Kā pelnīt ar granti un smiltīm? 3
Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms pieciem gadiem AS “Latvijas valsts meži” izveidoja struktūrvienību “LVM Zemes dzīles”, kuras pamatuzdevums ir nodrošināt zemes dzīļu resursu pieejamību tautsaimniecības vajadzībām. Pirmajā brīdī izklausās vienkārši, taču vārdā “pieejamība” ir ietverta gan saimnieciska un ilgtermiņa pieeja, gan atbildība pret vidi un sabiedrību. Patlaban uzņēmums administrē minerālo materiālu ieguvi, ražošanu un pārdošanu aptuveni 115 derīgo izrakteņu ieguves vietās Latvijā.
“Ar terminu “zemes dzīles” saprotam smiltis, granti, mālu, kaļķi, dolomītu, kūdru jeb visus tautsaimniecībai nepieciešamos derīgos izrakteņus. Nākotnē, iespējams, iesim tuvāk Zemes centram un pētīsim arī dziļo resursu ieguves iespējas,” saka “LVM Zemes dzīles” pārdošanas vadītāja Karīna Āboliņa-Zalpētere.
Rok un rekultivē
Izvēloties derīgo izrakteņu karjera vietas, ņem vērā vairākus aspektus. Lēmums, kur un kā rakt, atkarīgs no ģeoloģiskās situācijas, tirgus pieprasījuma, vides un sociālajiem aspektiem.
“Sākums visam ir kamerāla datu analīze – skatāmies, kurās vietās resurss atrodams ģeoloģiski. Tālāk seko priekšizpēte ar atsevišķiem urbumiem un paraugu ņemšanu. Tad nāk ģeoloģiskā izpēte, piekļuves un ūdens atvades iespēju izvērtēšana, rekultivācijas veida izvērtēšana, potenciālā nākotnes pieprasījuma analīze. Tam seko diskusija par ieguves vietas atvēršanu.
Pozitīva lēmuma gadījumā gādājam dokumentus, bez kuriem ieguve Latvijā nav atļauta, ierīkojam karjeru un esam gatavi pārdot pirmo kubikmetru. Šobrīd, vērtējot situāciju tirgū, apzināmies, ka mums būs nozīmīga loma materiālu pieejamības nodrošināšanā arī pēc tam, kad valstī būs pabeigti lielie celtniecības objekti, tādi kā Ķekavas apvedceļš un “Rail Baltica”. Šis ir nozīmīgs faktors, domājot par jaunu ieguves vietu atvēršanu divu līdz piecu gadu perspektīvā,” stāsta K. Āboliņa-Zalpētere.
Viņa arī norāda, ka tādiem resursiem kā smiltij un grantij svarīgs ir arī attālums no karjera līdz būvniecības objektam. Tas ietekmē būvnieka lēmumu, kur iegādāties minerālos materiālus, jo uzņēmējs vērtē viena kubikmetra ieguves un piegādes izmaksas objektā.
Liela nozīme ir uzticamībai un prognozējamībai, kā arī sertificēta materiāla pieejamībai partnerim, kuru būvnieks izvēlas kā resursa piegādātāju. Uzņēmuma klienti lielākoties ir ceļu būvnieki, nelielu apjomu pārdod būvizstrādājumu ražotājiem. Taču iegādāties minerālos materiālus var jebkurš, kuram rodas vajadzība un kurš būs gatavs pats parūpēties par materiāla iekraušanu un transportēšanu.
Savukārt pēc tam, kad izrakteņu ieguve ir pabeigta, karjerus rekultivē, proti, ieguves vietas tiek sagatavotas un tajās stāda jaunu mežu vai arī izveido ūdenstilpni meža ugunsapsardzības vajadzībām. “LVM Zemes dzīles” katru gadu rekultivē vidēji trīs līdz piecus karjerus.
“To, kas ar karjeru notiks pēc ieguves pabeigšanas, nosaka ieguves projektā, un, nenoliedzami, tas ir arī karjera īpašnieka ētikas un atbildības jautājums. Braucot pa Latviju, var redzēt vairākas bijušās ieguves vietas, kuras tiek atstātas kā degradētas teritorijas, kas noteikti veido negatīvu priekšstatu sabiedrībā. Šis noteikti ir jautājums, kuram Latvijā būtu jāpievērš lielāka uzmanība,” atzīst K. Āboliņa-Zalpētere.
Viņa arī piebilst, ka uzņēmums kopumā apsaimnieko vairāk nekā 175 000 hektārus teritorijas, no kuras 16 800 ha ir purvi. Tos iznomā uzņēmējiem kūdras ieguvei un pārstrādei. Ir purvi, kur atsevišķās atradnes daļās ieguve jau pabeigta un tiek domāts par rekultivācijas procesu.
“Lai pieņemtu lēmumu par rekultivācijas veidu, uz katru platību skatāmies individuāli. To dodas apsekot eksperti, vērtējot ūdens līmeni un piegulošās platības, pēc tam diskusiju ceļā kopā ar nomniekiem vienojamies par darbiem. Rekultivācija viennozīmīgi ir joma, kurā daudz vēl varam mācīties, kur attīstāma sadarbība ar zinātni un izzināma piemērotākā prakse Latvijai,” norāda uzņēmuma pārstāve.
Sava laboratorija
Uzņēmums pirms četriem gadiem izveidoja sertificētu laboratoriju Salaspilī, kas veic minerālo materiālu testēšanu un pārbauda klientiem pārdodamo produktu kvalitāti. Sertifikāts ir apliecinājums, ka minerālo materiālu un to maisījumu ražošanas process atbilst starptautiski atzītiem standartiem.
“Laboratorijai ir izšķiroša nozīme produktu kvalitātes izsekojamībā. Tādā veidā nodrošinām uzticamu un efektīvu kontroli pirms tam, kad produkti tiek iestrādāti būvniecības objektos vai izmantoti būvmateriālu ražošanā. Otrs laboratorijas pielietojums ir LVM meža autoceļos iestrādāto minerālo materiālu kvalitātes kontrole.
Šajā procesā izšķiroša ir precizitāte, rezultātu iegūšanas ātrums, tādēļ arī tika pieņemts lēmums par savas laboratorijas izveidi, jo iepriekš tirgū pieejamie piedāvājumi nenodrošināja minētos aspektus vajadzīgajā līmenī. Jāpiebilst, ka lielai daļai būvmateriālu ražotāju un ceļu būvniecības uzņēmumu ir savas laboratorijas. Pieņemu, ka iemesli tam ir līdzīgi – produktu kvalitātes kontrole, jo kļūdas un neatbilstības var radīt simtos un tūkstošos eiro mērāmus zaudējumus un triecienus reputācijai,” tā K. Āboliņa-Zalpētere.
Izstrādā jaunu plānu
Bet, jautāta par uzņēmuma plāniem, viņa norāda, ka līdz gada beigām kopā ar Zemkopības ministriju jāizstrādā ministrijas valdījumā esošo zemes dzīļu resursu un derīgo izrakteņu ilgtspējīgas apsaimniekošanas plāns. Tam ir būtiska nozīme, jo patlaban valstij visaptverošu stratēģisko plānošanas dokumentu par zemes dzīļu resursiem nav vispār. Ir tikai kūdras politikas pamatnostādnes, un tās, ņemot vērā Eiropas Zaļā kursa virzību, arī būtu jāpārskata.
Plānā tiks definēts stratēģiskais redzējums nākamajiem gadiem. “Tuvākajos divos gados mūsu fokusā ir kvalitatīvu minerālo materiālu ieguves vietu tīklu attīstība tādā apjomā, lai mēs nodrošinātu minerālo materiālu pieejamību tautsaimniecības vajadzībām. Viens no lielākajiem nākotnes izaicinājumiem ir “Rail Baltica” būvniecības radītā pieprasījuma apmierināšana. Patlaban veicam sagatavošanās darbus, lai karjeros varētu iegūt minerālos materiālus šim valstiski nozīmīgajam objektam,” rezumē uzņēmuma pārstāve.
Publikācija tapusi sadarbībā ar Meža attīstības fondu.
