Peldes rudenī ārā vai baseinā un sievietes intīmā veselība 0
Vecmāmiņas brīdina, ka nieres un olnīcas jāsargā no apsaldēšanas. Vai turpināt vasarā ierastās peldes arī rudens pusē? Vai tāpēc cietīs intīmā veselība? Varbūt labāk tomēr doties uz baseinu? INDRA JELGAVĀ
Konsultē ginekoloģe VĒSMA KAŽOCIŅA
Ja sieviete vasarā regulāri peldējusies un norūdījusies, var droši turpināt to darīt arī vēsākā ūdenī – tas būs labs treniņš visam ķermenim, sirdij un nervu sistēmai. Vienīgi slapju peldkostīmu, kas atdziestot kļūst kā auksta komprese, vajadzētu novilkt un pārģērbties, lai veicinātu asinsriti un kļūtu silti.
Ja pēkšņi mainījušies laika apstākļi un gadījies nosalt, vēlams norīvēties, pēc iespējas drīzāk iegremdēties siltā vannā un dzert karstu tēju.
Peldēties nav ieteicams vienīgi mēnešreižu laikā, jo dzemdes kakliņš ir pavērts, tāpēc ūdens līdz ar nevēlamiem mikroorganismiem var iekļūt dzemdes dobumā.
Protams, ūdenī, kurā peldas arī citi, nevajadzētu ieplūst menstruālajām asinīm.
Nav vēlams doties ūdenī arī ar higiēnisko tamponu, jo tas piebriedīs un, ņemot to laukā, tiks traumēta maksts aizsargkārtiņa, atverot vārtus infekcijai.
Neapsaldēt urīnpūsli!
Ādai piemīt termoregulācijas spējas, tāpēc aukstumā, lai samazinātu siltuma atdevi, uzmetas zosāda, taču ķermeņa iekšienē saglabājas pastāvīga temperatūra, un olnīcas atrodas siltumā. Toties iespējams apsaldēt urīnpūsli, īpaši, ja tā ir vājā vieta un jau diagnosticēts cistīts.
Jārēķinās, ka sievietēm ir salīdzinoši īss urīnizvadkanāls, tāpēc tajā var viegli iekļūt nevēlami mikrobi.
Ja ir auksti, sašaurinoties asinsvadiem, rodas mikrocirkulācijas traucējumi. Par imunitāti atbildīgas arī asinis. Leikocīti – imūnkompetentās šūnas, parādoties svešiem iebrucējiem, steidzas palīgā tos sakaut, taču, ja asinsvadi sašaurinājusies, ir kavēta iespēja nokļūt vajadzīgajā vietā.
Salstot ilgstoši, vājinās lokālā imunitāte, tāpēc iespējams saaukstēties, taču īslaicīga vēsa pelde mobilizē organisma aizsargspējas, jo asinsvadi pēc īslaicīgas sašaurināšanās izteikti paplašinās.
Mazāka iespēja saaukstēties ir menstruālā cikla otrajā pusē, jo hormona progesterona ietekmē šūnas vairāk piebriest. Temperatūra ap dzemdi un olnīcām paaugstinās līdz +37,1 °C, jo auglim grūtniecības pirmajos mēnešos nepieciešams siltums. Ja topošā māmiņa ir vesela un labi jūtas, peldēties drīkst, arī gaidot mazuli.
Vai tiešām cistīts?
Ja radies urīnpūšļa iekaisums – cistīts, tas noteikti jāārstē, jo infekcija no urīnpūšļa var nokļūt nierēs, kas ir ļoti bīstami. Lai ārstēšana noritētu veiksmīgi, vispirms jānosaka, kādas baktērijas savairojušās un antibiotiku jutība pret tām.
Tomēr sievietēm seksuāli aktīvā vecumā biežāk nekā cistīts ir kairināta urīnpūšļa sindroms.
Tad ir līdzīgas izpausmes, taču urīna analīzēs un uzsējumos neko īpašu neatrod. Gadās, ka reizēm nepamatoti tiek lietotas antibiotikas, kas nelabvēlīgi ietekmē maksts un zarnu mikrofloru.
Rodoties problēmām ar urīnpūsli, būtu vērts konsultēties arī ar ginekologu, lai izvērtētu dzimumceļu stāvokli un dzemdes pozīciju. Ja tiek kairinātas un iestieptas dzemdes saites, var būt sāpes dzimumakta laikā. Vakarpusē tas mēdz būt sāpīgāks, jo dzemde atrodas zemāk, taču no rīta – dziļāk. Diskomforts parasti mazinās, tuvojoties mēnešreizēm, kad gļotādas vairāk piebriedušas.
Gan cistīta, gan kairināta urīnpūšļa gadījumā bieži gribas urinēt un nevar saprast, kad pa īstam un kad šī sajūta ir mānīga. Taču atšķirībā no kairināta urīnpūšļa cistīta galvenā pazīme ir stipras sāpes urinēšanas beigās, kas rodas, sakļaujoties iekaisušajām urīnpūšļa sieniņām. Ja ir kairināts urīnpūslis, tās nebūs tik izteiktas, taču urīnā var būt asinis.
Cistīta profilaksei uzturā ieteicams lietot dzērvenes, kam piemīt dezinficējošas īpašības.
Tās rada skābu vidi, veicinot sāļu un baktēriju izvadīšanu no urīnceļiem. Tāpēc svarīgi arī bagātīgi dzert ūdeni. Antibiotikas lieto tikai tad, ja pierādīta patogēnā mikroflora.
Savukārt kairināta urīnpūšļa sindroma gadījumā palīdz nesteroīdie pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļi, piemēram, ibuprofēns. Bieži ar to pietiek, lai sāpes jau pāris dienu laikā mazinātos.
Inficēties ūdenī?
Raizējoties par maksts mikrofloru, visveselīgāk peldēties jūrā, jo sāļajam ūdenim piemīt dezinficējošas īpašības. Mazā dīķītī pastāv lielāka baktēriju savairošanās iespēja, īpaši siltā laikā.
Ūdens nav arī labākā vieta, kur mīlēties, jo šādi sievietes urīnpūslī var iekļūt nevēlami mikroorganismi. Ja tas tomēr darīts un pēc tam radies diskomforts, līdzēs intīmkopšanas līdzeklis, vājš citronskābes vai etiķa šķīdums.
Parasti baseini tiek dezinficēti, tāpēc tajos iespēja inficēties ir minimāla, taču jārēķinās, ka šāds ūdens var izjaukt maksts mikrofloras līdzsvaru, – tajā samazinās labo baktēriju skaits un paveras lielāka iespēja savairoties patogēniem mikroorganismiem.
Nereti pēc peldes uzliesmo maksts sēnīšu infekcija. Sēnītes pieder normālai maksts mikroflorai, taču, mainoties pH un citiem apstākļiem, tās var gūt pārsvaru. Makstī vairākumā nevajadzētu būt arī anaerobajiem mikroorganismiem, piemēram, mobilunkus nūjiņām un gardnerellām. Tajā jādominē laktobaktērijām, kas uz epitēlija šūnām veido plānu aizsargplēvīti, neļaujot pieķerties patogēnajām baktērijām.
Regulāri apmeklējot baseinu, būtu mērķtiecīgi lietot probiotikas divas nedēļas kursa veidā gadā 3–4 reizes, lai nodrošinātu normālu maksts pH līmeni.
Ja nevēlas šos preparātus lietot iekšķīgi, pēc peldes makstī var ievadīt pienskābo baktēriju lodīti.
Jārēķinās, ka maksts pH var ietekmēt hormonālās kontracepcijas lietošana. Iestājoties menopauzei, tās vide ir izmainīta hormonu trūkuma dēļ, maksts kļūst sausa, mazinās tās aizsargspējas, kas vēl vairāk vājinās pēc baseina apmeklējuma, to izskalojot ar zilo graudiņu, tējaskoka eļļas šķīdumu vai citiem dezinficējošiem līdzekļiem. Nevēlamu baktēriju savairošanos var rosināt arī urīna nesaturēšana.
Ja ir izjaukts maksts mikrofloras līdzsvars, jāatceras, ka ļoti daudz nevēlamu baktēriju ir džakuzi ūdenī, tāpēc to noteikti nevajadzētu apmeklēt menstruāciju un grūtniecības laikā.
Dodoties ceļojumā uz siltām un eksotiskām zemēm, kur paredzētas peldes, ieteicams paņemt līdzi gan dezinficējošas, gan pienskābās baktērijas saturošas svecītes, kā arī pretsēnīšu krēmu. Pienskābo baktēriju preparātus iekšķīgi var lietot jau iepriekš, lai laikus stiprinātu maksts aizsargspējas.
