Oskars: Baudīju stepes brīvību 2
“Esmu pārliecināts, ka, gonga skaņās regulāri praktizējot prāta apklusināšanu, iespējams doties fantastiskos astrālos ceļojumos,” atzīst Oskars Bērziņš.
Viņš vēl meklē savu ceļu dzīvē. Sāka angļu valodas studijas augstskolā, pēc tam strādāja ārzemēs, tagad ir darbs dārzniecībā, ko smaidot dēvē par ļoti meditatīvu.
Jau labu laiku Oskars interesējas par ezoteriku un domā, ka šī joma varētu būt viņa ceļš. Puisis nodarbojas ar jogu, cenšas katru dienu atvēlēt brīdi meditācijai. Aizraujas arī ar seno aizvēsturi.
Pirms kāda laika Oskars sastapis reiki skolotāju Mariju Mežecku, kura pārvalda gongu skaņu pasauli. Toreiz dzirdējis, kā gongs skan, bet nav to izjutis uz savas ādas.
“Diezgan stipri ticu skaņas spēkam. Tā ir tīra vibrācija. Esmu daudz lasījis, kā skaņa spēj sakārtot, strukturēt ūdeni. Tā kā cilvēkā ir ļoti daudz ūdens, arī mēs varētu tikt sakārtoti.
Eksperimenta vadītāja ieteica pilnīgi atbrīvoties, jo mēs tūlīt lidošot kosmosā. Viņa vaicāja, vai esam tur bijuši. Atjokoju pretī – palūrēts ir. Ar to domāju pieredzētās spilgtākās garīga satura epizodes, piemēram, meditāciju.
Jau seansa sākumā jutu, kā skaņas cenšas mani aizvest kaut kur tālu prom, ķermenis nonāk tādā kā bezsvara stāvoklī. Vairs nebija iespējams noteikt, kur ir augša, kur apakša, jutos, kā iekļuvis gumijas bumbā, kas ripo no kalna. Taču drīz vien pieslēdzās prāts, piebikstīja – nē, tu nelido kosmosā un neripo no kalna, bet guli uz matracīša! Prātam jau tīk ņemt pār mums varu, salikt visu pa plauktiņiem.
Skaņas bija spēcīgas. Bija interesanti vērot, kā uz konkrētām skaņām reaģē mans ķermenis. No sportošanas kādu laiku sāpēja celis, bet seansa laikā par sevi lika manīt otrs celis. Kad par to ieminējos vadītājai, viņa paskaidroja, ka tādējādi skaņa līdzsvaro sāpi. Dažas vibrācijas radīja ne visai patīkamas sajūtas. Pieķēru sevi domājam – tādas kā nepareizas. Bet nevar būt nepareizas, jo Visumā viss ir savās vietās. Dace teica, ka tieši tās skaņas, kas netīk, katram esot svarīgākās. Dod iespēju pieņemt esamību tādu, kāda tā ir, necenšoties visu maksimāli kontrolēt.
Ļaujoties skaņas vibrāciju plūsmai caur ķermeni, radās sajūta, ka tieku izskalots no nevajadzīgā. It kā iztīrītos visas ķermeņa poras, es pats kļūtu vieglāks. Enerģija varēja brīvi plūst.
Pirmajā reizē gan bija cīņa ar sevi. Mēģināju izslēgt prāta bildes, bet tās ik pa laikam uzvilnīja, gribējās štukot ikdienas lietas. Palīdzēja elpošana, kā jebkurā praksē. Tiklīdz pieķēru sevi prātojam kaut ko lieku, atkal sāku centīgi elpot. Jau labu laiku saprotu, cik elpa ir svarīga, tā ir saikne ar tagadni, šo brīdi. Bija mirkļi, kad skaņās spēju atslēgties, pilnībā izbaudīt vibrācijas, tas bija ļoti tīkami. Citā brīdī domas atkal lidinājās, kur vēlējās. Pat sāka mākt dusmas, ka neprotu tik ļoti atvērties.
Sākumā patiesi piedzīvoju lidošanu kosmosā. Pēc tam pārņēma plašuma sajūta, it kā atrastos nebeidzamā stepē, kur daudz gaisa un brīvības, kur, krēpēm plīvojot, auļo zirgi… Ļoti laimīga sajūta. Arī pēc seansa jutos pacilāts. It kā vajadzēja būt nogurušam un piekusušam, jo dienā nācās daudz paveikt, bet vakars pēc gongiem izvērtās enerģiskas rosības pārpilns.
Otrais seanss šķita īsāks. Jutos vieglāk un vēl gaišāk. Šķiet, gandrīz iemigu. Kad apziņā ielauzās pūšamā instrumenta skaņa, bija sajūta, ka mani sauc mājās, ir jāatgriežas. Iestājās miers, gluži neticams miers. Nekur nav jāsteidzas, esmu tur, kur man jābūt…
Ko Oskars ieguva eksperimentā
* Jaunu un ļoti interesantu pieredzi.
* Radās skaidrāks skats uz dzīvi, sakārtotības sajūta.
* Bija izteikts enerģijas pieplūdums.
* Gribas paturēt principu – veltīt stundu mieram, tajā vispār nerosīties, nedomāt par veicamā gūzmu. It kā šķiet, ka kaut ko palaidīsi garām, atļaujot sev būt mierā, tomēr beigās iegūsti daudz vairāk.
