņēmēju.
Pēc pašreizējām aplēsēm, indeksācijas koeficents varētu būt 10%. Ja šogad indeksējamā pensijas daļa ir 470 eiro, tad turpmāk tā varētu būt tuvu 500 eiro.
Pagājušajā nedēļā Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” “Attīstībai/Par” frakcijas vadītājs Juris Pūce ierosināja pensiju indeksāciju veikt jau no 1. jūlija, lai kompensētu senioriem un citiem pensiju saņēmējiem ikdienā nepieciešamo preču un pakalpojumu pieaugošās izmaksas.
Andrejs Klementjevs (“Saskaņa”) “Latvijas Avīzei” arī sacīja, ka pensiju indeksācija ir ļoti svarīga, jo no izmaksu pieauguma visvairāk cieš tieši zemo pensiju saņēmēji.
Cenu pieaugums visvairāk ir skāris pārtiku, arī maksu par zālēm, nevis preces, kuras cilvēki ar maziem ienākumiem iegādājas mazāk.
A. Klementjevs pieļāva, ka pensiju indeksācija varētu notikt divas reizes gadā. Tā tas bija pirms vairāk nekā desmit gadiem, kad Latviju piemeklēja ekonomiskā krīze.
Ministrs G. Eglītis uzsvēra, ka LM piedāvā arī vienreiz gadā – decembrī – izmaksāt 200 eiro pabalstu tiem, kam pensijas ir zem maznodrošināto ienākumu sliekšņa, kas tagad ir 436 eiro. Igaunijā šo atbalstu dēvējot par 13. pensiju. Gadā tam būtu nepieciešams vairāk nekā 50 miljonu eiro.
Tā bija arī atbilde uz jautājumu, vai pensijas nevajadzētu indeksēt jau vasarā. Taču ne par šo, ne vēl vairākiem LM priekšlikumiem koalīcija šonedēļ vēl nevienojās. Diskusijas turpināsies arī par mājokļa pabalstu.
Vērtējot mājsaimniecības ienākumus, varētu palielināt to ienākumu daļu, ar kuru var kvalificēties mājokļa pabalstam. To izmaksā pašvaldība, bet valsts pēc tam sedz 50% no šiem pašvaldības izdevumiem, paskaidroja ministrs. Agrāk šis pabalsts bija tikai uz pašvaldības pleciem.
Iepriekš pensiju indeksācija notika katru gadu 1. oktobrī, bet šogad šajā datumā ir Saeimas vēlēšanas. Uz vaicāto, vai pensiju indeksācija mēnesi agrāk nav uztverama arī kā koalīcijas partiju dāvana vienai vēlētāju grupai, lai iegūtu viņu labvēlību vēlēšanās, G. Eglītis atbildēja: “Indeksācija ir viens no mērķētākajiem, ērti un vienkārši īstenojamiem lēmumiem, kas uzreiz dos jūtamu efektu un par ko visi vienojās.”
Ministrs apgalvoja, ka sanāksmē Saeimas vēlēšanu faktors neesot skaļi izskanējis. Pārējo koalīcijas partiju pārstāvji arī minēja citus argumentus, piemēram, nepieciešamību atbalstīt pensiju saņēmējus pirms apkures sezonas.
