Starp Holivudu, puķēm un tango 0
Konkursanti uzskatāmi parādīja un pierādīja, ka lauku vide ir piemērota dažādām lauksaimniecības nozarēm, pārstrādei, mājražošanai, pietiekami plašai uzņēmējdarbībai, kas ļauj gan maciņu piepildīt, gan veldzēt sirdi. Jauno zemnieku vidū bija gan Latvijā labi zināmu lielsaimnieku mantinieki, gan jauni cilvēki, kas savu saimniecību veidojuši no dažiem hektāriem vai pāris dzīvniekiem. Taču zīmīgākais tas, ka liela daļa konkursa dalībnieku, lai arī pamatam izmantojuši vecāku iestrādnes, tomēr tiecas veidot savu darbības nišu, atrast savu specializāciju, lai pierādītu gan sev, gan citiem, ka spēj patstāvīgi pieņemt lēmumus, tos īstenot un atbildēt par paveikto.
Piemēram, Edgars Bite no Kokneses novada Iršu pagasta ir diplomēts agronoms, bet jau desmit gadus nodarbojas ar puķu selekciju. Apmēram 0,8 ha platībā viņš audzē visdažādāko šķirņu dienziedes, īrisus, peonijas. Edgars saka: “Puķes mani vienmēr ir saistījušas, to audzēšana un jaunu šķirņu radīšana ir kā dvēseles darbs, un par puķēm vēl daudz ko gribu atklāt.” Pats Edgars selekcionējis ap 30 dienziežu šķirnes, cenšoties radīt iespējami oriģinālāku ziedu – gan krāsas, gan formas ziņā. Savā mājaslapā Edgars ierakstījis šādas rindas: “Viss par un ap puķēm ir tik saistoši un interesanti, ka garlaicībai šeit nav vietas. Tā ir kolosāla sajūta, kad no rīta vari skatīt sējeņu dobes, kurās aizvien uzplaucis kāds neparasts zieds. Un vai tad nav jauki lūkoties ziedā, ko neviens cits vēl uz šīs pasaules nav skatījis?”
Savukārt Roberta Ločmeļa darbalauks ir vecāku izveidotā zemnieku saimniecība “Mazdzērvītes” Kocēnu novada Kocēnu pagastā. Roberta pārziņā ir ap 200 slaucamo govju, taču viņa sākotnējie sapņi nemaz nav saistījušies ar darbu liellopu fermā. Jau skolas laikā viņš bijis ļoti aktīvs, patikusi atrašanās sabiedrībā. Iestājies Ekonomikas un kultūras augstskolā Rīgā biznesa organizācijas un vadības specialitātē, bet pēc diviem gadiem sapratis, ka praksē var iegūt vairāk zināšanu. Tad izdomājis – dosies uz Holivudu un kļūs par aktieri. Taču pa ceļam apmeklējis fermas, steika klubu pasākumus un tā līdz Holivudai nemaz neesot nokļuvis. Šogad viņš iestājies LLU Lauksaimniecības fakultātē neklātienē. Roberts: “Trīs mēneši ASV bija pietiekami, lai saprastu, ka patiesībā gribu strādāt mājās – savā saimniecībā. Man patīk, ka var redzēt padarīto darbu un ka tas iet uz priekšu.”
