Pelēkās šūniņas vajag nodarbināt. Padomi, kā uzlabot atmiņu 0
Pusmūžā cilvēka fizioloģiskās sistēmas rada anatomiskas un mentālas pārmaiņas. Tās var būt gan pamanāmas, gan tikai nojaušamas. Arī novecojošai atmiņai ir savas īpatnības.
Vecums nenāk viens
Kuram gan nav gadījies piemirst vārdus, tālruņu numurus vai dzimšanas dienu datumus? Ar vāju atmiņu brīžiem jūtamies neveikli, citkārt – bezpalīdzīgi, un pat neliela aizmāršība dažkārt rada neērtības. Bet ko lai saka, ja informācija pa vienu ausi iekšā, bet pa otru jau ārā? Šādi atmiņas traucējumi var būt nopietnu slimību simptoms.
Atmiņa pavājinās pēc 50 gadu sasniegšanas. Tās traucējumus pusmūžā izraisa galvas smadzeņu darbības aktivitātes pazemināšanās. Ilglaicīgs atmiņas zudums sākas, kad smadzenēs neatgriezeniski noārdās olbaltumvielas. Alcheimera slimības gadījumā zūd laika izjūta, cilvēks lieliski atceras pagātnes notikumus un tos attiecina uz šodienu. Tāpēc ir vērts laikus noskaidrot aizmāršības iemeslus, jo tie var būt smadzeņu saslimšanas sākums.
Lai gan vārdu skleroze piesauc bieži, šī slimība var sākties 40–60 gadu vecumā. Par problēmām liecina tas, ka pagātnes notikumi tiek attiecināti uz tagadni, bet cilvēks neatceras nesen notikušo, tādēļ kļūst izklaidīgs vai uzvedas visai dīvaini.
Arī spēcīga stresa gadījumā smadzenes cenšas no atmiņas izdzēst daļu uzkrātās informācijas. Krīzes situāciju radītais stress var izraisīt aizmāršību. Tā ir aizsargreakcija – izvairīšanās no sāpīgām atmiņām vai attaisnojums, lai kaut ko nedarītu.
Protams, atmiņu vēl ietekmē galvas traumas.
