Pētījumā secināts, ka koksnes pelni kūdreņos novērš egļu nīkuļošanu un kāpina krājas pieaugumu par 5–10% 11
Anita Jaunbelzere, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pētījumā secināts, ka koksnes pelni kūdreņos novērš egļu nīkuļošanu un kāpina krājas pieaugumu par 5–10%.
Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” sadarbībā ar akciju sabiedrību “Latvijas valsts meži” (“LVM”) veic pētījumu par koksnes pelnu izmantošanu mežaudžu mēslošanā.
Par pelnu izmantošanu augsnes mēslošanā gan lauksaimnieki, gan mežsaimnieki interesējas jau kopš pagājušā gadsimta sākuma, jo pelni ir gan lielisks kaļķošanas materiāls. Rūpnieciski tos mežā sāka izmantot ziemeļvalstīs pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados. To sekmēja arī tas, ka meliorētajos mežos kūdras augsnēs parādījās problēmas, sasniedzot vidēju vecumu, izsīkstot kālija vai fosfora rezervēm augsnē, koki nereti sāka nīkuļot. Latvijā un kaimiņvalstīs 2010.–2011. gadā egļu audzes stipri bojāja egļu bruņuts, kas masveidīgi savairojās kūdreņos dažāda vecuma egļu audzēs.
“Tajā laikā konstatējām, ka bojājumus varēja mazināt vai novērst, ja audzēs pirms tam būtu izkliedēti koksnes pelni vai kālija mēslojums. Koksnes pelnu ienese veicinātu bojāto audžu atveseļošanos. Šī atziņa parādīja jaunu meža mēslošanas priekšrocību, un 2016. gadā sākās meža mēslošanas pētījumu programma,” stāsta “Silavas” vadošais pētnieks Andis Lazdiņš.
Latvijā kurtuves ik gadus saražo ap 20–30 tūkstošus tonnu koksnes pelnu, kas pamatā rodas no šķeldu un malkas sadedzināšanas.
Izmantot to kā mēslojumu mežā vai lauksaimniecības zemēs var droši, vienīgi jāizvairās no skursteņos uztverto kvēpu izmantošanas, jo tajos var būt palielināts kadmija daudzums, viņš piesaka.
“Mēs pētījām pelnu izmantošanu vidēja vecuma audzēs un audzēs, kurās pēc 10–15 gadiem paredzēts veikt atjaunošanas cirti. Veselīgās audzēs, kurās viss ir labi un vēl nav jūtams barības vielu trūkums, samazinās risks, ka augšanas gaita pasliktinās, bet nabadzīgākās audzēs pelnu ienešana nodrošina lielāku pieaugumu. Platākas gadskārtas veidojas uzreiz pēc pelnu izkliedēšanas. Papildpieaugums uz hektāra ir 10–15 un pat 30 kubikmetri piecu līdz desmit gadu laikā, atkarībā no tā, kāds ir nodrošinājums ar barības vielām. Respektīvi krājas pieaugums palielinās par 5–10%.
Kādi varētu būt riski? A. Lazdiņš: “No vides viedokļa pelnu izklaidēšana ir droša, taču pelni var būt ļoti dažādi.
Tur, kur kurtuvē šķeldas sadedzina uz ārdiem, tie var būt dažāda izmēra, ar lieliem izdedžu ieslēgumiem, var būt arī smalki kā milti, var būt nepilnīgi sadeguši, gandrīz kā kokogles, bet var būt arī kā dubļu kaudze.
Kad tos grib izkliedēt mežā, tad sākas problēmas. Vai nu pelni ir kā pulveris, kas aiziet gaisā kā mākonis, vai arī, ja pelnos ir lieli gabali, tie regulāri aizsprosto vai salauž izkliedēšanas mehānismu. Tāpēc pelnu izkliedēšana šajā procesā pašlaik ir pati problemātiskākā lieta. Ir izstrādātas dažādas pelnu cietināšanas metodes, tajā skaitā granulējot vai presējot samitrinātus pelnus. Ir arī otrs, daudz vienkāršāks virziens – pelnus, kad tos izvāc no kurtuves, salej ar ūdeni. Dažu mēnešu laikā tie pārvēršas par cementveidīgu masu, ko sadauza ar ekskavatora kausu, pārvēršot grantsveidīgā masā, kas ir ideāls materiāls meža mēslošanai.
Publikācija tapusi sadarbībā ar Meža attīstības fondu.
