Pelmeņu lipinātājam Rīgā jārunā krieviski 2
“Meklējam pelmeņu gatavotājus. Mēs tev uzticēsim: pelmeņu veidošanu, pildīšanu un lipināšanu. [..] Mēs sagaidām, ka tev ir: vēlama līdzšinējā darba pieredze sabiedriskajā ēdināšanā; labas komunikācijas prasmes latviešu un krievu valodā.” Šāds darba sludinājums bija atrodams virtuālajā vidē drīz pēc tam, kad Rīgas Centrāltirgū darboties sāka ēdināšanas zona “Centrālais Gastro tirgus”.
Latvijas Darba likuma 32. pants paredz: “Darba sludinājumā aizliegts norādīt konkrētas svešvalodas prasmi, izņemot gadījumu, kad tā pamatoti nepieciešama darba pienākumu veikšanai.”
Pagājušā gada novembrī Saeima pieņēma grozījumus, ar kuriem likumdevējs vēl vairāk vēlējās pastiprināt aizliegumu diskriminēt darbiniekus valodas dēļ.
Likuma 56. pants tika papildināts ar šādu noteikumu: “Darba devējam nav tiesību prasīt no darbinieka konkrētas svešvalodas prasmi, ja tās lietošana neietilpst darba pienākumos. Ja, darba pienākumus veicot, nav nepieciešama svešvalodas lietošana, darba devējam nav tiesību liegt darbiniekam lietot valsts valodu.”
Vai un kāpēc pelmeņu lipinātājam un pildītājam Latvijā vajadzētu zināt krievu valodu? Devos uz gastrotirgu un vaicāju pašiem pelmeņu ēstuves darbiniekiem.
Krievu valoda tomēr neesot obligāta
“Esam atvērtā tipa restorāns, un pie mums nāk klienti, kuri vēlas aprunāties arī ar mums – pelmeņu gatavotājiem. Apjautājas par gatavošanas veidu, pelmeņu sastāvu. Tirgus apmeklētāji lielākoties runā krieviski,” apgalvo pelmeņu gatavotājs Andrejs.
Rīgas gastrotirgus restorānus gan iecienījuši tūristi, un viņiem arī šis pakalpojums lielā mērā paredzēts.
Ja jau pelmeņu locītājam jārunā ar klientiem, kāpēc viņam netiek prasīta starptautiskajā tūrisma vidē visplašāk izplatītā sarunvaloda – angļu valoda?
Mūsu sarunai piebiedrojas pārdevēja Dagnija, kura piebilst, ka viņai gan esot jāzina visas trīs valodas – latviešu, krievu un angļu. Un tajās retajās reizēs, kad kāds angliski runājošs tūrists vēloties aprunāties ar pelmeņu gatavotājiem, viņa sarunā var iesaistīties un, ja vajag, arī patulkot.
Vai kādam arī ir atteikts darbs, jo nav krievu valodas zināšanu? Abi saka – nē. “Lūk, piemēram, mana kolēģe, ar kuru strādājam vienā maiņā, arī slikti zina krievu valodu, taču tas neliedz viņai te strādāt,” saka Andrejs, kurš ar mani sarunājas krieviski. Valsts valodā viņš praktiski nerunā un maz saprata, ko latviski teicu es…
Piezvanu “Centrālā Gastro tirgus” personāla atlases pārstāvei kā potenciālā darba meklētāja, piesakoties uz pelmeņu gatavotāja vakanci.
Pasaku, ka man ir pieredze sabiedriskajā ēdināšanā, bet krievu valodu zinu slikti. Vai es tad nevaru pretendēt uz šo darbu?
“Darbojamies kā atvērtā tipa virtuve, tādēļ arī vēlamies, lai pelmeņu gatavotāji prot latviešu, krievu un arī angļu valodu. Pie mums nāk tūristi, kuri komunicē ne tikai ar pārdevējiem, bet arī citiem tirgus darbiniekiem, tajā skaitā pelmeņu gatavotājiem,” man laipni skaidro darbiniece, taču īsti neatbild uz manu jautājumu, kādēļ sludinājumā tiek prasītas tikai latviešu un krievu valodas zināšanas, bet ne angļu.
“Taču tas, ka nezināt krievu valodu, netiks uzskatīts par būtisku šķērsli, lai jūs neuzņemtu darbā, jo tomēr ne visi mūsu pelmeņu gatavotāji ikdienā komunicē ar klientiem,” viņa piebilst.
Rietumeiropas tūristu arvien vairāk
Skaidrības labad jāmin, ka Rīgā arvien vairāk ciemojas tūristi no Rietumeiropas, nevis Krievijas, tādēļ loģiskāk šķistu, ja arī gastrotirgū personālam, kurš runā ar klientiem, prioritāri tiktu prasītas latviešu un angļu valodas prasmes.
Rīgas Tūrisma attīstības birojs (RTAB) informē, ka vislielākais ārvalstu viesu skaits Rīgā pērn bija no Vācijas – 176,9 tūkstoši jeb 11,9%. Tad seko tūristi no Krievijas (173 800 jeb 11,7%), Igaunijas (109 800 jeb 7,4%), Lietuvas (100 400 jeb 6,7%) un Lielbritānijas (98 700 jeb 6,6%).
“Salīdzinot ar 2017. gadu, pērn par 15% audzis tūristu skaits no Francijas. Vērienīgs pieaugums bijis arī viesiem no Lielbritānijas, Vācijas, kā arī Zviedrijas un Itālijas. Tāpat par vairāk nekā 10% pieaudzis tūristu skaits arī no ASV, kas ir viens no RTAB mērķa tirgiem ar lielāko nākotnes potenciālu,” informē RTAB pārstāve Anna Blaua, tādējādi apliecinot, ka Rīgā arvien vairāk ierodas tādu tūristu, kuri drīzāk kā saziņas valodu izvēlētos angļu valodu.
Valsts valodas likums pārkāpts nav
“Kopš Saeima pieņēma Darba likuma grozījumus, kuros noteikts, ka darba devējam nav tiesību darbiniekam prasīt svešvalodas prasmes, ja to lietošana neietilpst darba pienākumos, Valsts valodas centrā (VVC) sūdzību skaits ir palielinājies, jo saprotama ir šāda iedzīvotāju reakcija – kolīdz runa ir par latviešu valodu, tā atbildīgā institūcija būs VVC un tā šo jautājumu risinās.
Taču aizliegums darba devējam prasīt svešvalodu prasmes ir noteiktas Darba likumā, kas ir darba tiesisko attiecību jomas normatīvais akts, kuru uzrauga un kontrolē Valsts darba inspekcija,” to, ka par šo jomu neatbild Valsts valodas centrs, skaidro VVC Valodas kontroles departamenta pārstāvis Viesturs Razumovskis.
Valsts valodas likums aizsargā personu tiesības brīvi lietot latviešu valodu jebkurā dzīves jomā visā Latvijas teritorijā, ar to saprotot valsts valodā runājoša klienta tiesības lietot valsts valodu, iegādājoties preces vai pakalpojumus.
“Taču svešvalodu lietošanu amata un profesionālo pienākumu veikšanai Valsts valodas likums neregulē, tādējādi arī var teikt, ka svešvalodu prasmju nepamatota pieprasīšana no darba devēja puses nav Valsts valodas likuma pārkāpums,” viņš pamato.
Sūdzību skaits pieaugot
Valsts darba inspekcijā (VDI) informē, ka pēdējo trīs gadu laikā ziņojumu skaits par svešvalodu prasmju nepamatotu prasību darba sludinājumos ir pieaudzis.
Pirms diviem gadiem institūcija saņēmusi vienu iesniegumu par attiecīgā likuma panta iespējamu pārkāpumu, pērn – 12, bet šogad saņemti jau 15 iesniegumi. “Visi VDI saņemtie iesniegumi tika pārbaudīti, un 20% gadījumos pārkāpumi tika apstiprināti daļēji vai pilnībā. Konstatējot tos, mūsu uzņēmuma amatpersonas darba devējiem izskaidroja Darba likuma prasības, lai nodrošinātu to turpmāku izpildi. Atsevišķos gadījumos atbilstoši Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksam par pārkāpumiem tika izteikts mutvārdu aizrādījums,” informē VDI pārstāve Megija Ekkerte.
To, vai “LA” pamanītajā sludinājumā tiek pārkāpts Darba likums, inspekcija pārbaudīšot.
Taujāta, vai VDI darbinieki pēc savas iniciatīvas ir pārbaudījuši kādus tamlīdzīgus sludinājumus par nepamatotu svešvalodu zināšanu prasīšanu, institūcijas pārstāve atteic: “Iespējamos pārkāpumus, kas ir saistīti ar darba sludinājumu saturu, VDI pārbauda, ja tiek saņemtas sūdzības. Tā kā mūsu prioritāte darba tiesību jomā ir nereģistrētās nodarbinātības mazināšana, VDI pašlaik papildu aktivitātes saistībā ar jaunajiem Darba likuma grozījumiem neplāno.”
