Slīkšana ir viens no izplatītākajiem nāves iemesliem. Ko ņemt vērā, atpūšoties pie ūdens? 12
Regīna Olševska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Salīdzinot ar citiem gadiem, šajā peldsezonā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķiem daudz biežāk nākas doties izsaukumos, kas saistīti ar slīkšanu. Proti, šogad – maijā, jūnijā, jūlijā – bijuši 230 izsaukumi, savukārt pērn šajā pašā periodā – 180,” stāsta dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Arita Freimane.
Karstajā laikā ik dienu mediķi glābuši dzīvību vismaz trim slīcējiem. Diemžēl 53 izsaukumi beigušies traģiski, jo cilvēki pārāk ilgi bija atradušies ūdenī (pērn šādā pašā periodā – 44).
Pārvērtē savas spējas
“Biežākie iemesli, kādēļ slīkst pieaugušie, ir pārgalvība vai peldēšanās alkohola reibumā. Nereti ir gadījumi, kad nelaime notiek tad, kad cilvēks naktī devies peldēties vienatnē.
Tā alkohola reibumā jūrā šogad noslīka kāda jauna sieviete, bet 49 gadus vecs vīrietis dzīvību zaudēja, kopā ar draugiem mēģinot pārpeldēt karjeru,” atklāj Arita Freimane, piebilstot, ka šovasar divreiz vairāk izsaukumu bijis arī pie slīkstošiem bērniem: “Kopš maija sākuma bijuši 24 izsaukumi. Diemžēl noslīkstot bojā gājuši jau četri bērni līdz trīs gadu vecumam.
Tas noticis, pieaugušajam tikai uz mirkli novēršot skatienu no bērna vai arī atpūšoties pie ūdenstilpnēm un mazāko bērnu pieskatīšanu uzticot sākumskolēnam.”
Latvijas Dzīvības glābšanas asociācijas prezidents Roberts Fūrmanis norāda, ka slīkšana ir viens no izplatītākajiem nāves iemesliem ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē.
Pirmsskolas vecuma bērni slīkst nenorobežotos baseinos un ūdenstilpnēs. Šajā vecumā bērni vēl neapzinās briesmas, to, ka krasti ir stāvi, slideni, ja pazaudē vecākus, visbiežāk virzās paralēli krastam.
Pēc astoņu gadu vecuma bērni sāk kļūt pārgalvīgi, lec ūdenī, izmantojot dažādas palīgierīces un nepārbaudot peldvietas drošumu.
Slīkšanas riskam pakļauti arī visu vecumu cilvēki ar kādu akūtu vai hronisku slimību, piemēram, krampju sindromu, akūtu koronāru sindromu, hipoglikēmiju, akūtiem galvas smadzeņu asinsrites traucējumiem.
Sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS pirms dažiem gadiem pēc Latvijas Peldēšanas federācijas pasūtījuma veica pētījumu par Latvijas iedzīvotāju peldēšanas paradumiem, aptaujājot vairāk nekā tūkstoš cilvēku no 18 līdz 75 gadiem.
Pētījuma gaitā tika noskaidrots, ka 45% Latvijas iedzīvotāju peldētmāku apguvuši pašmācības ceļā, bet 89% nav apguvuši glābšanas prasmes, taču puse no visiem dotos ūdenī glābt slīkstošo.
Kā norāda eksperti, bez iepriekšējām zināšanām un speciālas sagatavotības tas ir ļoti bīstami un visbiežāk beidzas traģiski abiem.
Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas profesore un grāmatas “Peldēšana” autore Jeļena Solovjova novērojusi, ka tikai retais spēj peldēt sporta peldēšanas veidos, lielākais vairums prot tikai turēties uz ūdens, pārvietojoties pa to ar ļoti lielu enerģijas patēriņu.
Cilvēki, kuri nav mācījušies peldēt trenera vadībā, bieži vien izvairās gremdēt seju ūdenī, tādēļ ceļ galvu uz augšu, sasprindzinot kakla un plecu daļas muskuļus. Tiek veiktas arī neracionālas kustības, kuļot ūdeni ar kājām un rokām.
Viņa uzskata, ka skolās jāievieš obligātā peldētapmācība, kuras laikā bērni pakāpeniski apgūtu sporta peldēšanas stilus un spēju izdzīvot kritiskās situācijās uz ūdens.
Lēciens ar smagām sekām
Tāpat kā citus gadus, arī šogad cilvēki ir guvuši smagas traumas vai gājuši bojā pēc lēcieniem ūdenī.
“Ezerā, lecot uz galvas ūdenī, šovasar dzīvību zaudēja 36 gadus vecs vīrietis. Gūtās traumas bija tik smagas, ka viņu nespēja glābt ne draugu, ne arī mediķu veiktie atdzīvināšanas pasākumi.
Patiešām smagu traumu ar mugurkaula kakla skriemeļu bojājumiem guva arī kāds 44 gadus vecs vīrietis, kuru mediķi slimnīcā nogādāja kritiskā stāvoklī Lecot uz galvas upē un atsitoties pret grunti, nopietnas traumas šogad guva arī kāds 11 gadus vecs bērns,” atklāj NMPD pārstāve.
Galvenā motivācija šādai nepārdomātai rīcībai ir draugu iedrošinājums, alkohola lietošana, pārliecība par saviem spēkiem un peldēšanas prasmēm, kā arī tas, ka šī bijusi zināma peldvieta.
Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka ik gadu smagas traumas, lecot uz galvas ūdenī, gūst 20–30 cilvēku, pārsvarā jauni vīrieši.
Vieglākā gadījumā tiek gūti sasitumi vai smadzeņu satricinājums, bet smagā – cietušais iet bojā vai gūst nopietnu mugurkaula lūzumu, kas rada ilgstošas sekas, tostarp invaliditāti.
Biežākās mugurkaula kakla daļas skriemeļu lūzuma sekas ir visa ķermeņa vai daļēja paralīze, kuras dēļ visu atlikušo mūžu var nākties pārvietoties ratiņkrēslā, vai pat nespēja patstāvīgi elpot, kontrolēt urīnpūšļa darbību un vēdera izeju.
Kā rīkoties, ja kāds smagi cietis pēc lēciena ūdenī? NMPD speciālisti uzsver, ka cietušo nedrīkst kustināt vai pārvietot, ja vien tas neapdraud dzīvību, piemēram, viņš var noslīkt.
Ja bez pārvietošanas tomēr neiztikt, tas jādara, saudzējot mugurkaulu, bet, pats galvenais, vienmēr jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība, zvanot 113.
Ņem vērā, atpūšoties pie ūdens
* Izvēlies kādu no oficiālajām peldvietām, bet, ja tādas nav, krastam jābūt lēzenam, vēlams ar cietu pamatu. Upēs jāizvēlas vieta, kur ir vismazākā straume un tuvumā nav atvaru vai citu bīstamu vietu.
* Nepeldies alkohola reibumā, stiprā vējā, naktī vai negaisa laikā! Nakts nav labākais peldēšanās laiks, jo, aizpeldot tālāk no krasta, var apjukt un zaudēt orientēšanās spējas, lai atgrieztos atpakaļ.
* Nepeldies viens, lai briesmu brīdī varētu saņemt palīdzību.
* Nepārvērtē savus spēkus! Ja kādreiz varēji pārpeldēt upi, tas vēl nenozīmē, ka vari to izdarīt arī šobrīd.
* Ja esi iekļuvis straumē, saglabā mieru, peldi pa straumi uz priekšu, cenšoties nokļūt tuvāk krastam.
* Nelec ūdenī no tramplīna, laipas, tilta vai krasta, ja neesi izpētījis ūdenskrātuves gultni.
* Ja esi pārkarsis saulē, ūdenī ej lēnām, lai nebūtu strauja ķermeņa temperatūras maiņa, kas var izraisīt muskuļu krampjus vai sirdsdarbības un asinsrites traucējumus.
* Vizinoties ar laivu vai citu peldlīdzekli, obligāti uzvelc glābšanas vesti.
* Pamanot, ka kāds slīkst, sauc pēc apkārtējo palīdzības, necenties sniegt palīdzību vienatnē.
* Novērtē situāciju un savas spējas izglābt slīkstošo. To var darīt tikai cilvēks, kurš labi apguvis peldēšanas tehniku un zina paņēmienus, kā satvert cietušo un izvilkt viņu krastā.
* Palīdzību var sniegt arī no krasta, pametot slīkstošajam virvi vai kādu peldošu priekšmetu, kas palīdzētu noturēties virs ūdens.
* Centies pēc iespējas labāk iegaumēt notikuma vietu, izmanto orientierus gan uz ūdens, gan krastā, lai varētu izsauktajiem glābējiem precīzi norādīt nelaimes vietu.
