Vecmāmiņa mācīja neizmest ievārījumu ar pelējumu. Tiešām droši? 2
Lasīju, ka tad, ja ievārījumam pa virsu ir neliela pelējuma pūciņa, to vairs nedrīkstot ēst – esot jāizmet viss burkas saturs, jo tas viss saturot pelējuma sēni. Bet mēs bērnībā bieži ēdām tādu ievārījumu! Garšai nebija nekādas vainas. Kā tad esmu savai veselībai ar to kaitējusi? E. Goba Rīgā
Atbild Pārtikas un veterinārā dienesta pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja Tatjana Marčenkova un Madonas slimnīcas uztura speciāliste Baiba Bērtiņa: “Pelējuši pārtikas produkti tiek uzskatīti par bojātiem un viennozīmīgi nav derīgi uzturā. Pelējumu veido mikroskopisku sēnīšu kārta, kuras vairojoties izdala veselībai kaitīgas ķīmiskas vielas – toksīnus, kas bojā dažādu orgānu šūnas. Turklāt augļiem, dārzeņiem, rīsiem un citiem pārtikas produktiem raksturīga sava mikroflora. Piemēram, ir pelējuma sēnīte, kas visbiežāk sastopama uz graudaugiem (rīsiem, griķiem), kā arī uz zemesriekstiem, rozīnēm, kaltētiem augļiem. Tā veido aflotoksīnus, kuri var izraisīt, piemēram, nopietnus aknu un nieru bojājumus. Uz viena pārtikas produkta var veidoties arī vairāku pelējuma sēnīšu sugu kolonijas, kas ražo dažādus toksīnus. Nedrīkst piemirst, ka pelējuma sēnīšu sporas ir mikroskopiskas, acīm neredzamas, tādēļ paliek uz produkta arī tad, ja pelējuma kārta tiek noņemta vai izgriezta. Arī vārot, karsējot toksisko vielu klātbūtni produktos nevar novērst vai samazināt, tādēļ vispareizāk būtu tos izmest.
Pelējums uz pārtikas produktiem īpaši strauji veidojas siltā, mitrā vidē, kurā sēnītēm ir pietiekami daudz barības vielu un labvēlīgi vairošanās apstākļi. Tieši tādēļ pārtikas produkti ir pareizi jāuzglabā un jāievēro higiēnas noteikumi. Ja ievārījuma burka ir atvērta, tā jātur vēsumā, bet saturs jāņem tikai ar tīru karoti, lai neiekļūtu mikroorganismi. Vislabāk būtu ievārījumu gatavot nelielos trauciņos, lai pēc atvēršanas tās nebūtu ilgi jāuzglabā.
Pelējuma sēnīšu kaitīgā iedarbība uz veselību atkarīga no pelējuma sēnes toksīna daudzuma pārtikas produktā. Pelējuma mikroskopiskas sporas, sēnītes var iekļūt cilvēka organismā caur elpošanas orgānu sistēmu. Pēc iekļūšanas ķermenī šīs daļiņas var radīt vielmaiņas traucējumus un nopietnas slimības. Lielākā bīstamība ir mikrosporu spēja ietekmēt cilvēka imūno sistēmu, padarot organismu pieejamu vīrusiem un baktērijām. Imunitātes pazemināšanās var izraisīt tādas slimības kā mikozi un kandidozi. Cilvēkiem, kuriem ir nosliece uz alerģiskām reakcijām, ir bīstami nonākt saskarē ar pelējumu.
Ir svarīgi atcerēties, ka pelējums ir arī ļoti spēcīga kancerogēna viela, kas spēj veicināt audzēju attīstību. Vislielāko apdraudējumu sēne rada maziem bērniem, grūtniecēm un veciem cilvēkiem.
Pelējuma alerģija var izraisīt tādus simptomus kā klepus, šķaudīšana, sāpīga vai kairinoša sajūta kaklā, deguna gļotādas tūska, ūdeņainas iesnas, vēdera aizcietējums, galvassāpes, apgrūtināta elpošana, acu asarošana, graušana u.c.”
