“Sportistiem aktīvāk jāpauž nostāja pret Krievijas karu Ukrainā.” Saruna ar slaveno Lietuvas peldētāju Rūtu Meilutīti 0
Ilmārs Stūriška, “Latvijas Avīze”, “Latvijas Mediji”
Sportistiem aktīvāk jāpauž nostāja pret Krievijas karu Ukrainā, “Latvijas Avīzei” atzīst slavenā Lietuvas peldētāja, olimpiskā čempione Rūta Meilutīte.
Šokējoši auksti
Iepriekšējā nedēļā Meilutīte Krievijas asiņainajiem noziegumiem pievērsa uzmanību Viļņā, pārpeldot iepretim Krievijas vēstniecībai esošajam dīķim, kas bija iekrāsots sarkanā krāsā. Ūdens temperatūra bija vien trīs vai četri grādi, un sportiste peldēja vienkāršā peldkostīmā.
“Bija šokējoši auksti. Taču bija skaidrs mērķis, kāpēc mēs to darām, līdz ar to, sākot peldēt, bailes pazuda,” saka Meilutīte.
“Ir svarīgi nesastingt pie šausminošajiem attēliem par ukraiņu masveida slepkavībām, viņu sāpēm, Krievijas kara noziegumiem.”
Sociālajos tīklos attiecībā uz kara tematiku 25 gadus vecā sportiste ir ļoti aktīva, daloties ar dažādiem materiāliem daudz vairāk nekā absolūti lielākā daļa sportistu, kas labākajā gadījumā pie sava profila pieliek Ukrainas karodziņu un aizlauztu sirsniņu.
“Ir jādalās ar informāciju, veidiem, kā varam palīdzēt. Informatīvais karš arī ir kara sastāvdaļa. Gribu arī parādīt Rietumu draugiem, kas notiek, atvērt acis par Krieviju, lai zūd ilūzijas. Sportisti varētu būt aktīvāki, nepalikt malā un izrādīt atbalstu,” aicina Rūta Meilutīte.
Viņa domā, ka Baltijas valstīm situācijas redzējums ir daudz skaidrāks un skaudrāks, jo ir pašu pieredze attiecībā uz okupāciju un represijām.
“Vēsture atkārtojas,” secina sportiste.
Liela vienotība
Krievijas sportisti šobrīd starptautiskā līmenī ir stipri ierobežoti, daudzas federācijas aizliegušas startēt, un Meilutīte šādas sankcijas atbalsta. Starptautiskā Peldēšanas federācija gan bija viena no neizlēmīgākajām – tikai marta izskaņā aizliedza krieviem un baltkrieviem piedalīties sacensībās, kas līdz tam bija ļauts zem neitrāla karoga.
“Vilcināšanās izskatījās ļoti slikti un radīja jautājumus par federācijas vērtībām un spēkiem, kas viņus ietekmē,” spriež Rūta Meilutīte.
“Nepiekrītu paustajam, ka sportam jāpaliek politiski neitrālam, jo tā nekad nav bijis, tās ir fantāzijas. Labi vismaz, ka beigās pieņēma lēmumu.” Viņasprāt, Krievijas sportam jābūt diskvalificētam tik ilgi, kamēr Ukraina būs pilnībā atjaunota, tātad – ne vienu vien gadu.
Lietuvieši ukraiņu atbalstīšanā ir lieli malači – gan no praktiskā viedokļa, gan ar emocionālajiem vēstījumiem, piemēram, jau nedēļu pēc kara sākuma tika pieņemts lēmums ielu Viļņā, kur atrodas Krievijas vēstniecība, pārdēvēt par Ukrainas varoņu ielu, turpat arī uz ielas tika uzkrāsots uzraksts: Putin, Hāga tevi gaida.
“Ir liela vienotība, daudzi cilvēki palīdz, uzņēmēji, organizācijas, brīvprātīgie, uzņem bēgļus. Esmu lepna par Lietuvu. Mēs esam pirmie Eiropā, kas atteikušies no Krievijas gāzes, tas ir ļoti liels solis,” uzsver Rūta Meilutīte.
Slavena vienā dienā
Rūta Meilutīte slavas virsotnē nokļuva ļoti agri, jau 15 gadu vecumā Londonā, kļūstot par olimpisko čempioni.
Toreiz Māris Štrombergs, kā arī Jānis Šmēdiņš ar Mārtiņu Pļaviņu Latviju ar medaļām iepriecināja tikai spēļu izskaņā, līdz ar to latviešiem nācās ar nelielu skaudību noraudzīties lietuviešu kolēģu gavilēs par Meilutītes brīnumu.
“Londonā mērķis nebija izcīnīt zeltu, gribēju iekļūt finālā,” viņa tagad atceras.
“Piecpadsmit gadu vecumā uzvarēt olimpiskajās spēlēs – tas bija šoks. Vienas dienas laikā kļūt par Lietuvas slavenāko sportisti, kaut kas neticams, grūti aprakstīt. Bija grūti tikt galā ar lielo uzmanību un slavu, tas sagādāja dalītas jūtas. Neticams sasniegums man un Lietuvai.”
Meilutīte vēl 2018. gada decembrī izcīnīja medaļu pasaules čempionātā, bet jau piecus mēnešus vēlāk paziņoja par karjeras beigšanu – būdama vien 22 gadus veca. Šādu lēmumu sportiste pieņēma saistībā ar nepatikšanām, kādās iekūlies arī Latvijas biatlonists Andrejs Rastorgujevs, proti, trīs reizes gada laikā norādītajā vietā nebija pieejama dopinga kontrolieriem. Par to tika piespriesta divu gadu diskvalifikācija.
Mierīga atgriešanās
Šogad Rūta Meilutīte atsākusi treniņus un šonedēļ piedalījās sacensībās Stokholmā, Zviedrijā. Pati teic, ka ir apmierināta, bet šobrīd negaida augstus rezultātus.
“Izbaudu peldēšanu, man pietrūka. Eju lēnām uz priekšu, skatīšos, kā jūtos. Man šobrīd nav lielu plānu un nezinu, vai tādi radīsies. Nebiju peldējusi trīs gadus, bet vienmēr domāju, ka atkal jāpamēģina, jo šeit gūstu iedvesmu,” norāda Meilutīte. Parīzes olimpiskās spēles? Iespējams, jā, bet pagaidām vēl tik tālu neskatās.
“Šobrīd neatdodu sevi par simts procentiem, ja salīdzina ar to darba apjomu, kādu veicu agrāk. Izbaudu peldēšanu un citus dzīves aspektus. Ziedoties vienmēr ir grūti, bet tā ir jebkurā darbā, svarīgi, lai tev patiktu šis process,” stāsta Rūta Meilutīte, kura Vītauta Dižā universitātē Kauņā studē publiskās attiecības. Tāpat aizraujas ar fotografēšanu un rūpējas par saviem mājas mīluļiem – suni un kaķi.
Vizītkarte. Rūta Meilutīte
Dzimusi 1997. gada 19. martā
Peldētāja, dzīvo Kauņā
Olimpiskā čempione 100 metru brasā (2012.)
Četrkārtēja pasaules čempione, septiņkārtēja Eiropas čempione
