Eksperimentā mēģinās izdzīvot ar pensiju, kas ir divreiz mazāka nekā alga 18
Kā ir uzņemt savā ģimenes apgādībā un ikmēneša tēriņos vēl vienu cilvēku? Kā ir pēkšņi saņemt uz pusi mazāku algu un plānot savus turpmākos izdevumus? No kā lai atsakās, ja ierastais finanšu grozs ir kļuvis mazāks? Šomēnes atbildes uz šiem jautājumiem mēģinās rast žurnāliste un blogere Agnese Kleina un Gaismiņu ģimene. Jau otro gadu “Swedbank” organizē projektu “Pensiju eksperiments”, kura ietvaros šogad martā Agnese Kleina mācīsies izdzīvot ar pusi no saviem ierastajiem ikmēneša ienākumiem jeb pašreiz paredzamo valsts garantēto pensiju. Savukārt projekta otri dalībnieki – Gaismiņu ģimene, kuri audzina divus bērnus, – daļēji savā gādībā uz mēnesi uzņems Agnesi, kurai nepieciešamības gadījumā ir iespēja lūgt ģimenei finansiālu atbalstu.
Mēnesi dzīvo nākotnē
Agnese ir optimistiski noskaņota, jo atzīst, ka jau kopš bērnības viņai paticis krāt un sekot līdzi saviem izdevumiem. Taču viņa saprot, ka būs lietas, no kurām nāksies atteikties, jo jaunais finanšu grozs to neļaus. Agnesei martā jādzīvo ar pusi no ierastajiem ienākumiem, no kuriem jau ir atskaitīti komunālie maksājumi un citi ikdienas rēķini – galu galā mēneša tēriņiem atliek 250 eiro. Būs gan vajadzības, gan iegribas, no kurām nāksies šomēnes atteikties, lai pielāgotos jaunajai situācijai, atzīst Agnese, kā piemēru minot teātra un koncertu apmeklējumus, jaunas kosmētikas un apģērba iegādi.
Stāstot par savām finansēm, A. Kleina atzīst, ka atbilst mūsdienu standartam un dzīvo šodienai, taču apzinās, ka situācija kādā brīdī var mainīties, jo “nekad neko nevar zināt”. Ir vērts domāt par to, kā sevi nodrošināt nākotnē un kā veidot drošus uzkrājumus. “Pensiju eksperimentu” viņa gaida ar lielu azartu un redz to kā izaicinājumu. “Man vienmēr ir patikuši projekti ar jēgpilnu mērķi, kāds ir šis,” norāda žurnāliste. Tā kā Agnesei ir prāvs sekotāju pulks sociālajos tīklos, viņa šo projektu vēlas izmantot, lai ar savu pieredzi un piemēru iedrošinātu citus jau laikus domāt par saviem ienākumiem pēc aktīvu darba gaitu beigšanas. Viņa atzīst, ka gluži kā lielākā daļa sabiedrības bija dzirdējusi par 3. pensiju līmeni, taču īsti neizprata tā darbības principus.
Nedaudz citāda pieredze ir projekta otriem dalībniekiem Gaismiņu ģimenei, kuri uzreiz atzīst, ka iekrāt viņi neprot un cer kaut nedaudz šī mēneša laikā to iemācīties. Ikdienas steigā neatliek laika iedziļināties tēriņos, tāpēc, uzņemoties atbalstīt mēnesi arī Agnesi, Gaismiņu ģimene vēlas saprast, kuras ir tās pozīcijas, kurās izdevumus var samazināt vai no kā atteikties pavisam. Taujāti, vai viņi būs stingri un pret Agneses vēlmēm un vajadzībām izturēsies nosvērti, Mārtiņš smejoties saka, ka “Agnese tagad būs mūsu omīte – mums būs jāskatās, kādas būs viņas vēlmes un vai viņa gribēs dzīvot pāri saviem līdzekļiem”.
Pensija jāgādā pašiem
Ar šī projekta starpniecību “Swedbank” vēlas pievērst sabiedrības uzmanību saviem nākotnes ienākumiem un papildu uzkrājumu veidošanai, jo pašreiz viena ceturtā daļa Latvijas sabiedrības ir pensionāri, kuru pamatienākumi ir valsts garantētā pensija. “Swedbank” veiktā aptauja liecina, ka 42% no aptaujātajiem pensiju vēlētos saņemt savai pašreizējai algai līdzīgā apmērā, taču papildu uzkrājumus veido tikai nedaudz vairāk kā viena piektā daļa.
Jau tagad viena pensionāra pensijai ir nepieciešami divi nodokļu maksātāji, un demogrāfiskās tendences liecina, ka bez papildu uzkrājumiem nākotnē iedzīvotāju vidējo pensiju varētu veidot puse no algas apmēra, ko tie saņem šobrīd. Taču aptauja liecina, ka tikai desmitā daļa (9%) ir gatava samierināties ar pensiju, kas būtu divreiz mazāka par esošajiem ienākumiem, tāpēc ir svarīgi iepazīt visas savas iespējas, lai nodrošinātu savām vēlmēm un vajadzībām atbilstošu pensiju. Tajā pašā laikā ir vērojamas arī pozitīvas tendences, jo 18% no strādājošo skaita Latvijā ir sākuši veikt iemaksas 3. pensiju līmenī aptuveni 2 – 4% apmērā no savas algas – jo ātrāk sāksi krāt, jo mazākas ikmēneša iemaksas.
