Foto: ekrānuzņēmums no video

“Tikai 6% iedzīvotāju prot peldēt, sabiedrības peldētprasme ir absolūti nepietiekama.” “Peldēt droši” dibinātāja par skarbo realitāti 2

„Lai cilvēks spētu izglābt sev dzīvību, viņam jāspēj nopeldēt vismaz 200 metri un ir jājūtas droši ūdenī. Tikai 6% Latvijas sabiedrības to spēj. Kopējā peldētprasme ir nepietiekama. Pēldētapmācība skolās ir tas ceļš, kas Latvijai būtu jāsāk,” tā kritisko situāciju pēldētprasmju ziņā “RīgaTV” 24 raidījumā „Dienas personība ar Veltu Puriņu” atspoguļoja OSC (Olimpiskais sporta centrs) valdes locekle, biedrības “Peldēt droši” dibinātāja Zane Gemze.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
VIDEO. Parastā tauta nesaprot augsto mākslu? Šoreiz ir par traku! Kristians Brekte pamatīgi satracinājis latviešus
Lasīt citas ziņas
Gemze atklāja, ka pirms diviem gadiem tika veikts SKDS pētījums un tajā tika secināts, ka tikai 6% Latvijas iedzīvotāju peld.

„Man ir nācies dzirdēt no cilvēkiem, ka tā nevar būt tiesa, bet svarīgi ir, ko mēs saprotam ar vārdu – peld.

CITI ŠOBRĪD LASA

Lai cilvēks spētu izglābt sev dzīvību, viņam ir jāspēj nopeldēt vismaz 200 metri, no kuriem 50 metri uz ūdens, un ir jāspēj justies droši ūdenī. Tikai 6% Latvijas sabiedrības to spēj.

Kopējā peldētprasme sabiedrībā ir absolūti nepietiekama. Salīdzinoši Skandināvijā tie ir tuvu 80%”.

“Peldēt droši” dibinātāja peldētprasmi nosauca kā tikai vienu no 15 ūdens kompetencēm, pārējās esot lietas, kas rada šo drošību – droša ieiešana, izkāpšana no ūdenstilpnes, nelekt uz galvas no kraujas ūdenī un pēc tam nezināt kā izkļūt no ūdenstilpnes, vispārējā apzinātība vai spēja novērtēt savus spēkus.

Zemūdens prasmes, orientācija ūdenī, peldētprasme bez brillēm, nebaidoties atvērt acis ūdenī, spēja justies droši viļņotā ūdenī, jo apgūstot peldētprasmi baseinā ūdens ir mierīgs, tāpēc, mācoties peldēt, ir svarīgi simulēti šos viļņus, lai saprastu, ka ūdens ne vienmēr būs gluds.

Prasme peldēt ar drēbēm un saprast, cik sarežģīti ir tās novilkt, lai pēc tam droši izkļūtu krastā.

„Caurumus, informatīvo vakuumu mēs redzam visos sabiedrības slāņos, tie ir aizspriedumi un mīti arī gados vecākiem cilvēkiem,” sacīja Gemze.

Ņemot vērā pasaules pieredzi, pamatgrupas, ar ko strādā arī Latvijā, esot bērni un tieši pēldētapmācība skolās esot tas ceļš, kas Latvijai būtu jāsāk.

„Lai arī plānošanas dokumentos obligātā peldētapmācība ir ielikta, pēc pagājušajā gadā veiktā pētījuma sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību (LPS) un Latvijas Peldēšanas federāciju, nācās secināt, ka tikai 23% Latvijas bērnu peld,” skarbo realitāti iezīmē Gemze.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.