Loceklī iemīlējušies. Vīrieša mūža attiecības ar savu otro “es”: no mīlas līdz naidam 0
Oskars Vailds teicis, ka vienīgais romāns, kas ilgst visu mūžu ir romāns pašam ar sevi. Tiesa, taču tikai gejiem un sievietēm. Vienīgais romāns, kurš ilgst visu mūžu vīrietim, ir romāns ar viņa peni.
Vīrieša attiecības ar savu miniatūro “es” ir tikpat sarežģītas, dramatiskas, sinusoīdas kā attiecības ar māti. No mīlestības līdz naidam.
Pirmais, ko sieviete uzzina, zaudējot nevainību – ka visiem vīriešiem ir mazi locekļi.
Tu skaties uz viņu (jauno cilvēku) iemīlējušām acīm, kaut viņš izgājis no tevis, tu viņu joprojām jūti sevī (fantomais sekss), tad viņš pieceļas no gultas kails un aizsmēķē cigareti un pēkšņi viņš pamana sevi spogulī (vai ūdens glāzes atspulgā) un paziņo, ka viņam ir mazs loceklis.
Tavi ultimāti, ka tas ir tev visatbilstošākais, “nestrādā”. Tu esi izņēmums (vai izvirtule). Viņam ir mazs. Un punkts! Tāpēc ka Pēterim ir liels! Un Pēteris ir leģenda. Pēteris ienāk pirtī un visi skaudībā noelšas. Pēterim nokarājas tā, ka citiem no tā saraujas, gluži kā aukstā ūdenī esot.
Visiem vīriešiem ir vai nu mazs vai uzreiz milzīgs. Nepastāv nekādi tur “veselīgie septiņpadsmit centimetri”. Viss, kas ietilpst tevī bez lubrikanta, dopinga un nesagādā sāpes – ir par maz un slikti!
Mans mīļākais gadījums, kad sāk vaimanāt, ka tā jau viņš ir tā neko (kad stāv), bet neaktīvā stāvoklī… Kauns. Bēdu ieleja. Atkal nāk prātā tas pats Pēteris. Tam gan stāv, gan guļ un pat nokarājas vienkārši lieliski. Gan profilā, gan no priekšas.
Un jo īpaši iedrošinoši ir to visu noklausīties tāpēc, ka liels loceklis – tas, taisnība, neizraisa īpaši patīkamas sajūtas. Un nesagādā prieku. Ne vienai vien ir bijis mīlnieks ar dāsni apveltītu mantību – un tas beidzies ar vizītēm pie ginekologa. Turklāt baudas ir maz: tev jebkurā pozā ir sāpīgi vai nepatīkami, vai bailīgi.
Smieklīgie vīrieši vēl iedomājas, ka visiem melnādainajiem ir ļoti lieli locekļi, tāpēc sievietēm viņi tik ļoti interesē. Bet liels un melns – tā ir leģenda, ko mākslīgi radījusi pornoindustrija. Reālajā dzīvē afrikāņi ir dažādi. Un lietas būtība nav izmērā, bet citādākā seksualitātē – ķermenis darbojas citādi.
Cita populāra tēma – impotence. Tik tikko beidzies pusaudža vecums, kā vīrietis sāk jau bīties no impotences. Viņi no tās baidās, teju vai gaida un katrā mazākajā neveiksmē saskata jau beigu sākumu.
Zinu vīriešus, kuri krīt speciālā impotentiskā depresijā. Ja nu viss pagalam – sieva pametīs, mīļākā apsmies, atliks tikai masturbēt ar kaut kādu stulbu “porņuku” fonā.
Un pats brīnišķīgākais: kad vīrietis ir vai nu pārāk piedzēries vai nervozē, un viņam nekas neizdodas, viņš uzreiz izdomā, ka pie visa vainīga esi tu. Tu esi rupja. Agresīva. Tu esi pārāk gluda vai spalvaina. Tas viņam atgādina vecmāmiņu. Vai vectētiņu. Ar viņu pašu viss ir kārtībā! Tu viņu esi sabiedējusi.
Turklāt viņš negrib lasīties pie velna, jo viņam taču jāpierāda, ka viņš VAR. Un ja tev nav vairs spēka dusmoties, tad no rīta viņš tev pierādīs, kā to lietu dara veselas piecas minūtes.
Es vēl neesmu satikusi sievietes, kuras tā nēsātos riņķī dēļ klimaksa. Par to vispār neviens nedomā. Skaidrs, ka tas kaut kad pienāks, bet tu dzīvo, par to pārlieku nepārdzīvojot. Jā, sievietes ārdās dēļ grumbām un novecošanas, bet, ja godīgi, mūsdienās viss ir vienkāršāk – viņas glābj botokss, bet vīriešiem ir viagra.
Un pilnīgi noteikti sievietes sevī neliek lineālu, lai noskaidrotu, cik centimetru viņās var ieiet. Un neblenž otrai starp kājām pirtī, lai dotos mājās nelaimīgas.
Protams, sievietēm ir zināmi jautājumi. Kādu uztrauc forma. Kāda draudzene ilgi bija stresā par to, ka viņam “viss tur ir melns”, kamēr līdz viņai “aizgāja”, ka viņa vienkārši ir tumsnēja un Tur arī viss tādēļ ir tumšāks nekā gaišādainajām sievietēm.
