Pensija būs lielāka, ja skaļāk prasīs? 19
“Latvijas Avīzes” diskusija ar nosaukumu “Kā mazināt nabadzību un sociālo atstumtību?” Ozolnieku novada Ānē pagājušonedēļ beidzās ar skaļu troksni jeb ugunsdzēsības signalizācijas trauksmes signālu – teju vai norādot, ka jautājums par pensijām, nabadzību un politiku ir tiktāl uzkarsis, ka kuru katru brīdi var izcelties neapmierinātības ugunsgrēks. Uz apmeklētāju sasāpējušajiem jautājumiem diskusijā centās atbildēt Labklājības ministrijas (LM) parlamentārā sekretāre Karina Ploka (“Vienotība”), LM valsts sekretāra pienākumu izpildītājs Ingus Alliks un 12. Saeimas deputāts, Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētājs Andris Siliņš.
K. Ploka: – Nabadzības riskam visvairāk pakļauti ir vientuļie pensionāri un daudzbērnu ģimenes. Bet pēdējā pusgada laikā ir paveiktas vairākas lietas, piemēram, esam vienojušies pensiju indeksāciju veikt lielākā apmērā – nākamgad pensiju indeksācijas aprēķinā ņems vērā 50% no apdrošināšanas iemaksu algas indeksa līdzšinējo 25% vietā. Piemēram, šobrīd vidējai pensijai, kas ir 267 eiro, indeksācija dod klāt aptuveni piecus eiro mēnesī, bet nākamā gada oktobrī pensijas palielināsies par lielāku summu. Vēl viena lieta netaisnības mazināšanai – Černobiļas avārijas seku likvidēšanā iesaistītie no nākamā gada janvāra saņems vienādu palīdzību – gan tie, kuri saņem kaitējuma atlīdzību, gan tie, kuriem bija piešķirta pensija. Arī daudzbērnu ģimenēm ir gaidāms uzlabojums, jo palielināsies ģimenes valsts pabalsts par ceturto bērnu – tas būs 50 eiro mēnesī.
Pašlaik politiķi vienojušies, ka nākamgad tiks palielināta arī minimālā alga. Mūsu vēlme bija to palielināt par 37 eiro, vienošanās panākta par 10 eiro. Arī šis jautājums nosaka gan nodokļu samaksu, gan sociālo nodrošinājumu, gan pensiju apmēru nākotnē.
A. Siliņš: – Ir panākta vēl viena ļoti būtiska lieta, kas skar 100 tūkstošus Latvijas pensionāru – kopš šā gada tiek pārrēķinātas pensijas, kas tika piešķirtas krīzes gados un ir mazākas, nekā objektīvi tām vajadzētu būt. Budžetam tas izmaksās 70 miljonus eiro. Priekšlikumi, kas saņemti no visas valsts pensionāriem, ir apkopoti un iesniegti gan valdībai, gan Saeimai, bet tos visus īstenot nebūs iespējams. Šobrīd mūsu prioritāte ir senioru veselības aprūpes sistēmas izveidošana. Pie tā šobrīd strādā Veselības ministrija. Līdz 1. oktobrim jaunajai ministrei jānāk klajā ar konkrētu priekšlikumu.
Otrs svarīgs jautājums – iespēja palīdzēt tiem pensionāriem, kuri pensionējušies sen, ar pamata darba stāžu līdz 1996. gadam, un kuriem nabadzības slieksnis ir lielāks. Tāpēc jāpaaugstina piemaksa pie pensijām par darbu līdz 1996. gadam. Tagad par katru gadu, kas nostrādāts līdz 1996. gadam, tiek maksāts viens eiro. Saeimas darba grupā mēs diskutējam par to, ka piemaksu varētu palielināt līdz pusotram vai diviem eiro. Šobrīd visvairāk aizvainoti ir tie, kuri nostrādājuši 40 un vairāk gadus un saņem mazas pensijas. Saeimas grupā norit arī diskusijas par to, ka vajadzētu ieviest indeksāciju arī par lielu darba stāžu.
– Vai šobrīd nav tā, ka papildu naudu panākuši to jomu pārstāvji, kuri to skaļāk pratuši paprasīt? Vai pensionāri nav bijuši par klusiem?
– Bez skaļuma pavisam noteikti nevar, tāpēc 17. septembrī plkst. 12 Latvijas Pensionāru federācija Rīgā organizē kārtējo pensionāru sapulci, uz kuru ir aicināti pensionāru pārstāvji no visas Latvijas. Ceram, ka sabrauks 1000 – 2000 pensionāru un tad vērtēsim, kas izdarīts un kas vēl jāizdara. Cerēsim, ka pasākums spēs pievērst uzmanību neatrisinātajām pensionāru problēmām. Lai būtu skaļāk un pamanāmāk, sapulce notiks pilsētas centrā un to redzēs arī tūristi.
– Ekonomists Juris Pūce “Latvijas Avīzē” teica, ka drīz dosies pensijā tie, kas deviņdesmitajos gados stājās darbā labos amatos un saņēma lielas algas. Viņiem varētu būt vairāku tūkstošu lielas pensijas. Un, ja sociālās iemaksas samazināsies, tad pensiju sistēma varētu neizturēt lielo pensiju pieaugumu…
I. Alliks: – Tā nu gan nebūs taisnība. Katra pensija, kas nākotnē tiks piešķirta, jau arvien vairāk būs saistīta ar katra cilvēka individuālo ieguldījumu jeb sociālo iemaksu apjomu. Pensiju rēķina, izdalot cilvēka iemaksāto kapitālu ar paredzamo mūža ilgumu. Jo vēlāk cilvēks dodas pensijā, jo lielāka tā sanāk.
Drīzāk ir problēma, ka tiem cilvēkiem, kas deviņdesmitajos gados pameta darbu un sāka strādāt nelegāli vai gadījuma darbus, nav šo maksājumu sociālajā budžetā, un viņi var pretendēt tikai uz minimālo pensiju vai uz sociālā nodrošinājuma pabalstu.
Mums ir jāpriecājas, ka palielinās pensiju apmērs.
– Tomēr bija iespēja iemaksāt lielākas sociālās iemaksas un tagad pensijā saņemt 19 tūkstošus!
– Tāda situācija bija tikai vienu brīdi. Pirmskrīzes laikā, lai papildinātu ieņēmumus sociālās apdrošināšanas budžetā, 2008. gada vidū tika pieņemts lēmums, ka laika periodā no 2009. gada janvāra līdz 2013. gada decembrim visiem strādājošajiem tiek atcelti sociālo iemaksu griesti. Kad cilvēks devās pensijā, viņam to aprēķināja atbilstoši iemaksām. Līdz ar to lielas algas saņēmējs piecu gadu laikā bija maksājis sociālās iemaksas no ļoti lielas summas. Tolaik maksājot iemaksas no aptuveni miljona latu gadā, šis cilvēks arī krietni palīdzēja sociālajai sistēmai. Nākotnē tā vairs nevar būt, jo maksimālais atalgojuma apjoms nākamajā gadā, kas tiek aplikts ar sociālās apdrošināšanas iemaksām, ir 52 400 eiro gadā.
– Rīgas mērs Nils Ušakovs saviem pensionāriem piešķir dažādas atlaides, bet Rīgas labklājība ir visas tautas veidota. Turklāt liela daļa no rīdziniekiem nav piedalījušies šīs labklājības veidošanā. Vai tā nav politiska un negodīga spēle?
A. Siliņš: – Šajā sakarā Pensionāru federācija pirms laika nosūtīja priekšlikumu valdībai, ka Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un vienādi pieder visiem valsts iedzīvotājiem. Tāpēc būtu jārisina jautājums, ka priekšrocības tiktu piešķirtas arī pārējiem senioriem. Tā kā šis jautājums saistās ar ļoti lielu naudu, tad pagaidām nav guvis risinājumu. Es neizslēdzu, ka pamazām tas varētu tikt risināts, īpaši par atlaidēm sabiedriskajā transportā. Daudzi pensionāri sūdzas, ka, esot Rīgā, viņiem, lai nokļūtu vajadzīgajā vietā, jāizmanto divi transporta līdzekļi un kopumā, turp atpakaļ braucot, tas izmaksā gandrīz desmit eiro.
– Vientuļo pensionāru nabadzības līmenis pieaug arvien straujāk. Jelgavas–Zemgales pensionāru konferences rezolūcijā 2014. gadā lūdzām, lai šis jautājums tiktu risināts. Bet Labklājības ministrija savā atbildē šo punktu nav pat pieminējusi. Daudzās kaimiņvalstīs pastāv šādas piemaksas vai atbalsts vientuļajiem pensionāriem.
K. Ploka: – Mūsu sistēma ir tā veidota, ka pašvaldība ir atbildīga par tiem cilvēkiem, kuri viņu teritorijā dzīvo. Un pašvaldības ir pretimnākošas un palīdz vientuļajiem pensionāriem.
I. Alliks: – Par šo jautājumu varētu diskutēt. Bet mūsu pensiju sistēma veidota tā, ka katrs saņem tik, cik uzkrājis. Mums šķiet, ka prātīgāk būtu palīdzēt sievietēm un vairāk par viņām iemaksāt sociālās apdrošināšanas iemaksas bērna kopšanas atvaļinājuma laikā.
– Kā ir ar tiem cilvēkiem, kas nepiedzīvo pensijas vecumu? Piemēram 2015. gadā mūsu valstī 28 tūkstoši cilvēki nomiruši 40 – 59 gadu vecumā, to kopējais darba stāžs ir 32 gadi. Aiz viņiem paliek pārdzīvojušais laulātais, kas nesaņem neko. Vai valsts jūtas labi, saņemot vienā gadā tādu dāvinājumu? Un gadā tas ir vairāk nekā septiņi miljoni eiro!
– Jau rēķinot un paredzot sistēmas ienākumus un izdevumus, mēs paredzam, ka šādi var notikt. Ja mēs kaut ko gribētu pārdalīt, tad mums no algas būtu jāiemaksā nevis 34,09% sociālais nodoklis, bet iemaksām būtu jābūt daudz lielākam. Pašlaik ir solidaritāte – daži nomirst jaunāki, citi dzīvo pavisam ilgi. Mums ir trīs līmeņu pensiju sistēma, un par savu pensiju jāsāk domāt jau no pirmās darba dienas.
A. Siliņš: – Tā kā pensionāru Latvijā ir mazliet vairāk nekā pusmiljons, tad, katram mēnesī piešķirot papildus divus eiro, būtu nepieciešams viens miljons jeb 12 miljoni gadā. Protams, ka šajā gadījumā tie septiņi miljoni neko īsti nemainītu. Tā ir, ka tie, kas ir nomiruši, maksā par tiem, kas dzīvo ilgāk.
– Jūs sevi slavējat par minimālās algas pacelšanu, kas ir izdevīga galvenokārt ierēdņiem. Sakiet – kā tas mazinās nabadzību?
K. Ploka: – Mums ir jādomā, kas notiks, kad pensionēsies personas, kas strādā mikrouzņēmumos, kuriem nav gandrīz nekāda sociālā nodrošinājuma. Minimālās algas paaugstināšana un arī obligātā sociālā maksājuma ieviešana no nākamā gada tieši ietekmē to cilvēku likteni, kas ies pensijā pēc vairākiem gadiem. Mēs runājam par visiem, kuri saņem minimālo algu, viņu iemaksas tomēr palielināsies.
– Pensijas maksājam no nodokļiem, bet, kad saņem pensiju, – atkal ir jāmaksā nodoklis. Tātad sanāk dubultais nodoklis. Kad tiks pensionāriem palielināts neapliekamais minimums?
A. Siliņš: – Iemaksas, kas tiek ieskaitītas sociālajā budžetā, ar nodokli netiek apliktas. Ar nodokli tiek aplikta tā summa, no kuras jau atņemtas sociālās iemaksas.
Šobrīd pensijas līdz 235 eiro ar nodokļiem neapliek. Latvijas Pensionāru federācija jau pirms trim gadiem iesniedza priekšlikumus par to, ka pensionāriem neapliekamais minimums būtu jānosaka minimālās algas līmenī. Pērn sprieda par neapliekamā minimuma palielināšanu līdz 280 eiro. Diemžēl saņēmām tikai solījumu, ka pakāpeniski tas tiks palielināts. Finanšu situācija valstī būtiski kaut ko palielināt neļauj. Neapliekamās pensijas apmēra palielināšana par 15 – 20 eiro nozīmētu daudzus miljonus, un pašvaldības, kurus skar šāds nodoklis, pret to iebilst.
Grāmatu svētkus Ānē atbalstīja: Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis, Latvijas Bērnu fonds, Jelgavas tipogrāfija, Nacionālie bruņotie spēki, SIA “Drukātava”, SIA “VESTA–LK”, “Vienotība”, Zaļo un zemnieku savienība, Valdis Zatlers, Sandra Kalniete, Inese Vaidere, Ozolnieku novada dome.
Sadarbības partneris: “Europe Direct” informācijas centrs Jelgavā.
Informatīvie atbalstītāji: “Latvijas Avīze”, “Jelgavas Novada Ziņas”, “Ozolnieku Avīze”, www.ozolnieki.lv, www.jelgavasnovads.lv, www.jzb.lv
