Ingmars Zemzaris: Augstu radu Pelnrušķīte 3
Tēlaini un kodolīgi par mūsu valodu kādā 1935. gada publikācijā raksta Endzelīns: “Par pelnrušķīti var savā ziņā to dēvēt: nelielas, vēsturē līdz pat [Pirmajam] pasaules kaŗam gandrīz neminētas, mazvarīgas un gadusimtiem svešu kungu kalpinātas tautiņas runāta, tā iekļūst rakstos vēlāk nekā jebkuŗa tās radiniece, jo visvecākie latviski rakstītie teksti, kas paglābušies līdz mūsu dienām, rodas tikai XVI gadsimtenī. Maz par to ir interesējušies cittautu valodnieki, un pat vēl brīvajā Latvijā to runā un raksta piesātinātu ar dažādiem ģermānismiem un slavismiem. Un taču tā ir lielu un augstu radu, cēlusies no tās pašas cilts kā valodas, kas tagad sastopamas visās pasaules daļās un, ievērojamu tautu runātas, ir rakstītas jau sen priekš Kristus. Sauc visas tās par indoeiropiešu, Vācijā par indeoģermāņu un nevalodnieku starpā arī par āriešu valodām; bet “āriešu” vārds īsti pieder indiešiem un irāniešiem (t. i., persiem, kurdiem, osetiešiem, afgāņiem u. c.).”
Šī indoeiropiešu valodu cilts ir tagad lielākā pasaulē: indoeiropiešu valodu runātāju skaitu lēš ap trim miljardiem.
Indoeiropiešu valodu ciltī izšķiŗ deviņas vēl dzīvas valodu grupas: 1. jau minētās āriešu valodas (sanskrits, persu, čigānu u. c. valodas); 2. armeņu valoda; 3. albāņu valoda; 4. grieķu valoda; 5. itaļu valodas (seno osku un umbru valodas, un latīņu valoda, no kuŗas cēlušās tagadējās romāņu valodas: italiešu, rumāņu, franču, spāņu, portugaļu u. c.); 6. ķeltu valodas (īru, bretoņu, seno galliešu, velsiešu); 7. ģermāņu (gotu, zviedru, dāņu, norvēģu, holandiešu, angļu, vācu); 8. slavu (krievu, poļu, sorbu, čechu, slavaku, slovēņu, serbu, bulgāru u. c.) un 9. baltu valodas (leišu, latviešu un mirusī prūšu valoda).
Baltu valodas vistuvāk rada slavu valodām. “Var pat domāt, ka slavu sencis ar baltu senci varēja saprasties,” atzīst Endzelīns. Nedaudz saskaņu baltu valodām ir arī ar ģermāņu valodām.
Cēlušās visas indoeiropiešu valodas ir no indoeiropiešu pirmvalodas. No tās nav saglabājusies neviena rakstīta liecība, bet šādas valodas bijumu var secināt un no tās pat ko rekonstruēt, salīdzinot mums pieejamos dzīvo un mirušo indeoeiropiešu valodu faktus.
Mēs, latvieši, tagad runājam otru visseniskāko indoeiropiešu valodu: no visām dzīvajām indoeiropiešu valodām baltu valodas palikušas vislīdzīgākas pirmvalodai, pie tam leišu valoda lielākā mērā nekā latviešu. Taču nav taisnība paviršajiem dažu cittautu valodnieku apgalvojumiem, ka latviešu valoda esot radusies no leišu valodas līdzīgi kā, piem., italiešu valoda no latīņu valodas. Patiesībā, kā aprāda Endzelīns, “latviešu valodā ir laba tiesa tādu vecu faktu, kas no leišu valodas nav atvasināmi, kamēr italiešu valodā nav nekā tāda gramatikā, kas nebūtu radies uz latīņu valodas pamata”.
Der zināt
Baltu valodas daudzos gadījumos ir archaiskākas pat par sen mirušām indoeiropiešu valodām. Mūsu valodā ir vārdi, kuŗos visas skaņas ir tūkstošiem gadu vecas. Uzskatāmā tabulā to illustrē prof. Marta Rudzīte. Atzīst, ka indoeiropiešu pirmvalodā bijis vārds “sausos”. No tā cēlušās atsevišķo indoeiropiešu valodu formas:
indoeiropiešu s au s o s
leišu s au s a s
latviešu s au s s
senslavu s u ch ъ
grieķu h au o s
viduslejsvācu s ō r
Valodas kļūda
Arī Aspazijas dzejā sastopam izteiksmi “maz pa mazam”, taču tā ir krieviska (мало-помалу). Latviski sakām “pamazām” – kā šai skaistajā Kokneses tautas dziesmā:
Pamazām es dzīvoju,
Pamazām Dievs palīdz;
Pamazām bite nesa
Pa vienam ziediņam.
*Respektējot autora vēlēšanos, rubriku “Tēvu valoda” publicējam negrozītā Endzelīna pareizrakstībā, kāda tā bija līdz 1946. un 1957. gada padomju valdības rīkojumam.
