ST vērtē lauku saimnieku pensiju mantošanas likumību 18
Satversmes tiesa (ST) trešdien atklātā tiesas sēdē sāka skatīt kāda Liepājas pusē aizgājuša lauksaimnieka mantinieču lietu par tiesībām saņemt mantojumā tā saucamo ES lauksaimnieku pensiju. Pirmajā tiesas sēdē uzaicinātie eksperti par šo jautājumu pauda atšķirīgus viedokļus.
Iespēju mantiniekiem turpināt saņemt lauksaimnieka pensiju valdība atcēla ar 2015. gada Ministru kabineta noteikumiem nr. 187 “Grozījums Ministru kabineta 2004. gada 30. novembra noteikumos nr. 1002 “Kārtība, kādā ieviešams programmdokuments “Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004. – 2006. gadam”. Pieteikuma iesniedzējs Administratīvā tiesa (Liepājas tiesu nams) lūdz izvērtēt apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 105. pantam.
Kas ir lauksaimnieka pensija
Lauksaimniekiem pirms pensijas vecuma iestāšanās ir tiesības pārtraukt saimniecisko darbību, pārdodot savu uzņēmējdarbību vai nododot to mantiniekiem un nākamos 15 gadus saņemt tā saucamo ES priekšlaicīgās pensionēšanās pensiju. Tās lielums ir atkarīgs no saimniecības iepriekšējo gadu naudas apgrozījuma. Astoņdesmit procentu pensijas sedz no ES budžeta, 20% maksā Latvijas nodokļu maksātāji. Saņemt vienlaikus ES lauksaimnieka un vecuma pensiju nevar.
Latvijā līdz 2014. gada jūlijam 56 mirušo saimnieku mantinieki saņēma bijušā ES pensionāra pensiju, tostarp 15 no viņiem bija arī saimniecības mantinieki. Līdz maksāšanas termiņa beigām viņiem būtu jāizmaksā 1,9 miljoni eiro.
Valdība 2015. gada aprīlī ar iepriekš nosauktajiem MK noteikumiem nr. 187 lēma, ka mantinieki turpmāk aizgājēja pensiju nesaņems. Ministru kabineta pārstāvji vakar ST skaidroja, ka noteikumos nr. 1002 sākotnēji iekļāva neparedzētu nosacījumu, ka atbalstu var maksāt saimniecības atdevēja mantiniekam. Vēlāk secināts, ka pensijas maksāšana nesasniedz vēlamo iznākumu – palielināt jaunu cilvēku ienākšanu lauksaimniecības biznesā, nodrošināt saimniecību izaugsmi.
