Pensija jāpelna ar vērtspapīriem 2
“Iemaksas 3. pensiju līmenī uzskatu par savu pilsoņa pienākumu, jo sniedzu iespēju bankām apgrozīt finanšu līdzekļus. Un, protams, nodrošinu sev pārtikušas vecumdienas,” ar pārliecību stāsta 27 gadus vecais Mārtiņš, kurš ikdienā glābj cilvēku dzīvību, strādājot par neatliekamās medicīniskās palīdzības ārstu.
Paši maksā mazākums
Atklāto privāto pensiju fondu 3. pensiju līmeņa plānos kopumā ieguldījuši teju 300 000 Latvijas iedzīvotāju, kas nav visai ievērojams dalībnieku skaits.
Tas varētu būt saistīts ar faktu, ka pensiju sistēmas 3. līmenī ir iespēja veikt iemaksas brīvprātīgi, tādējādi veidojot papildu uzkrājumu savai pensijai.
Bankas “Citadele” meitas uzņēmuma “CBL Atklātais pensiju fonds” valdes priekšsēdētāja Jolanta Jērāne atzīst, ka uzkrājums pensiju 3. līmenī esot Latvijas pensiju sistēmas neatņemama sastāvdaļa, jo ikviens nodokļu maksātājs veido uzkrājumu pensijai, daļu sociālā nodokļa novirzot 1. un 2. pensiju līmenī.
“Iemaksas pensiju 3. līmenī ir brīvprātīgas, un iedzīvotāji tās var veikt, izvēloties sev ērtāko iemaksu grafiku un pieņemamāko iemaksu summu. Lai motivētu iedzīvotājus arī pašiem rūpēties par savām vecumdienām, nepaļaujoties tikai uz valsts piedāvāto pensiju, likums paredz iemaksas privātajos pensiju fondos klasificēt kā attaisnotos izdevumus, tādējādi tās netiek apliktas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Uzkrājumu veidošanai pensiju 3. līmenī laikus ir vēl arī citas priekšrocības, piemēram, cilvēks var pārtraukt aktīvas darba gaitas pirms valsts noteiktā pensionēšanās vecuma sasniegšanas, tāpat viņam ir iespēja atstāt uzkrājumu mantojumā sevis izvēlētai personai,” zina teikt J. Jērāne.
Ienesīgākais “Swedbank” fonds
Neatliekamās medicīniskās palīdzības ārsts Mārtiņš iemaksas 3. pensiju līmenī veic “Swedbank”, jo, ņemot vērā, ka viņa darba alga tiek skaitīta uz šo banku, esot parocīgi sekot līdzi savam iemaksu lielumam, kā arī pensiju plāna ienesīgumam.
Pētot 3. pensiju līmeņa pensiju fondu ienesīgumu pēdējo piecu gadu griezumā, tieši “Swedbank Atklātais pensiju fonds” bijis visienesīgākais, konkrētāk, sabalansēto plānu grupā pensiju plāns “Stabilitāte+25” (2,80%) un aktīvo plānu grupā pensiju plāns “Dinamika+100” (8,10%).
“Swedbank Atklātā pensiju fonda” valdes priekšsēdētājs Māris Sīlītis norāda, ka viņu veiksmes stāsta pamatā esot sistemātiska un disciplinēta ieguldījumu veikšana. “Pensiju plānos dodam priekšroku iespējami plašai globālai diversifikācijai, ieguldot līdzekļus dažādos reģionos – Eiropā, Ziemeļamerikā, Āzijā un citur. Iespēju robežās labprāt ieguldām arī Baltijas finanšu tirgū, taču jāņem vērā, ka vietējais tirgus ir salīdzinoši neliels.
Investējam gan akciju tirgū, gan fiksēta ienākuma vērtspapīros jeb obligācijās. Katram pensiju plānam ir izstrādāta ieguldīšanas stratēģija jeb ilgtermiņa vadlīnijas, pie kurām pieturamies, veicot līdzekļu pārvaldīšanu. Stratēģija tiek balstīta uz mūsu speciālistu prognozēm par to, kā finanšu tirgum vajadzētu attīstīties ilgtermiņā – termiņā virs viena gada. Ja nepieciešams, īstermiņā veicam atkāpes no stratēģijas ar mērķi uzlabot plānu darbības rezultātus,” stāsta M. Sīlītis, kurš lepojas ar faktu, ka “Swedbank Atklātais pensiju fonds” jau uzrunājis vairāk nekā 120 000 dalībnieku.
Iegriež Eiropas akcijas
Vismazākais ienesīgums piecu gadu griezumā bijis bankas “Citadele” meitas uzņēmumam “CBL Atklātais pensiju fonds” – sabalansēto plānu grupā “CBL Sabalansētais” (1,14%) un aktīvo plānu grupā “CBL Aktīvais” (1,36%).
“CBL Asset Management” valdes loceklis Zigurds Vaikulis atzīst: “CBL pārvaldītajos pensiju fondos akciju pusē lielāko negatīvo pienesumu ģenerēja Eiropas, tostarp Baltijas un Vācijas, akcijas. Savukārt obligāciju pusē lielākais negatīvais pienesums nāca no ASV augstas kvalitātes korporatīvajām un ASV valdības obligācijām, kuras CBL pensiju portfeļos reprezentē tā saucamos drošības aktīvus.
CBL pensiju plāni no citiem atsķiras ar izteikti globālu mandātu un ar plašu diversifikāciju pa ģeogrāfiskajiem reģioniem. 2018. gadā relatīvi liela ekspozīcija uz ASV obligācijām bija mūsu plānu atdeves klupšanas akmens – mēs daļēji zaudējām to pārsvaru pār konkurentu plāniem, ko bijām ieguvuši iepriekšējos divos trīs gados.
Tajā pašā laikā mēs esam pārliecināti, ka globāla un diversificēta pieeja vislabāk atbilst plānu dalībnieku ilgtermiņa interesēm.
To apstiprina arī fakts, ka CBL pārvaldītie plāni ir starp industrijas līderiem pēc ilgtermiņa investīciju atdeves rādītājiem.” Kopumā “CBL Atklāto pensiju fondu” izvēlējies 52 641 iedzīvotājs.
Vidējā termiņā atmaksājas
Komentējot kopējo tirgus situāciju un nākotnes prognozes, Z. Vaikulis vērš uzmanību: “Lielākas vai mazākas svārstības, cenu kritumi un portfeļa vērtības samazināšanās ir neatņemama vērtspapīru investīciju procesa sastāvdaļa. Nekad nav bijis citādi un arī nebūs. Tajā pašā laikā vērtspapīru investīcijas bija, ir un būs efektīvākais veids, kā ilgtermiņā pelnīt no pasaules ekonomikas izaugsmes procesa. Turklāt vēsture vairākkārt ir apliecinājusi, ka korekcijas un kritumi – iespēja nopirkt lētāk – būtiski uzlabo vērtspapīru nākotnes atdeves potenciālu. Daudzi no akciju tirgiem, piemēram, attīstības valstīs, novērtējumu ziņā ir kļuvuši neatvairāmi lēti.
ASV augstas kredītkvalitātes kompāniju un ASV valdības kā attīstības valstu obligāciju ienesīgumi pacēlušies līmeņos, kas nav pieredzēti pēdējo astoņu deviņu gadu laikā. Lai arī nākotnes atdeves pareģošana nav gluži eksakta zinātne un precīzus ciparus saukt nedrīkstam kaut vai regulācijas dēļ, tomēr saskaņā ar mūsu tirgus analīzes modeļiem, vidēja termiņa, kas ir 3–5 gadi, investīciju atdeves potenciāls globāla mandāta portfeļiem 2018. gada vispārējā cenu krituma rezultātā ir teju dubultojies.”
