Zviedrijas valdība balso par pensijas vecuma paaugstināšanu 1
16. oktobrī Zviedrijas vadība balsoja par pensijas vecuma paaugstināšanu. Savu lēmumu valdība pamato ar to, ka sabiedrība Zviedrijā ir arvien veselāka un vidējais vecums arvien paaugstinās. Saskaņā ar Centrālās statistikas biroja datiem sieviešu vidējais vecums Zviedrijā ir 84 gadi, vīriešu – par trīs gadiem īsāks.
Darbs līdz 69 gadiem, pensija – no 66 gadiem
No 2020. gada 1. janvāra tie, kas dzimuši, sākot ar 1959. gadu, pirmslaika pensijā varēs doties no 62 gadiem (šobrīd – 61) un no 2023. gada pilnu pensiju varēs saņemt no 66 gadiem ar “pagarinātu” iespēju strādāt līdz pat 69 gadiem.
Saskaņā ar oficiālajiem datiem Zviedrija ir līdere darba dzīves ilguma ziņā – vidējais darba dzīves garums Zviedrijā ir 41,2 gadi, salīdzinot ar ES vidējo – 35,4. Visīsākais darba mūžs ir Itālijas darba ņēmējiem – vidēji 30 gadi.
200 kronu pielikums pie pensijas
Valdība savā paziņojumā raksta, ka ar jauno paaugstināto pensionēšanās vecumu vienlaikus pensionāriem tiek palielinātas pensijas un samazināti nodokļi. Papētot pieejamos datus, tiem, kuru pensijas ir mazas, pensija būs tikai par pāris simtiem kronu lielāka, mazāki nodokļi būs tikai mazākajām un lielākajām pensijām. Labā ziņa – kopā ar lielāku pieejamo mājokļa īres un citiem paaugstinātajiem pabalstiem pensionāra maciņā būs līdz pat 2000 kronām vairāk. Vienlaikus tiek ieviests izņēmums tiem, kuri nostrādājuši vairāk nekā 44 gadus ar zemiem gada ienākumiem, – izmaiņas paredzētas, lai neviens nav spiests strādāt ilgāk par 44 gadiem.
Jaunās pensiju sistēmas lielākie zaudētāji – sievietes un cilvēki ar zemiem ienākumiem, secina Pašvaldības darbinieku savienības priekšsēdētājs Tobiass Baudins. Viņš ir kritisks pret jauno pensiju sistēmu: “Tas ir nepieļaujami, ka cilvēki, kuri ilgus gadus smagi strādājuši izglītības un veco ļaužu aprūpes jomās, nespēs iztikt no savas pensijas un būs atkarīgi no piešķirtajiem pabalstiem.” Tobiass Baudins teic, ka liela daļa pašvaldībās strādājošo ir sievietes, kuras strādājušas nepilnu darba laiku ar salīdzinoši zemu algu, un jaunā pensijas sistēma viņām ir smags trieciens. Baudins piebilst, ka būtu jāpaaugstina iemaksas pensiju fondā un jādomā par darba vides uzlabošanu, lielākām iespējām pārkvalificēties, elastīgāku, modernāku, vienlīdzīgāku darba apstākļu nodrošināšanu, nevis jāpaaugstina pensionēšanās vecums.
Jāpaplašina koridori
Internetā atrodu komentāru par diskusiju kādā darba vietā par jauno pensionēšanās vecuma likumu. Darbinieku priekšlikums ir paplašināt fabrikas koridorus tā, lai cilvēkiem ratiņkrēslos ir iespēja aizbraukt no ceha līdz administrācijas ēkai, paredzot arī paplašinājumus, kur ratiņkrēsli var samainīties, un atpūtas stūrīšus garajā ceļā.
Neatkarīgā pensijas lietu eksperte Kristīne Kampa tiem, kam noteiktais pensionēšanās vecums ir par augstu veselības dēļ, iesaka sagaidīt savu pensiju, izmantojot slimības vai bezdarbnieka apdrošināšanas pabalstu.
Vineta Kalniņa, kura strādā lielākajā apdrošināšanas kompānijā “Folksam”, min savu kolēģi, kura ir laimīga un priecīga doties uz darbu arī pēc oficiāli noteiktā pensijas vecuma. Kā stāsta Kalniņa, viņas kolēģes darba dzīve ir arī viņas vienīgā sociālā dzīve, jo kolēģe ir aktīva un vesela, labprāt vēlas un var turpināt strādāt.
Opozīcija ir pret
Zviedrijas demokrāti un kreiso partijas ir nemierā ar jauno pensionēšanās likumu. Zviedrijas demokrātu partija savā mājas lapā raksta, ka partija ir pret pensijas vecuma paaugstināšanu – jau šobrīd tie, kuri strādā smagu fizisku darbu, nav spējīgi nostrādāt līdz paredzētajam vecumam, teikts viņu preses relīzē.
Kreiso partijas pārstāves Noši Dadgostara un Ida Gabrielsone savā komentārā raksta, ka jaunā pensionēšanās sistēma ir “kauna traips” Zviedrijai, kas palielina jau tā lielās atšķirības ienākumu ziņā. Jaunā sistēma, vienlaikus palielinot pensionēšanās vecumu, minimāli palielinot pensijas, krasi samazina lielāko algu nodokļus, tādā veidā bagātie kļūst vēl bagātāki. Kā viņas savā rakstā min – tiem, kuri šobrīd ir pusaudži, jāsāk krāt savai pensijai jau šobrīd, jo gadsimta sākumā dzimušie saņems tikai 40% no savas pensijas.
