2
Ceļu finanšu situācija esot stabila
Neņemot vērā PKC iebildumus, 22. augustā valdība atļāva arī LVC neiemaksāt dividendes no pagājušā gada peļņas.
Kādēļ PKC gribēja dividendes no ceļu uzņēmumiem, zinot, cik sliktā stāvoklī ir valsts ceļi? “Minētais jautājums nav saistīts ar PKC gribu, bet ar labas pārvaldības principiem un likumību, kas jāievēro, nosakot dividenžu sadalījumu. Publiskās personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteikts, ka valsts kapitālsabiedrības dividendēs izmaksājamo peļņas daļu nosaka, pamatojoties uz kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģiju,” norāda Elīna Krūzkopa.
PKC neatbalstīja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotā rīkojuma projekta tālāku virzību, jo LAU finanšu prognozes liecinājušas, ka šī uzņēmuma finanšu situācija ir stabila, tādēļ kapitālsabiedrību uzraugs uzskatījis, ka nav nepieciešama dividenžu atstāšana kapitālsabiedrības rīcībā. Arī attiecībā uz LVC PKC norādīja, ka “analizējot LVC gada pārskata datus, redzams, ka likviditātes rādītāji, kā arī pašu kapitāla līmenis ir atbilstošs LVC plānotajai darbībai, līdz ar to peļņas atstāšana kapitālsabiedrībā nav nepieciešama finanšu stāvokļa uzlabošanai. Lai gūtu pārliecību, ka dividenžu neizmaksāšana ir vienīgais risinājums finansējuma piesaistei, PKC lūdza veikt izvērtējumu par alternatīvu finanšu piesaistes iespējām, tāpat lūdzām izvērtēt esošo investīciju programmu 2017. gadam, nosakot prioritātes esošā finansējuma robežās,” skaidro PKC pārstāve.
Kur tiks izmantoti 46 553 eiro, kas palika uzņēmuma rīcībā?
“Līdzekļi no dividendēm tiks ieguldīti jaunās LVC ceļu laboratorijas asfalta trausluma temperatūras noteikšanas iekārtas (TSRST) iepirkšanai. Tā maksā ap 80 000 eiro, un šie dividenžu līdzekļi daļēji segs izmaksas. Ar iekārtu veic asfaltbetona kvalitātes pārbaudes – kāda ir asfalta izturība pret plaisu veidošanos zemā temperatūrā. Šobrīd mums tādas nav, testi tiek veikti ar citas iekārtas palīdzību, bet ar to var pārbaudīt tikai vienas asfaltbetona sastāvdaļas – bitumena trauslumu. Asfalta trausluma temperatūras noteikšanas iekārtā sniegs daudz objektīvāku kvalitātes vērtējumu,” informē LVC pārstāve Anna Kononova.
Īstermiņa vajadzības svarīgākas par labu pārvaldību
Valsts budžetā ieņēmumi no dividendēm no valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām par pagājušo gadu bija 170 329 251 eiro. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) izteikusi domu, ka, lai paplašinātu 2019. gada fiskālo telpu, valsts kapitālsabiedrībām jāuzliek par pienākumu valsts budžetā ieskaitīt lielākas dividendes. Šī iecere tiek dažādi vērtēta. Lai gan uzņēmumu īpašnieki ir tiesīgi izņemt dividendēs tik, cik uzskata par vajadzīgu, to nevajadzētu darīt īstermiņa vajadzību segšanai, uzskata “LA” aptaujātie eksperti.
“Iecere valsts kapitālsabiedrībām celt dividendēs izmaksājamo apmēru, lai palielinātu fiskālo telpu 2019. gadā, ignorējot apstiprinātās valsts kapitālsabiedrību vidēja termiņa darbības stratēģijas, parāda, īstermiņa vajadzības gūst virsroku pār uzņēmumu labu pārvaldību,” norāda BKPI Latvijas pārstāvniecības vadītājs Andris Grafs.
“Turklāt šāds valsts budžeta ieņēmumu palielināšanas veids ir pretrunā ar starptautisko labo praksi, kā arī pēdējos gados Latvijā veiktajām izmaiņām tiesību aktos, kas nosaka valstij piederošo uzņēmumu dividenžu politikas principus. Šie principi paredz, ka dividenžu politika jānosaka katrai valsts kapitālsabiedrībai individuāli, izvērtējot uzņēmuma īstermiņa un ilgtermiņa mērķus, finanšu situāciju, nozari, kurā uzņēmums strādā, tirgus situāciju, kā arī investīciju plānus. Tieši uzņēmumu vidēja termiņa darbības stratēģija ir tas rīks, ar kuru valsts kā akcionārs pieņem lēmumu par uzņēmuma mērķiem un attiecīgi arī peļņas sadali. Viena uzņēmuma darbības stratēģijā var būt dividendēs izmaksāt 100% no peļņas, savukārt cita 50% vai 0%. Piemēram, ja Latvijā atsevišķas kapitālsabiedrības pārsvarā tiek finansētas no valsts budžeta, tādējādi īstenojot valsts politiku, piemēram, kultūras jomā, būtu konceptuāli jāvērtē, vai par finanšu mērķi jānosaka dividenžu izmaksu,” savu viedokli pauž A. Grafs.
