Pelnām Anglijā, lai palīdzētu Latvijai 49
Uzņēmējs Pēteris Pētersons ir dzimis un audzis Anglijā, un viņa mērķis ir izdarīt visu, lai latviešu īpašumi pelnītu naudu, ar ko palīdzēt Latvijai. Pētersona kungs ilgus gadus strādājis informācijas tehnoloģiju jomā par projektu vadītāju un rūpējies par Anglijas “Daugavas vanagu” fonda īpašumiem, tajā skaitā “Straumēniem”, kas nupat nosvinēja 40 gadu jubileju, kopš latvieši iegādājušies šo muižu. Tā ir izremontēta un gaida līgotājus. Interesanti, ka latvieši nodarbina angļus, kas uzņem viesus, nevis otrādi.
– Vai atklāsiet savu nodomu, kā balsosiet referendumā – par vai pret Lielbritānijas palikšanu Eiropas Savienībā?
P. Pētersons: – Esmu simtprocentīgi par Lielbritānijas palikšanu Eiropas Savienībā, jo tas ir ļoti svarīgi, raugoties no ekonomiskā viedokļa. Par tiem, kas balsos pret palikšanu, priecāsies Krievijas prezidents Vladimirs Putins, jo viņš gribētu redzēt Lielbritāniju atdalāmies no Eiropas valstu kopienas – tad Eiropas Savienība kļūtu vājāka. Tāpēc vien ir svarīgi, lai Lielbritānija neizstātos.
– Arī Latvijai tas ir svarīgi, jo Lielbritānija gada laikā ES budžetā iemaksā vairāk nekā astoņus miljardus eiro, no kuriem Latvija saņem nozīmīgas naudas summas.
– Bagātajām valstīm ir jāziedo nabadzīgākajām valstīm, lai stiprinātu šo valstu ekonomiku. Kāpēc Anglijā ir ap 120 tūkstošiem imigrantu no Latvijas? Tāpēc, ka dzimtenē ir vāja ekonomika. Piemēram, ja Vācija palīdzēs uzlabot ekonomiku Igaunijā, tad vācieši tur varēs pārdot vairāk vieglo automašīnu “Volkswagen”, jo igauņi varēs atļauties tās iegādāties. Manuprāt, briti nesaprot to lielo bildi. Notiek strīdi, kāpēc Austrumanglijā vesela rinda pilsētiņu ir pilnas ar poļiem, latviešiem, lietuviešiem…
– Vai viņiem ir cerība izsisties no zemākajiem slāņiem?
– Šāda cerība ir viņu bērnu paaudzei, kura iegūs labu izglītību un runās labā angļu valodā. Manu vecāku paaudze ieceļoja Anglijā 1947. gadā bez augstākās izglītības, svešvalodas zināšanām, jo karš izpostīja daudzus plānus, un sāka strādāt tā sauktos melnos darbus ogļraktuvēs, uz laukiem, slimnīcās… Tikai nākamā paaudze, mana paaudze, ir tās emigrācijas pozitīvie mantinieki. Mums tagad ir skaistas mašīnas, mājas…
Pašreizējā imigrantu paaudze gaida kaut ko, kas ir nesagaidāms. Lielā bilde ir tā, ka viņi te strādā, savā ziņā vergo, bet ieguvēji būs viņu bērni, ja viņi šeit paliks.
– “Daugavas vanagu” fonda lauku īpašums “Straumēni” ir ieguvis jaunu elpu – muižas ēka izremontēta, te iekārtota lieliska viesnīca, tā sauktos melnos darbus strādā nevis latvieši, bet angļi… Kā tas izdevies?
– “Straumēnus” iegādājās, lai vecajiem ļaudīm būtu kur pavadīt mūža nogali – leģionāru paaudzei, tuvojoties vecumdienām, vajadzēja sabiedrisku centru. To meklēja ilgi un dikti, kamēr par 120 tūkstošiem mārciņu iegādājās Katorpes muižu. Šā īpašuma cena tagad ir vismaz desmitkāršojusies, un, lai uzturētu gan ēkas, gan zemes īpašumu, ir nepieciešami ienākumi. Tos iegūst, rīkojot dažādas konferences vietējiem angļiem. Arī latvieši piedalās, rīkojot savas ballītes, kāzas… Tomēr vairums ienākumu nāk no angļu sabiedrības. Mums ir jāpelna, lai palīdzētu Latvijai. Katru nedēļas nogali notiek kādas angļu vai latviešu kāzas, tā tas bijis ilgus gadus. Taču ļoti ilgi mums trūka investīciju un lielā muižas ēka bija nolaista. “Daugavas vanagu” fonds ņēma bankas kredītu un šajā īpašumā ieguldīja pusotru miljonu mārciņu. Bija laiks, kad te bija kādi četrdesmit aprūpējamie, bet patlaban te mitinās astoņi latvieši cienījamos gados, kuriem vajag minimālu aprūpi. Pensionāri tagad lielākoties dzīvo savās mājās. Tomēr “Daugavas vanagi” grib uzturēt veco ļaužu aprūpes daļu, jo tas ir viens no organizācijas mērķiem.
Jau tagad var teikt, ka ir notikusi paaudžu un filozofijas maiņa. “Straumēnos” veiksmīgi strādā menedžments, ko vada direktors anglis Deivids Džennings. Pārliecinoši papildinās tas piedāvājumu klāsts, ko mūsdienās pieprasa klienti.
– Jūs teicāt – “pelnīsim, lai palīdzētu Latvijai”. Kā konkrēti?
– Vispirmām kārtām – izglītībai, konkrēti – caur Vītola fondu un arī Anglijas Izglītības fondu. Vītolu fondā jau ir vairākas mūsu stipendijas, ko vēlamies turpināt un papildināt, jo uzskatām, ka tieši izglītība ir pats svarīgākais, kur Latvijā jāiegulda. Un vēl, ja iespējams, arī biznesā. Ceru, ka ar savu peļņu varēsim atbalstīt jauno uzņēmēju darbību Latvijā. Tas veicinās latviešu atgriešanos mājās un nostiprināšanos.
– “Straumēnu” atdzimšanai par godu notika liels sarīkojums, kur varēja vērot, kā jaunās paaudzes latviešu bērni no dažādām svētdienas skoliņām – starp viņiem netrūka arī melnas ādas krāsas latviešu – cenšas dejot tautas dejas, bija patīkami klausīties diriģentes Lilijas Zobens vadīto kori. Kā jūsu ģimene uztur latviskumu?
– Man ir divdesmit sešus gadus veca meita, kura dzied latviešu korī. Mana sieva ir igauniete, un mēs esam latviski igauniska angļu ģimene. Mūsu kopējā valoda ir angļu, bet ar meitu es runāju latviski, viņa pabeigusi latviešu svētdienas skolu Londonā.
Jaunā paaudze, tostarp jauniebraucēji, atraduši ceļu uz “Straumēniem”. Gribētos, lai tas turpinās. Bet gribētos arī, lai tautieši izprastu, ka mums jāattīsta tā sauktais vietējais bizness, “Straumēnos” jāievieš angļu sarīkojumi, konferences, kāzas utt. Jo, lai vairāk varētu ziedot, vairāk jāpelna.
Mēs Anglijā dzīvojam starptautiskā valstī, un man personīgi nav negatīva attieksme pret iebraucējiem. Latvieši, kuri mūsdienās ir ieceļojuši Anglijā un pirms tam nav sastapuši cittautiešus tik daudz, neuztver imigrantus pozitīvi.
– Kāds ir jūsu viedoklis par Latvijā pieņemto reemigrācijas programmu – vai tai ir kāda jēga?
– Ja valstī ir stipra ekonomika, tad cilvēki nebrauc projām. Valstij jāatbalsta mazie uzņēmēji, tostarp arī riskējot ar naudu. Ja reemigrācijas programma to spēj nodrošināt, tad tas ir pozitīvi.
– Latvijā ir sākta cīņa pret ēnu ekonomiku un tajā skaitā arī pret nelielajiem uzņēmumiem, kas nemaksā nodokļus pilnā apjomā. Bet to skaitā ir ne viens vien, kurš izputētu, ja visu nomaksātu.
– Bez šaubām, nodokļi ir jāmaksā visiem. Pirms dažiem gadiem “Daugavas vanagu” īpašumā viesnīcā “Radi un draugi” Vecrīgā veicām nelielu pētījumu, kur salīdzinājām mūsu finansiālo gada pārskatu ar konkurentiem. Kādā viesnīcā, es nesaukšu to vārdā, bija par 50% vairāk istabu nekā mums, domājam, ka darbinieku skaits būtu nedaudz lielāks kā mums, bet uzrādītā algu budžeta izpilde bija uz pusi mazāka nekā mums. Tas nozīmē, ka viņi maksā krietni mazāk nodokļus. Vai Valsts ieņēmumu dienests (VID) to neredz?
– Kur būs jūsu ugunskurs Līgo vakarā? Vai ielīgosiet “Straumēnos”?
– Jā, būšu “Straumēnos” kopā ar vairāk nekā divarpus tūkstošiem tautiešu.
