Pelna vairāk, nekā uzrāda statistika 9
Vidējā neto darba samaksa (pēc nodokļu nomaksas) Latvijā pērn palielinājusies par 6%, sasniedzot 894 eiro, secināts interneta personāla atlases uzņēmuma “CV-Online Latvia” ikgadējā atalgojuma pētījumā. “Cilvēki Latvijā pelna nedaudz vairāk, nekā tas tiek atspoguļots oficiālajā statistikā,” teica “CV-Online Latvia” vadītājs Alvis Brodiņš. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, vidējā neto alga Latvijā pērn bija “tikai” 676 eiro. Šīs lielās atšķirības tiek skaidrotas ar ēnu ekonomiku un aplokšņu algām.
Augstākais vidējais mēneša neto atalgojums ir strādājošiem IT, finanšu, telekomunikāciju, ķīmiskās rūpniecības un farmaceitisko produktu ražošanā. Pērn šajās nozarēs darbinieku vidējais atalgojums pārsniedza tūkstoš eiro robežu. Savukārt zemāko atalgojumu, zem 700 eiro, saņēma izglītības, kultūras un veselības aprūpē strādājošie.
Vidējā un augstākā līmeņa vadība 2017. gadā saņēma vidēji 2330 eiro, kamēr informāciju tehnoloģiju speciālisti – 1480 eiro. Būtisks atalgojuma kāpums vērojams arī juristiem, kuri pērn vidēji saņēma 1283 eiro.
Lielākās algas, kā arī straujākais to kāpums ir lielajos, starptautiskajos uzņēmumos, kur darbinieki pēc nodokļu nomaksas vidēji saņem 1000 eiro, kā arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās.
Latvijā joprojām ir viens no lētākajiem darba spēkiem Eiropas Savienībā. Zemāku atalgojumu nekā Latvijā saņem vien mūsu kaimiņvalstī Lietuvā, kā arī Rumānijā un Bulgārijā. “Tas ļauj mūsu uzņēmējiem, nedaudz palielinot atalgojumu, ražot eksportam. Vēl dažus gadus šo modeli varēs ekspluatēt,” uzskata SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis. Darba samaksas kāpums turpināsies arī šogad. Lēnāks kāpums vai pat kritums tiek prognozēts finanšu sektorā, tāpat sarežģīta situācija gaidāma tranzīta nozarē. “Prognozējams, ka gada vidū vidējā bruto alga sasniegs 1000 eiro, taču 1000 eiro “uz rokas” vēl ir aptuveni divu trīs gadu jautājums,” piebilst bankas speciālists.
Augstāko atalgojumu saņem Rīgā strādājošie, vidējai algai sasniedzot 968 eiro, bet Pierīgā, Jūrmalā – 897 eiro. Savukārt zemākais vidējais atalgojums ir Daugavpilī – 619 eiro, bet Latgalē kopumā – 593 eiro. Reģionālās atšķirības atalgojumā saglabāsies, prognozē A. Brodiņš.
“Tā kā atalgojums galvaspilsētā ir vidēji par 40% augstāks nekā citās Latvijas pilsētās, daudzi cilvēki motivēti strādāt Rīgā. To arvien biežāk saprot darba devēji, piemēram, ir mazumtirgotāji, kuriem ir liels vakanču skaits Rīgā, aktīvi uzrunā darbiniekus reģionos, viņiem piedāvājot apmaksātu dzīvesvietu un ceļa izdevumus,” konstatējis A. Brodiņš.
Vairāk nekā 40% uzņēmēju šogad plāno pārskatīt atalgojumu, to palielinot, lai noturētu un motivētu esošos darbiniekus un samazinātu personāla rotāciju, savukārt 46% darba devēju neplāno veikt izmaiņas darbinieku atalgojumā, liecina “CV-Online Latvia” darba devēju aptauja. 39% darba devēju gatavojas šogad palielināt atalgojumu par 10%.
Atalgojuma robežas un sistēmu gatavojas pārskatīt arī mobilo sakaru operators SIA “Latvijas Mobilais telefons” (LMT). “Situācija darba tirgū kardināli mainījusies. Uzņēmumiem jāmeklē jauni ceļi, kā piesaistīt darbiniekus. “Millenium” paaudze, kas ienāk darba tirgū, ļoti labi apzinās savu vērtību un to, ka viņus visi uzņēmumi gaida. Šobrīd neviens uzņēmums nevar iztikt bez IT speciālistiem, un tas savā ziņā izkropļo tirgu,” LMT viceprezidente Laura Keršule uzsvēra, ka uzņēmums akūti izjūt IT speciālistu trūkumu. Uz izsludinātajam IT speciālistu vakancēm piesakoties daudzi, taču uzņēmums ne vienmēr spējot izpildīt potenciālo darbinieku prasības, kā arī ne vienmēr viņu kompetences atbilst LMT vajadzībām. Visvairāk trūkstot tieši mājas lapu programmētāju, no kuriem daudzi strādājot kā frīlanceri jeb pašnodarbinātie, bet uzņēmumam nepieciešami darbinieki, kas var strādāt noteiktā laikā un vietā.
LMT nodarbina 80 IT speciālistus, kuru vidējais atalgojums esot augstāks nekā “CV-Online Latvia” pētījumā konstatētais. “IT speciālistu atalgojums tuvinās vidēja līmeņa vadītāja atalgojumam,” piebilst L. Keršule. Lai mazinātu IT speciālistu trūkumu darba tirgū, viņa aicina iesaistīties valsti un apsvērt domu par īpašas IT augstskolas izveidi.
Populārākie papildu labumi
Bezmaksas dzērieni 40%
Veselības apdrošināšana 39%
Neformāli darba pasākumi 32%
Mobilais telefons personīgai lietošanai; apmaksāta slimības diena 23%
Elastīgs darba laiks 20%
Dāvana dzīves nozīmīgos brīžos 17%
“Premium” veselības apdrošināšana 16%
Portatīvais dators personīgai lietošanai 13%
Avots: “CV-Online Latvia”
Lielākais algu pieaugums “TOP 10”
1. Automobiļu un transporta iekārtu ražošana 14,2%
2. Sporta nodarbības, izklaides un atpūtas darbība 13,9%
3. Iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana 13%
Veselība un sociālā aprūpe 13%
4. Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde 12,6%
5. Ceļojumu biroji 12,4%
6. Izmitināšana 12,1%
7. Izglītība 10,8%
Lauksaimniecība 10,8%
8. Būvniecība 10,2%
Valsts un pašvaldību pārvalde 10,2%
9. Elektrisko iekārtu ražošana 10,1%
10. Reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumi 9,5%
Avots: “CV-Online Latvia”
