Meklē kompanjonus puscietajam sieram 4
Nozare ir perspektīva, taču jaunpienācējiem jārēķinās, ka būs daudz jāstrādā. “Bērzu” saimniece arī aicina bankas būt pretimnākošākām atbalsta sniegšanā. Līdz šim likvidējusies tikai viena saimniecība, kas ražoja puscietos sierus, zina teikt K. Piliena.
Tiesa, ideja par puscietā kazas siera ražošanu nekur nav zudusi – ar šādu iniciatīvu nesen klajā nācis piena pārstrādes uzņēmums a/s “Cesvaines piens”, kas šo produktu būtu gatavs galvenokārt eksportēt, vietējā tirgū atstājot 5 – 10% produkcijas. Latvijas Kazkopības biedrība apņēmusies parūpēties par biedru piesaisti šāda projekta realizācijai, jo nepieciešams liels izejvielas apjoms.
Pavisam Latvijā ir ap 2,5 tūkstošiem kazu saimniecību ar aptuveni 13 tūkstoš dzīvniekiem. Tendences rāda, ka kazu skaits palielinās un tas rada labus priekšnoteikumus pārstrādes attīstībai. Tiesa, ekonomiski aktīvas pašreiz ir 20 saimniecības, pārējās ir 3 – 20 dzīvnieki katrā. Pozitīvas iezīmes sāk veidoties Latgalē, kur kazu saimnieki vēlas nodarboties tieši ar gaļas šķirņu audzēšanu.
Arī Eiropas tendences liecina – kazas gaļa ir pieprasīta, jo tā ir liesa, diētiska un tai būtu labs noiets. Arī kazas piena apjomi ik gadu palielinās, neskatoties uz govs piena krīzi piena lopkopībā. Piliena zina teikt, ka 2014. gadā Holandē uzbūvēta kazas piena pulvera ražotne, kur saražoto produkciju realizē Ķīnā, līdz ar to viss brīvais Eiropas kazas piens tiek pārstrādāts piena pulverī, līdz ar to Latvijas situāciju tas neietekmē. K. Piliena neizslēdz iespēju, ka piena lopkopji varētu pievērsties kazkopībai, interese par to pamazām rodas.
