Cēsu “Lekrings” astoto reizi triumfē Latvijas čempionātā florbolā 0
Gints Narogs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lieliska sezona – 31 spēlē izcīnītas 27 uzvaras, tostarp deviņi panākumi tikpat mačos “play off” turnīrā – Cēsu “Lekringa” florbolisti pēc septiņu gadu pārtraukuma atkal ir Latvijas čempionu godā. Finālā “Arēnā Rīga” cēsnieki ar 5:4 (2:1, 2:1, 1:2) uzvarēja Kocēnu “Rubeni”.
“Pēc šāda grafika mēs ejam jau trīs sezonas, jo arī iepriekšējās divās pamatturnīrā bijām labākie. Tad gan pie titula netikām, jo vienu sezonu apstādināja kovids, bet pērn bija cita izspēles sistēma un mūs iegāza viens neizdevies periods,” sarunā ar “Latvijas Avīzi” uz pēdējo gadu stabilitāti sniegumā norāda “Lekringa” treneris Andris Malkavs.
Viņš piebilst, ka čempionāta iznākums ir gana loģisks. “Ja mēs būtu zaudējuši, tas kaut kādā mērā būtu nepareizi un netaisnīgi, taču notika tā, kā tam jānotiek.”
Uzvara izšķirošajā mačā gan nenāca viegli, jo “Rubene” visu laiku mina uz papēžiem un pēdējās divās minūtēs, spēlējot ar tukšiem vārtiem, varēja arī izglābties. “Finālā varējām nospēlēt labāk un rezultātam vajadzēja būt pārliecinošākam, taču visu nevar kontrolēt. Spēles gaitā izkrita divi pamatsastāva spēlētāji, bija jāpārkārtojas, kas nav tik vienkārši, taču tikām galā. No skatītāju viedokļa labi, ka bija arī intriga un pēdējās sekundēs varējām uzvaru arī izlaist,” atzīst Malkavs.
Bez papildu motivācijas
Trīs gadus pēc kārtas uzvarēt regulāro čempionātu turnīrā, kur vidējais līmenis ir ļoti līdzīgs, nav viegli, taču “Lekringam” tas izdevies, pateicoties sabalansētajam sastāvam. “Šajos gados esam kļuvuši nobriedušāki. Spēlētājiem ir iekrājusies pieredze arī no izlases, jo “Lekringam” ir lielākais pienesums valstsvienības rindās, pēdējā pasaules čempionātā bija pieci mūsu spēlētāji visās līnijās. Izveidojies labs un azartisks kolektīvs, puiši nav papildus jāmotivē. Spēlētājiem nobriestot, labāk arī saprotam, ko kurš var izdarīt, samazinājies kļūdu skaits.
Strādājām arī pandēmijas laikā, kad čempionāts bija apturēts, komandā bija iekšējie konkursi, lai puišos uzturētu azartu. Trenējamies trīs reizes nedēļā, plus viena vai divas spēles. Biežāk nesanāk, jo visi nav cēsnieki, puse no sastāva uz treniņiem braukā no Rīgas un citurienes. Darbā izmantojam arī tehnoloģijas, spēļu analīzi dažreiz veicām videoformātā, arī tā var radīt kopības sajūtu,” komandas trenēšanas nianses atklāja Malkavs, kuram pie “Lekringa” stūres šis bija piektais gads, bet trenera pieredzē jau 12. sezona ar vīru komandām.
Krietni ilgāk komandā darbojas viņa vecākais brālis Artis, kura dēls Jorens šosezon bija viens no uzbrukuma līderiem. “Jaunas vēsmas komandā ienesa vairāki spēlētāji, kuri pievienojās no izjukušās Stalbes “Pārgaujas”. Viņi nāca ar tādu vīrišķīgu mentalitāti, kas palīdzēja jaunajiem. Uzvarējām kā komanda, bet individuāli noteikti jāizceļ pieredzējušie Artūrs Jurševskis, Andris Rajeckis, kapteinis Toms Rīsmanis, no jaunajiem Krišjānis Tiltiņš un Jorens Malkavs. Ir ko izcelt, mums ir labi spēlētāji visās pozīcijās,” saka Andris Malkavs.
Viņš ir gandarīts, ka no komandas ir samērā daudz izlases kandidātu, jo tas nāk par labu arī klubam. “Mēs puišiem sakām, lai nosprauž arī individuālos mērķus, piemēram, par tikšanu izlasē, nevis tikai Latvijas čempionu titulu. Tā ir papildu motivācija, kas komandai tikai palīdz,” uzskata treneris.
Komandai lielu finansiālo atbalstu sniedz Cēsu pašvaldība, taču iztikšana vienalga ir sarežģīta. “Liels paldies pašvaldībai. Diemžēl viss sadārdzinās, bet budžets mums pāris gadus ir nemainīgs, tāpēc sezonas beigas šajā ziņā bija ļoti grūtas, jo izbraukumi tagad prasa lielākus izdevumus,” uz dzīves realitāti, ko noteikti izbauda arī citas sporta organizācijas, norādīja Malkavs.
Dāmas neuzaicināja
Bronzas medaļas vīriem izcīnīja “Talsu NSS/Krauzers”, ar 12:5 pārspējot “Lielvārdi/FatPipe”. Par 1. līgas čempioniem kļuva “LU/FS Masters”, kas ir virslīgas kluba “Oxdog/Ulbroka LU” fārmklubs. Arī šie mači notika “Arēnā Rīga” Lieldienu svētku atmosfērā, kuru diemžēl šoreiz neizbaudīja Latvijas florbolistes. Iepriekšējos gados florbola finālos arēnā spēlēja arī viņas, tagad tika aizvadīta finālsērija. Par Latvijas čempionēm 14. reizi un astoto pēc kārtas (!) kļuva Kocēnu “Rubenes” meitenes, trīs mačos pieveicot “Ķekavas Bulldogs/NND”.
Neizpratni par sieviešu florbola ignorēšanu, neaicinot uz “Arēnu Rīga”, sociālajos medijos pauda vairākas bijušās Latvijas izlases florbolistes. “Vēl pirms sezonas nolikumā tika iekļauts punkts, ka uzvarētājas nosaka finālsērijā, nevis vienā mačā. Tāpat jāatzīst, ka uz dāmu finālspēli iepriekšējos gados nāca ļoti maz skatītāju, turklāt šogad varēja būt arī variants, ka finālā tiekas divas Kocēnu komandas.
Jā, daudz tiek runāts par dzimumu līdztiesību, taču tad sieviešu klubiem arī dalības maksai Latvijas čempionātā būtu jābūt līdzīgai kā vīriem, taču šobrīd tā ir vairākas reizes mazāka,” sieviešu fināla neiekļaušanu florbola svētku programmā “Latvijas Avīzei” skaidroja Latvijas Florbola savienības (LFS) prezidents Ilvis Pētersons.
