Pekina brīdina, ka režīma pretinieki tiks aizslaucīti “vēstures mēslainē”, bet Lietuva negrasās piekāpties 40
Rihards Vītols, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Lietuva savulaik bija pirmā no padomju republikām, kas pameta grimstošo PSRS kuģi, ievadot totalitārā režīma sabrukumu. Tagad lietuvieši uzdrošinājušies nostāties pret citu lielvalsti: komunistisko Ķīnu, ko kritizē par cilvēktiesību pārkāpumiem un mazākumtautību apspiešanu. Pekina brīdina, ka režīma pretinieki tiks aizslaucīti “vēstures mēslainē”, bet Lietuva negrasās piekāpties.
Ja tas būtu boksa mačs, spēku samērs būtu ļoti nevienlīdzīgs. Vienā ringa stūrī ir supersmagsvars Ķīna ar 1,4 miljardiem iedzīvotāju un ambīcijām jau drīzā nākotnē apsteigt ASV, kļūstot par ietekmīgāko valsti pasaulē. Otrā ringa stūrī ir nelielā Lietuva ar 2,8 miljoniem iedzīvotāju, kuras ekonomika drīzāk ierindojas “mušas svara” kategorijā. Taču tas nav atturējis lietuviešus mest izaicinājumu Ķīnai, kas pēdējā laikā ar neslēptu aizkaitinājumu raugās uz Lietuvas “bezkaunīgo” rīcību.
Vērtībās balstīta ārpolitika
Vēsturē gan netrūkst piemēru, kad “mazs cinītis nogāž lielu vezumu” jeb Dāvids pieveic Goliātu, un viens no šādiem piemēriem ir pašas Lietuvas vēsture. 1990. gadā Lietuva kā pirmā no Baltijas valstīm paziņoja par neatkarības atjaunošanu, ievadot notikumus, kas drīz vien vainagojās ar komunistiskās PSRS impērijas sabrukumu.
Tādēļ arī mūsdienās Lietuvas politiķi uzskata, ka ārpolitikā nedrīkst vadīties tikai no ekonomiskām interesēm, ne mazāk svarīga loma ir cilvēktiesībām un cīņai par taisnīgumu. Šī politika izpaužas arī attiecībā pret Lietuvas kaimiņvalsti Baltkrieviju, jo lietuvieši atbalsta sankcijas pret Aleksandra Lukašenko režīmu, lai gan ienesīgās tranzīta nozares zaudēšana Lietuvas ekonomikai sagādās simtiem miljonu eiro zaudējumus.
Lietuvieši labi atceras, kā padomju okupācijas laikā viņiem gadu desmitiem nācās samierināties ar totalitārā režīma īstenoto politiku, represijām pret citādi domājošiem. Tagad kā brīvas valsts pārstāvji Lietuvas politiķi kritizē cilvēktiesību pārkāpumus Ķīnā, uiguru minoritātes vajāšanu, Tibetas apspiešanu, vēršanos pret Honkongas un Taivānas demokrātiju.
“Lietuva ir smagi cietusi no padomju komunistu režīma. Diemžēl tas, ko dara Ķīnas valdība, daudzējādā ziņā ir pat sliktāk,” uzskata Seima deputāte Dovile Šakaliene. Viņa norāda, ka Pekinas komunistu režīms izmanto modernās tehnoloģijas, lai izspiegotu un kontrolētu savus pilsoņus. Šakaliene raizējas, ka ar laiku šīs tehnoloģijas izplatīsies ārpus Ķīnas robežām. “Vai pēc divdesmit vai trīsdesmit gadiem mēs vēlamies dzīvot kontrolētā sistēmā, kur kaimiņi izspiego viens otru, ziņo cits par citu? Tas nav retorisks jautājums,” norāda Šakaliene, jo Ķīnas režīma politika nozīmē nevis vienkārši iejaukšanos cilvēku privātajā dzīvē, bet gan privātās dzīves pilnīgu izzušanu.
Ķīnas režīms par šādiem izteikumiem ir iekļāvis Šakalieni sankciju sarakstā, viņai liegta ieceļošana Ķīnā. Šakaliene to drīzāk uzskata par goda zīmi, nevis apkaunojumu. “Paradoksāli, ka valsts ar miljardu iedzīvotāju mēģina iebiedēt mazas valsts pilsoni, nevis atsakās no savas pretlikumīgās politikas, saskaņā ar kuru tiek ieslodzīti un spīdzināti miljoniem savu pilsoņu.”
Draudzība ar Taivānu
Šakaliene ir opozīcijas politiķe, kas var runāt brīvāk, bet ļoti kritiska attieksme pret Ķīnu ir arī tagadējai Lietuvas valdībai, kas nāca pie varas 2020. gada nogalē. Lietuvas amatpersonas regulāri kritizējušas Ķīnas režīma cilvēktiesību pārkāpumus. Pagājušogad maijā Lietuva izstājās no “17+1” sadarbības formāta, kas bija izveidots, lai veicinātu Ķīnas sadarbību ar Austrumeiropas valstīm.
Vēl lielāku saspīlējumu izraisīja Viļņas lēmums nostiprināt attiecības ar Taivānu, ko komunistiskā Ķīna uzskata par savu sastāvdaļu. Pekinas režīms agresīvi iestājas pret jebkādiem centieniem atzīt demokrātiskās Taivānas neatkarību, un tikai dažas valstis ir uzdrošinājušās nodibināt diplomātiskās attiecības ar Taivānu.
Deviņdesmito gadu sākumā arī Latvija uzsāka ciešāku sadarbību ar Taivānu, taču drīz vien Ķīnas spiediena ietekmē Baltijas valstīm nācās pārtraukt šīs saites un atzīt Taivānu par Ķīnas sastāvdaļu. Lai gan Lietuva formāli neatzīst Taivānas neatkarību, lietuvieši pagājušā gada vasarā atļāva Taivānai atvērt savu pārstāvniecību Viļņā. Šādas pārstāvniecības darbojas arī citās valstīs, bet parasti tās tiek sauktas par Taipejas (Taivānas galvaspilsētas) pārstāvniecībām, lai nekaitinātu Pekinu.
Taču lietuvieši atļāva izmantot Taivānas vārdu pārstāvniecības nosaukumā, un tas izraisīja milzu sašutumu no Pekinas komunistiskā režīma puses. Ķīna atsauca savu vēstnieku no Lietuvas un pavēlēja lietuviešu diplomātiem nekavējoties pamest Pekinu.
Izmetiet ķīniešu telefonus!
Diplomātiskais konflikts ir pāraudzis arī tirdzniecības karā, jo abas puses ķērušās pie dažādiem ierobežojumiem, lai apgrūtinātu dzīvi otras puses uzņēmējiem. Lietuva nolēma atteikties no Ķīnas investīcijām Klaipēdas ostas attīstībā. Ķīnas uzņēmumiem neļāva piegādāt iekārtas, ko Lietuvas lidostās bija plānots izmantot bagāžas kontrolei. Tāpat ķīniešiem neļāva iesaistīties 5G mobilo sakaru tīkla infrastruktūras ieviešanā Lietuvā.
Lietuvas drošības dienesti paziņoja, ka Ķīnā ražotās ierīces varētu apdraudēt valsts drošību. Lietuvas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Ķīnas uzņēmumu “Xiaomi” un “Huawei” ražotie viedtālruņi nav uzticami, jo tos var izmantot lietotāju izspiegošanai. Šajos tālruņos esot slepeni uzstādīta programmatūra, kas Ķīnas varasiestādēm nodrošina iespēju cenzēt dažādus aizliegtos vārdus un terminus, piemēram, “Brīvību Tibetai!”, “Taivānas neatkarība”, “diktatūra”, “demokrātija” u.c. Lietuvas amatpersonas aicināja lietuviešus nepirkt Ķīnas firmu ražotos telefonus vai atbrīvoties no tiem, ja tādu jau sanācis nopirkt.
Nebija ilgi jāgaida arī uz Ķīnas atbildes soļiem. Pekinas režīms izslēdza Lietuvu no sava muitas reģistra, tādēļ Lietuvas uzņēmumi vairs nevarēja nosūtīt preces uz Ķīnu. Tāpat tika pastiprināts spiediens pret Eiropas ražotājiem, kas atvēruši filiāles Lietuvā. Piemēram, Vācijas autobūves uzņēmumam “Continental” silti ieteikts vairs neizmantot detaļas, kas tiek ražotas Lietuvā.
Lietuvas rūpnieki brīdina, ka šogad konflikts ar Ķīnu var radīt līdz pat 300 miljonu eiro lielus zaudējumus. Lietuvas tirdzniecības saites ar Ķīnu līdz šim bijušas krietni lielākas nekā ar Taivānu: Lietuvas eksports uz Ķīnu bija ap 300 miljonu eiro gadā, bet Ķīnā ražoto preču imports veidoja apmēram 1,2 miljardus eiro.
Lietuvas amatpersonas gan uzskata, ka Viļņai ir pa spēkam izturēt Pekinas spiedienu. “Mūsu eksports uz Ķīnu veido tikai aptuveni vienu procentu no kopējā eksporta apjoma. Tādēļ mēs domājam, ka tas būtiski neietekmēs Lietuvas ekonomiku,” spriež Lietuvas finanšu ministre Ģintare Skaiste. Tam piekrīt arī Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis: “Mums piedraudēs, Ķīnas medijos parādīsies kādi raksti, bet mēs varam to izturēt.”
Mazdēls iet vectēva pēdās
Viens no Ķīnas propagandas izdevumiem jau pamanījies nosodīt Lietuvas bezkaunību un norādīt, ka visas Lietuvas iedzīvotāju skaits ir viena Pekinas rajona lielumā, tādēļ Lietuva esot kā pele vai pat blusa pie ziloņa kājām. Šis salīdzinājums gan ir diezgan zīmīgs, jo milzu zilonis dažkārt var nobīties no mazās pelītes. Ķīnas komunisti ļoti labi atceras, ka tieši protestu kustība Lietuvā bija viens no katalizatoriem, kas paātrināja PSRS sabrukumu. Un viens no šīs kustības līderiem bija tagadējā Lietuvas ārlietu ministra vectēvs Vītauts Landsberģis.
Viņa mazdēls Gabrieļus Landsberģis ir pārliecināts, ka Lietuvas interesēs ir veidot ciešākas attiecības ar demokrātiskām valstīm, nevis diktatūrām. Tieši tāpēc Lietuva tik aktīvi atbalsta Baltkrievijas demokrātisko opozīciju (tās līdere Svjatlana Cihanouska ir atradusi patvērumu Viļņā). Kad pagājušogad Lukašenko režīms pieprasīja Cihanouskas izdošanu, Lietuvas ārlietu ministra atbilde bija nepārprotama: “Drīzāk elle aizsals, nekā mēs izskatīsim jūsu prasības!”
Lietuvas drosmīgā politika izpelnījusies atzinību Taivānā, kas uzskata lietuviešus par saviem draugiem un atbalstītājiem, līdzīgi kā Baltijas valstis vienmēr ar labu vārdu piemin mazo Islandi, kas 90. gadu sākumā kā pirmā uzdrošinājās atzīt mūsu atbrīvošanos no PSRS. Ķīnas komunisti gan brīdina, ka ikviens, kurš uzdrošināsies atbalstīt Taivānas “separātistus”, tiks aizslaucīts “vēstures mēslainē”. Seima deputāts Mats Maldeiķis asprātīgi piezīmējis, ka “vēstures mēslaine” ir vieta, kur jau ir aizslaucīts komunisms.
Lietuva nostājas ASV pusē
Daļa lietuviešu gan uzskata, ka valdība rīkojusies pārsteidzīgi, iesaistoties konfliktā ar lielo Ķīnu. Opozīcijas deputāts Daiņus Gaižausks spriež, ka Lietuvai jau ir pilnas rokas ar citām problēmām: Covid-19 pandēmija, Lukašenko režīma izraisītā migrantu krīze, Krievijas draudi kaimiņvalstīm. Tādēļ šajā situācijā nav bijis prāta darbs ķildoties ar Ķīnu, kuras ietekme pasaulē arvien palielinās.
Lietuvas amatpersonas atzīst, ka vienatnē šo cīņu nav iespējams uzvarēt, tādēļ Lietuvai nepieciešams atbalsts no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Politikas analītiķi gan spriež, ka Viļņas asā retorika pret Ķīnas režīmu patiesībā ir viltīgs gājiens, lai nodrošinātu lielāku ASV atbalstu Baltijas valstīm. ASV pēdējā laikā arvien izteiktāk spēkojas ar Ķīnu par vadošo lomu pasaulē, un Lietuva šajā konfliktā jau laikus nostājusies Vašingtonas pusē. ASV armija ir galvenais NATO balsts, un lietuvieši apzinās, ka Baltijai ir nepieciešamas ciešas attiecības ar ASV, lai atturētu Krieviju no iespējamās agresijas.
“Pasaule, kurā dominē nežēlīgas lielvaras un lielās valstis izlemj mazo valstu likteni, būtu ārkārtīgi bīstama,” norāda Lietuvas politologs Vītis Jurkonis.
