“Tikai 6% iedzīvotāju prot peldēt, sabiedrības peldētprasme ir absolūti nepietiekama.” “Peldēt droši” dibinātāja par skarbo realitāti 2
„Lai cilvēks spētu izglābt sev dzīvību, viņam jāspēj nopeldēt vismaz 200 metri un ir jājūtas droši ūdenī. Tikai 6% Latvijas sabiedrības to spēj. Kopējā peldētprasme ir nepietiekama. Pēldētapmācība skolās ir tas ceļš, kas Latvijai būtu jāsāk,” tā kritisko situāciju pēldētprasmju ziņā “RīgaTV” 24 raidījumā „Dienas personība ar Veltu Puriņu” atspoguļoja OSC (Olimpiskais sporta centrs) valdes locekle, biedrības “Peldēt droši” dibinātāja Zane Gemze.
„Man ir nācies dzirdēt no cilvēkiem, ka tā nevar būt tiesa, bet svarīgi ir, ko mēs saprotam ar vārdu – peld.
Lai cilvēks spētu izglābt sev dzīvību, viņam ir jāspēj nopeldēt vismaz 200 metri, no kuriem 50 metri uz ūdens, un ir jāspēj justies droši ūdenī. Tikai 6% Latvijas sabiedrības to spēj.
“Peldēt droši” dibinātāja peldētprasmi nosauca kā tikai vienu no 15 ūdens kompetencēm, pārējās esot lietas, kas rada šo drošību – droša ieiešana, izkāpšana no ūdenstilpnes, nelekt uz galvas no kraujas ūdenī un pēc tam nezināt kā izkļūt no ūdenstilpnes, vispārējā apzinātība vai spēja novērtēt savus spēkus.
Zemūdens prasmes, orientācija ūdenī, peldētprasme bez brillēm, nebaidoties atvērt acis ūdenī, spēja justies droši viļņotā ūdenī, jo apgūstot peldētprasmi baseinā ūdens ir mierīgs, tāpēc, mācoties peldēt, ir svarīgi simulēti šos viļņus, lai saprastu, ka ūdens ne vienmēr būs gluds.
„Caurumus, informatīvo vakuumu mēs redzam visos sabiedrības slāņos, tie ir aizspriedumi un mīti arī gados vecākiem cilvēkiem,” sacīja Gemze.
Ņemot vērā pasaules pieredzi, pamatgrupas, ar ko strādā arī Latvijā, esot bērni un tieši pēldētapmācība skolās esot tas ceļš, kas Latvijai būtu jāsāk.
„Lai arī plānošanas dokumentos obligātā peldētapmācība ir ielikta, pēc pagājušajā gadā veiktā pētījuma sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību (LPS) un Latvijas Peldēšanas federāciju, nācās secināt, ka tikai 23% Latvijas bērnu peld,” skarbo realitāti iezīmē Gemze.