Pelni satur gan augiem vajadzīgas, gan nevajadzīgas vielas, tāpēc dārzā tos jākaisa uzmanīgi 4
Ingrīda Neusa-Luca / Praktiskais Latvietis
Ko dod dārzam pelnu kaisīšana? Vai tie der visiem augiem? Jautā Baiba P.
Jebkuru koksni vai augu materiālu sadedzinot, iegūstam pelnus, kurus var izmantot dārzkopībā. Tiesa, būtiski atšķirsies iegūtais pelnu apjoms un to lietderība.
Ko satur pelni
Dārzeņkopības eksperte Mārīte Gailīte uzsver, ka pelni satur gan augiem vajadzīgas, gan nevajadzīgas vielas, tāpēc nevajadzētu ļoti aizrauties ar to izmantošanu dārzā.
Pelni ir sārmaini, tāpēc samazina augsnes skābumu. Paši vērtīgākie ir bērzu koksnes pelni, jo satur fosforu (līdz 7%), kāliju (20%) un kalciju (37%). Pelni, kas iegūti no skujkokiem, sadegušo sveķu dēļ nav tik labs mēslojums. Arī satrupējušas koksnes pelni būs mazvērtīgāki. Atkarībā no koksnes izcelsmes pelnos bieži kritiskos daudzumos var konstatēt kaitīgus smagos metālus, piemēram, kadmiju, svinu un hromu.
Jālieto pareizi
Izmanto tikai tos pelnus, kas iegūti no dabiska koka, sadedzinot to kamīnā, krāsnī vai dārza ugunskurā.
Pirms izkaisīšanas ļauj pelniem dažas dienas atdzist, lai izvairītos no spontānas aizdegšanās. Ideālā variantā tie jāuzglabā metāla traukā ar vāku.
Neglabāt pelnus kaudzē ārā: ja līs lietus, kālijs, kas ir viena no augiem noderīgākajām barības vielām, tiks izskalots.
Pelnus vienmērīgi izkaisa bezvēja dienā. Smagās augsnēs pelnus iestrādā rudenī, bet smilts un kūdras – pavasarī. Vasarā pelnus var lietot pārmaiņus ar organisko mēslojumu. Uz kvadrātmetru augsnes pietiks ar 50–100 gramiem pelnu.
Augstās sārmainības dēļ nevajadzētu pelnus lietot skābu augsni mīlošiem augiem, piemēram, hortenzijām, rododendriem, acālijām, krūmmellenēm vai Japānas kļavai.
Ja augsne jau ir bāziska ar pH virs 7,5, pelnus labāk nekaisīt. Tas pats attiecas uz augsnēm ar paaugstinātu kālija saturu.
Pelnus nekaisa uz augu jaunajiem dzinumiem vai dīgstošām sēklām.
Lai augi iespējami ātrāk uzņemtu pelnos esošās barības vielas, tos šķīdina ūdenī – mazprasīgām dārza kultūrām glāzi pelnu, prasīgākām 2 glāzes uz 10 litriem ūdens.
Nelielos daudzumos var lietot kompostā.
Augu aizsardzībai
Lai mazinātu miltrasas izplatību, upeņu, ērkšķogu krūmiem un citiem augiem, veģetācijas periodā divas reizes mēnesī tos var apstrādāt ar pelnu šķīdumu – 300 g pelnu uz litru karsta ūdens, samaisa un ļauj 48 stundas ievilkties. Šķīdumu izkāš un var apsmidzināt augus.
Pelnus var kaisīt uz rozēm to imunitātes stiprināšanai pret sēņu rosinātām slimībām: lapu brūnplankumainību, lapbiri, miltrasu.
Kāpostu un sīpolu mušu lidošanas laikā augus apkaisa ar pelniem. Pēc lietus tas jāatkārto. Jāuzmanās, lai augi netiktu apdedzināti ar sārmu. Tāpat rīkojas zemeņu stādījumos pret ziedu smecernieku. Krūmiem mazāk metīsies laputis, ja pelnus izkliedēs zem krūmiem, apdobes zonā.
Jau izsenis zināms, ka pelni palīdz cīnīties pret kailgliemežiem un gliemežiem. Šim nolūkam pelnus kaisa ap dobēm un uz taciņām, pēc lietus atjauno.
Uzziņa
tējkarotē ir 2 g pelnu
ēdamkarotē – 6 g
200 ml glāzē – 100 g
0,5 l burkā – 250 g
1 l – burkā 500 g
Padoms
Pelnus no grila oglēm un briketēm dārzam nelieto, jo reti kad zināma koksnes izcelsme un pelnos var būt tauku piemaisījumi. Taukiem sadegot lielā karstumā, veidojas kaitīgi noārdīšanās produkti, piemēram, akrilamīds. Saprotams, nedrīkst izmantot pelnus, ja dedzināti kaitīgi ķīmiskie atkritumi, dažādi polimēri, krāsvielas, skaidu plāksnes, koksne ar lakām, līmi.
