“Pelde graudaugu laukā uzlabo veselību, bet bonusā pāris sirmi mati,” saka lauksaimnieks, kura lauks pārvērties par ezeru 3
Klimata pārmaiņas tagad ir viens no lielākajiem pārbaudījumiem lauksaimniecībā. Balvu novada Kubulu pagastā vienas nakts laikā nelielā teritorijā nolija tik stiprs lietus, ka lauksaimnieka Jāņa Auziņa lauks pārvērtās par ezeru, bet blakus tam izveidojās ceļa nogruvums, vēsta Latvijas Televīzija.
Šādos gadījumos lielākoties vainojamas nepilnības meliorācijas sistēmās, jo tās noveco un pēc plūdiem atjaunota vien daļa no tām.
LTV sižets:
Kā norāda LTV, Auziņš dažādos Balvu novada pagastos apsaimnieko vairāk nekā 500 hektārus un laukus ir apdrošinājis.
Nopostītā vieta gan ir apsēta visvēlāk, apdrošināšanai bija pieteikta, taču tā spēkā stājās nākamajā dienā pēc lielā negaisa.
Šogad kompensācija nav paredzētas arī no Zemkopības ministrijas puses. Šāda veida lietusgāze vienā konkrētā punktā lauksaimnieka pieredzē ir pirmo reizi.
“Šeit vienā naktī nolija intensitātes ziņā daudz vairāk nekā 2017. gadā. Mašīnas stāvēja un baidījās braukt. Mazliet arī izskaloja to malu,” LTV stāsta Auziņš, uzsverot, ka, ja nodarbojas ar lauksaimniecību, tam ir jābūt gatavam.
Blakus laukam atrodas valsts nozīmes meliorācijas grāvis, tomēr tas nav iekļauts starp prioritāri sakārtojamajiem un gadu no gada tik, cik atļauts, lauksaimnieks to kopj pats.
“Man dienas laikā varbūt ūdens aizgāja, bet, ja tas nebūtu izdarīts, varbūt stāvētu 2-3 dienas, tas būtu vēl sliktāk. Es no savas puses esmu visus galus attīrījis, un problēma ir tāda, ka, es, protams, varētu arī tīrīt pats, bet tur ir jābūt saskaņojumiem ar trīs iestādēm, būtībā tas ir valsts pārziņā,” LTV norāda Auziņš.
Pēc 2017. gada plūdiem meliorācijas sistēmu sakārtošanā visā Latvijā ieguldīti 13,7 miljoni eiro, no 66 projektiem 18 ir Latgalē, taču ar to ir par maz, lai turpmāk varētu izvairīties no līdzīgiem starpgadījumiem.
“Solidaritātes fonds piešķir naudu tikai meliorācijas sistēmu plūdu seku likvidācijai un to sakārtošanai līdz tādam līmenim, kāds tas bija pirms plūdiem. No valsts puses skatāmies, tā lēnām, pamazām cenšamies palīdzēt un atjaunot šo sistēmu,” LTV saka Lauku attīstības atbalsta departamenta direktora vietniece Biruta Ingiļāvičute.
Par to, ka lauki Balvu pusē ir mitri, liecina arī tas, ka augi dzeltē. Auziņš vēl domā, vai cietušo lauku pārsēs, vai mainīs miežus pret citu kultūraugu.
