Pelēko zirņu jaunā dzīve 0
Jau pirms dažiem gadiem Latvijas pelēko zirņu šķirne ‘Retrija’ iekļauta ES tradicionāli aizsargāto produktu sarakstā. Tieši pēdējos gados pārtikas ražotāji sasparojušies un tirgū piedāvā vairākus jaunus produktus, kuru galvenā izejviela ir pelēkie zirņi.
Zirņu milti eksportam
Kartupeļu cietes ražotājs “Aloja-Starkelsen” pelēko zirņu miltus ražo jau aptuveni gadu, un šim produktam ir liels eksporta potenciāls. Kā atklāj “Aloja-Starkelsen” valdes loceklis Jānis Garančs, salīdzinot ar bioloģiskās cietes ražošanu, kas tika izvērsta desmit gadu laikā, bioloģisko pelēko zirņu miltu ražošana ir jauns projekts, kas vēl ir pašā sākumā. Miltu ražošanā tiek izmantota pelēko zirņu šķirne ‘Bruno’, kas iepriekš parādījusi labas īpašības, tostarp garšas īpašības. Šiem miltiem ir lielāks olbaltuma daudzums, un tos var izmantot gan bezglutēna produktu ražošanā, gan arī vegānos produktos – saldējumā, burgeros, sierā, cepumos.
Ideja par bioloģisko pelēko zirņu miltu ražošanu radās pirms pieciem gadiem, tika vērtētas dažādas zirņu šķirnes un izvēle palika pie ‘Bruno’. Nākamgad šo šķirni audzēs jau vairāk nekā 20 zemnieki galvenokārt Latvijā, šogad zirņus piegādājušas arī saimniecības no Igaunijas un viena no Lietuvas.
J. Garančs atklāj, ka nākamajā gadā zirņu pārstrāde pilnībā notiks Alojā, pagaidām daļa pārstrādes notiek Somijā. Interese par pelēko zirņu miltiem ir visā pasaulē. Lai arī šis produkts labi bijis pazīstams vēl pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados, ar laiku tas tika aizmirsts, jo tirgū savas pozīcijas pamazām iekarojuši dzelteno zirņu milti. “Mūsu priekšrocība – piedāvājam pasaulei tieši pelēko zirņu miltus, kas ir pilnīgi jauns produkts, turklāt bioloģiska produkcija,” uzsver J. Garančs. Pašlaik “Aloja-Starkelsen” ir vairāk nekā 40 attīstības projekti, to vidū Vācijā, Francijā, Spānijā, Zviedrijā un citās valstīs, kur jaunā izejviela tiek ieviesta produktu receptēs.
Rada pākšpapīru
Celt godā pelēkos zirņus izlēmusi Latvijas Mākslas akadēmijas Funkcionālā dizaina maģistrantūras otrā kursa studente Aiga Beinaroviča. Viņa eksperimentējusi un izveidojusi vairākus produktus, kam varētu būt potenciāls tālākajā izmantošanā. “No mizām un pākstīm, kas šobrīd ir organiskie atkritumi, iespējams iegūt jaunu bioplastiku, kuras stiprākās īpašības ir dabiskas izejvielas, atjaunojami resursi, bioloģiski noārdāms un dzīvniekiem draudzīgs materiāls. No šāda materiāla varētu radīt pākšpapīru, bioloģiski noārdāmus iepakojumus un traukus, kā arī citviet aizstāt plastmasu un ādu,” stāsta Aiga.
Pagaidām tā ir idejas vīzija un Aiga ir atvērta piedāvājumiem, ja kādam ir lielāka interese par šo produktu ražošanu. Tam gan nepieciešams piesaistīt tehnologus, jo produktu īpašības jāpēta padziļinātāk. Aiga domā, ka pelēkie zirņi par maz tiek celti gaismā, tāpēc jāveicina šīs vērtīgās kultūras popularizēšana un izmantošana. Īpaši tas ir aktuāli šobrīd, kad aizvien vairāk cilvēku pievēršas vegānismam. “Kāpēc mums jāēd turku zirņi, ja Latvijā ir tik vērtīgs produkts kā pelēkie zirņi?” aizdomāties liek mākslas studente.
Jauni produkti
Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) pētnieki izstrādājuši vairākus jaunus produktus, kas gatavoti no pelēkajiem zirņiem. To vidū ir gan ekstrudētie jeb tā sauktie uzpūstie produkti, gan zirņu pasta. Ekstrudētajiem produktiem pieejamas triju veidu saldās garšas un tikpat daudz sāļās, bet garšu skaitu iespējams variēt un paplašināt.
LLU Tehnoloģiju un zināšanu pārneses nodaļas vadītāja Sandra Muižniece-Brasava atklāj, ka ekstrudētos produktus iespējams izmantot arī kā brokastu pārslas. Šie zirņu produkti ir bagāti ar olbaltumvielām, un tiem ir augsta uzturvērtība.
Sagaidāms, ka jau tuvākajā nākotnē tie varētu nonākt ražošanā un būs pieejami arī veikalos. LLU profesore pievienojas uzskatam, ka zirņiem šobrīd tiek dota otrā elpa, jo līdz šim šī kultūra bijusi nepelnīti aizmirsta. Šobrīd pieejamas mūsdienīgas tehnoloģijas, kas var piedāvāt inovatīvus risinājumus arī pelēko zirņu izmantošanā. Turklāt jāņem vērā, ka ēšanas paradumi mainās un aizvien vairāk modē nāk vegānisms un veģetārisms, kas veicina jaunu produktu rašanos.
Ražo krekerus
Inovatīvas zirņu uzkodas jeb krekerus ražo SIA “Jolle”. Tiesa, šo krekeru galvenā sastāvdaļa nav pelēkie zirņi, bet turku jeb aunazirņi, kas ir proteīniem un šķiedrvielām bagāts produkts, tādēļ tie ir lieliski piemēroti sportiskiem un aktīviem cilvēkiem, veģetāriešiem un vegāniem. Jāpiebilst, ka šie krekeri nesatur alergēnus un E vielas.
Ņemot vērā, ka problēmas, ko izraisa dažādas pārtikas alerģijas, skar aizvien vairāk cilvēku, “Krippu” radītāja nolēma dibināt uzņēmumu, lai piedāvātu jaunizveidoto produktu arī citiem. Lai nodrošinātu to, ka ražošanas procesā produktā nenonāk nekāda veida alergēni, tika pasūtītas jaunas iekārtas speciāli “Krippu” ražošanai. SIA “Jolle” garantē, ka zirņu krekeros nav nonācis ne glutēns, ne piens, ne olas, ne sezama sēklas, rieksti, sojas pupas, lupīnas, ne arī kādi citi alergēni. Tādējādi tie ir piemēroti gan cilvēkiem ar alerģijām, gan veģetāriešiem un vegāniem. Krekeri papildināti ar kaņepēm, linsēklām, saulespuķu sēklām.
