Pelnrušķītes laime un Aīdas izvēle 0
21. janvāra vakarā operas draugiem ir izcila izdevība uz kino “Splendid Palace” lielā ekrāna noskatīties Žila Masnē operas “Pelnrušķīte” ierakstu no Karaliskās operas Londonā, bet 2. februārī operu “Aīda” ierakstā, kas tapis mūzikas festivālā Itālijā. Lūdzu, ieņemiet labākās vietas!
Komponista Žila Masnē (1842 – 1912) operas “Pelnrušķīte” jaunais iestudējums Karaliskajā operā Londonā Lorēna Pelija vadībā tapis viegli un eleganti. Pasaules mūzikas apskatnieki sacenšas, kurš veltīs viskrāšņāko epitetu amerikāņu mecosoprānam Džoisai Didonato, kura skatāma Pelnrušķītes lomā. 2010. gadā dziedātāja ieguva Vācijas Fonoakadēmijas ECHO gada dziedātājas balvu, ko var salīdzināt ar akadēmiskās mūzikas “Oskaru” (2009. gadā šo balvu pasniedza Elīnai Garančai). Burvīgās balss īpašniece ir arī drosmīga un optimistiska. Pērn jūlijā Karaliskajā operā “Seviļas bārddziņa” izrādes pirmajā cēlienā Džoisa Didonato paslīdēja, salauza kāju, bet, ciešot sāpes, turpināja izrādi. Nākamos vakarus viņa, sēžot ratiņkrēslā ar rozā ģipsī ieskautu kāju, esot dziedājusi pasakaini viegli. Baudiet Džoisas Didonato balsi!
Vai gan būtu izturamas Aīdas sirdi plosošās ciešanas un divkāršā izvēle (pirmo reizi starp patriotismu un mīļoto Radamesu un otrreiz starp dzīvību vai nāvi kopā ar Radamesu), ja vien Džuzepe Verdi (1813 – 1901) nebūtu uzrakstījis tik dievīgu mūziku!? Mūzikas zinātāji “Aīdu” dēvē par pasaules opermākslas šedevru, vienu no populārākajām pasaules operām. Turklāt “Aīdas” uzvedums kļuva slavens uzreiz un piedzīvoja komerciālus panākumus. Šo operu Džuzepem Verdi pasūtināja Ēģiptes valdība par godu Suecas kanāla atklāšanai un Kairas operteātra darbības sākumam. “Aīdas” pirmizrāde Kairā notika 1871. gadā Ziemassvētku vakarā. Pēc dažiem mēnešiem – Milānas operteātrī “La Scala” paša Verdi vadībā. Skatītāji bija neprātīgā sajūsmā. Un tā tas notiek jau 140 gadus.
Kurš gan spēj būt vienaldzīgs, vērojot etiopiešu princeses un ēģiptiešu karavadoņa traģisko mīlu, ietērptu Verdi mūzikas skaņās.
Operu un baletu ieraksti un tiešraides kino “Splendid Palace”:
• Žila Masnē opera “MANONA”. Ieraksts no “Staatsoper Unter den Linden”, Berlīne
16. februārī pulksten 18
• Džakomo Pučīni opera “TRIPTIHS”
Ieraksts no “Royal Opera House”, Londona
21. februārī pulksten 18
• Umberto Džordāno opera “ANDRĒ ŠENJĒ”. Ieraksts no 2011. gada “Bregenz Festival”, Austrija. 23. februārī pulksten 18
• Džakomo Pučīni opera “BOHĒMA”
Tiešraide no “Gran Teatre del Liceu”, Barselona. 13. martā pulksten 21
• Sergeja Prokofjeva balets “ROMEO UN DŽULJETA”. Tiešraide no “Royal Opera House”, Londona. 22. martā pulksten 21.15
• Gaetāno Doniceti opera “ANNA BOLEINA”. Ieraksts no “Vienna State Opera”, Vīne. 29. martā pulksten 18
• Antonio Gadesa balets “KARMENA”
Ieraksts no “Teatro Real”, Madride. 5. aprīlī pulksten 18
• Džuzepes Verdi opera “RIGOLETO”
Tiešraide no “Royal Opera House”, Londona
17. aprīlī pulksten 21.15
• Koncerts “TRĪS ZVAIGZNES” (Anna Ņetrebko, Jons Kaufmans, Ervīns Šrots)
Ieraksts no “Waldbühne Theater Berlin Summer Festival 2011”, Berlīne. 26. aprīlī pulksten 18
• Franko Alfano opera “SIRANO DE BERŽERAKS”. Tiešraide no “Teatro Real”, Madride. 10. maijā pulksten 21
• Ferdinanda Herolda balets “VELTĪGĀ UZMANĪBA”. Tiešraide no “Royal Opera House”, Londona. 16. maijā pulksten 21.15
• Riharda Vāgnera opera “TRISTANS UN IZOLDE”. Ieraksts no “La Scala”, Itālija
1. jūnijā pulksten 18
• Vinčenco Bellīni opera “NORMA”
Ieraksts no “Teatro Comunale di Bologn”, Boloņa. 1. jūlijā pulksten 18
• Kristofs Vilibalds Gluks “ORFEJS UN EIRIDĪKE”. Ieraksts no “Festival Internacional de Música Castell de Peralada”, Spānija. 12. jūlijā pulksten 18
