Peldēšana – imunitātei un labai formai jebkurā vecumā 0
Peldēšana ir ne vien patīkama, bet arī sniedz daudz ieguvumu organismam, stiprinot mūsu imunitāti un ķermeni kopumā.
Kāpēc vajag peldēt un mācīt to arī bērniem? Kā peldēt pareizi un ar ieguvumu veselībai? Konsultē un padomos dalās Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas asociētā profesore, A kategorijas peldēšanas trenere Jeļena Solovjova un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.
Pakāpeniski un pareizi uzsākot peldēšanu atklātos ūdeņos, ir iespējams pozitīvi ietekmēt imūnsistēmu un veselību. Protams, drošāk un patīkamāk sākt peldēšanas sezonu ir baseinā, bet nekas nesniedz tik daudz fizisku un psiholoģisku ieguvumu kā uzturēšanās dabā. Un tie, kas vasarā regulāri peldas, bieži vien pat nemana vasaras beigas, turpinot peldes arī rudenī un ziemā, kļūstot stiprāki un rūdītāki.
Kāpēc peldēt?
Apgūstot peldētprasmi, klāt nāk daudz pozitīvu ieguvumu, tāpēc grūti atrast iemeslu, kāpēc nepeldēt. Piemēram, ūdenī vielmaiņa ir pat četras reizes ātrāka nekā uz sauszemes. Tāpēc tas ir lielisks veids, kā uzturēt sevi formā un pie labas veselības, jo līdz ar vielmaiņas paātrināšanos paātrinās arī citi procesi – uzlabojas asinsrite, labāk tiek apasiņoti orgāni, elpa kļūst dziļāka, un organisms saņem vairāk skābekļa. Turklāt vēsais ūdens, īpaši āra ūdenstilpnēs, lēnām norūda cilvēku, padarot viņu spēcīgāku un izturīgāku, jo ķermenim nemitīgi sevi ir jāsilda.
Vai peldēt aukstā laikā?
Ja cilvēks visu vasaru cītīgi peldas, kaut vienu aplīti ezerā pāris reižu nedēļā, viņš lēnām, bet pakāpeniski sevi norūda un, turpinot šo ieražu rudenī, var iepeldēt pat ziemā. Saskaņā ar Veselības inspekcijas datiem, peldsezona Latvijā oficiāli sākas 15. maijā un beidzas 15. septembrī. Tātad četri mēneši, kuros sevi pieradināt pie vēsāka ūdens.
Peldēm vēsā, pat aukstā ūdenī piemīt daudz labu īpašību. Šo nodarbi visprecīzāk varētu raksturot kā terapiju miesai un garam. No vienas puses, peldoties vēsākā ūdenī, dabiski palīdzam organismam stāties pretī vīrusiem un slimībām. No otras puses, atbrīvojamies no stresa un spriedzes.
Peldes noteikti ir ieteicamas tiem, kas ikdienā veic garīgi smagu darbu vai ir pakļauti paaugstināta stresa līmenim, – peldoties aukstā ūdenī, nostiprinās ne vien fiziskais, bet arī garīgais spēks.
Peldes vēsā un aukstā ūdenī palīdz nostiprināt kapilārus, uzlabo sirds un asinsvadu, un elpošanas darbību.
Ieguvums ir arī ādas veselības uzlabošanās, tas palīdz ķermenim tik ātri nenovecot. Tomēr izmantot šoka terapiju un lēkt aukstā ūdenī nav ieteicams. Peldot aukstā ūdenī, ļoti svarīga ir pakāpenība un regularitāte. Divas trīs reizes nedēļā būtu optimāli veselības uzlabošanai. Tā, lai, izkāpjot krastā, lūpas un pirksti nav zili no aukstuma, jo tas var radīt gluži pretēju efektu – imunitāte sarūk.
Peldēšana kā masāža mugurai
Peldēšana ir ciklisks sporta veids, kurā atpūta mijas ar kustību. Mugurai un muskuļiem šāds cikliskums ir veselīgs. Pareizi peldot, iespējams iegūt to pašu efektu, ko ejot uz masāžām – mugura atslābinās un tajā pašā laikā tiek izvingrināta. Tomēr tikai ar noteikumu, ka tiek peldēts pareizi. Tas ir – cikliskām, saskaņotām kustībām. Ja kustības ir haotiskas, muskuļi nepārtraukti ir saspringti, liekot arī mugurai tādai būt.
Īpaši piesardzīgiem jābūt, ja ir muguras problēmas. No vienas puses, peldēšana muguras problēmas var veiksmīgi risināt, no otras – pastiprināt. Peldot ar paceltu galvu, var izrādīties, ka peldēšana ir nodarījusi lielāku postu nekā labumu.
Muguras problēmu gadījumā par drošāko un saudzīgāko peldēšanas stilu tiek uzskatīta peldēšana uz muguras.
Ko nozīmē mācēt peldēt?
Vairums šā vai tā peldēt prot, un slavenākie peldēšanas stili, protams, ir “sunītis” un “vardīte”. Ar tiem iespējams tikt uz priekšu, un tie šķiet psiholoģiski drošāki, jo nav jābāž galva zem ūdens, kas daļai cilvēku šķiet lielākais bieds. Lai nebūtu galva jāmērc zem ūdens, mēs to atgāžam, lai turētu pēc iespējas tālāk no ūdens.
Tomēr cilvēks nav piedzimis ar atgāztu galvu, un tāpēc peldēšana šādā pozā nav cilvēkam paredzēta. Šāds ķermeņa stāvoklis nav dabisks, vēl vairāk – tieši no tā ir jāizvairās, jo mugurkaulam un kakla skriemeļiem tiek uzlikts liels slogs, kuru pat nepamanām – ūdenī ir bezsvara stāvoklis, tas lieliski maskē saspringumu. Tomēr kakla skriemeļi to jūt.
Ja nu tomēr citā veidā peldēt iemācīties nesanāk vai nav drosmes, peldot jāielaiž dziļāk kājas, lai normalizētu ķermeņa leņķi pret galvu. Peldēšana šādā pozā ir grūtāka un lēnāka, jo ūdens pretestība ir daudz lielāka, bet vismaz netiek nodarīts pāri mugurai un kakla skriemeļiem, ūdenstilpe joprojām ir pārskatāma un lēnām var apgūt elpošanas ritmu. Iemācoties pareizi elpot, būs vieglāk apgūt jau pareizākus peldēšanas stilus.
Peldēšanas lielākie ieguvumi
1. Tiek trenēta izturība un kopējā fiziskā sagatavotība – peldēšana ir viens no tiem sporta veidiem, kas vislabāk trenē sirds un asinsvadu sistēmu.
2. Attīstās elpošanas sistēma, jo peldēšanā tai tiek pievērsta daudz lielāka uzmanība nekā citos sporta veidos.
3. Peldot tehniski pareizi, tiek noslogotas muskuļu grupas, kuras sauszemes treniņos lielākoties paliek novārtā.
4. Vielmaiņa ūdenī notiek pat četras reizes ātrāk nekā uz sauszemes, tāpēc ar peldēšanu var lieliski uzturēt sevi formā.
5. Ar peldēšanu teorētiski var nodarboties visi, kuriem ārsts to nav liedzis darīt.
Farmaceita padoms
BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa uzsver – ūdens peldes ir lielisks veids, kā stiprināt gan savu imunitāti, gan fizisko formu. Ieteicams peldēšanai izvēlēties labi pārredzamas un sev zināmas ūdens tilpnes. Ja peldat baseinā, tad, lai organisms spētu tikt galā ar hlora joniem, ar ko bieži tiem veikta dezinfekcija, kā antioksidantu ieteicams lietot C vitamīnu. Lai organisms spētu sevi atjaunot pēc lielākas slodzes, ir ieteicams E vitamīns, kas neitralizēs organismā radušos brīvos radikāļus. Tāpat, palielinoties fiziskajai slodzei, jāseko pietiekamam olbaltumvielu daudzumam uzturā.
