Peldētāja auss – kā izpaužas šī liga. Kā peldes laikā sargāt ausis 0
Siltā laikā ausu, kakla un deguna ārstiem ir daudz darba, jo peldoties diezgan daudzi iedzīvojas ārējās auss ejas iekaisumā. Slimība, kas tiek dēvēta par peldētāja ausi, izpaužas ar stiprām sāpēm un ir vasarai raksturīga vaina, taču to var iegūt jebkurā gadalaikā, nododoties ūdenspriekiem baseinos un dienvidu zemēs vai pat mazgājoties vannā.
Veselas ausis, kurās ir pietiekami daudz sēra, spēj sevi aizsargāt. Taču, ja ir bojāta auss ejas āda un sērs, kam piemīt antibakteriālas īpašības, ir ūdenī atmiekšķējies, noslēgtajā mitrajā, siltajā un tumšajā vidē savairojas baktērijas. Bieži peldoties, iekaisums mēdz atkārtoties, ar laiku ādas virsējais slānis kļūst biezāks, auss eja sašaurinās, mazāk izdalās sērs, un ausis tiek sliktāk aizsargātas pret infekcijām.
Visbiežāk ar tā saukto peldētāja ausi sirgst tie, kuri ausis berzē, kasa, tīra ar vates kociņiem, susina ar dvieli, regulāri ievieto ausīs austiņas vai dzirdes aparātu, kas mēdz radīt ādas mikrotraumas. Šo vainu var provocēt arī sēņu infekcija, jo šajā gadījumā veidojas izdalījumi.
Kas liecina par slimību
Par baktērijām auss ārējā ejā vispirms liecina kņudinoša sajūta, tāpēc gribas ausi paberzēt vai pakasīt. Tad nolobās ādas virskārtiņa, savairojas mikrobi un sākas iekaisums. Auss pietūkst, kļūst sarkana, var izdalīties strutas. Tā kā ārējā ejā atrodas daudz nervu galu, rodas ļoti stipras sāpes, kas pastiprinās, pavelkot ausi vai kustinot žokli. Vaina var būt tikai vienā vai arī abās pusēs. Vienīgais mierinājums, ka citādi veseliem cilvēkiem šī vaina nav bīstama.
Auss ārējā eja mēdz iekaist arī nirējiem. Nirstot vismaz trīs metru dziļumā, spiediens abpus bungplēvītei ne vienmēr spēj izlīdzināties. Tad auss aizkrīt, rodas sāpes, vidusauss iekaisums vai asinsizplūdums. Pirms niršanas vajadzētu pārliecināties, vai nepastāv anatomiskas īpatnības, kuru dēļ nav vēlams to darīt, un, protams, ievērot instruktoru ieteikumus.
Sērs peldoties var uzbriest un ausi nosprostot, izraisot dzirdes traucējumus, un tad jādodas pie ārsta ausis skalot. Taču jebkuru sēra kriksīti noteikti nevajadzētu censties iztīrīt, vēl jo vairāk pirms peldēm vasarā.
Cukura diabēta, HIV un citiem hroniskiem slimniekiem ar novājinātu imunitāti, kuriem viegli rodas iekaisumi, ārējās auss iekaisuma gadījumā pie speciālista jāvēršas iespējami drīzāk. Tiesa, parasti sāpes ir tik stipras, ka to dara ikviens bez īpašas mudināšanas.
Kā ārstēt un sargāt
Ja iekaisusi auss ārējā eja, tās dezinfekcijai ieteicams iepilināt dažus pilienus 3% borspirta un iedzert pretsāpju un pretiekaisuma līdzekli. Pret stiprām sāpēm bezrecepšu pilieni ausīm diez vai līdzēs. Sākot ārstēšanu pēc iespējas drīzāk, sāpes pāries ātrāk – parasti tas notiek aptuveni četru dienu laikā.
Diez vai varēs iztikt bez ausu ārsta palīdzības. Dakteris iztīrīs auss eju, kurā sakrājušās strutas, un izrakstīs antibiotiku pilienus. Iekšķīgi antibiotikas nāksies lietot, ja ir paaugstināta temperatūra un pietūkuši limfmezgli, taču, par laimi, tik smagi slimība izvēršas retos gadījumos.
Ausis divas nedēļas jāsargā no ūdens, lai atjaunotos ādas virsējais slānis un sēra kārtiņa.
Ja jau agrāk bijušas šādas problēmas, laikus jādomā par profilaksi. Pirms intensīvas peldēšanās auss ejā var iepilināt olīveļļu vai izmantot īpašu aerosolu, lai taukainais slānītis aizsargātu dzirdes orgānu. Savukārt pēc tam ieteicams lietot 2–3 speciālus auss ejas higiēnai paredzētus pilienus, kas radīs tajā skābu vidi. Peldoties atkārtoti, pietiks to darīt tikai reizi dienā, vakarpusē. Izmirkušās ausis ieteicams izpūst ar fēnu, nevis slaucīt ar dvieli.
Iekļūt ūdenim ausīs neļaus mīkstie silikona aizbāžņi, kas paredzēti galvenokārt gadījumiem, kad bungplēvītē ir caurums. Peldcepure no slapjuma nepasargās.
KONSULTĒJUSI ĀRSTU PRAKSES “LOCUS MEDICUS” AUSU, KAKLA UN DEGUNA ĀRSTE DACE SNIPE
