Pelargonijas un fuksijas sagatavo ziemai 0
Stādaudzētājas elejietes Aijas Kimas saimniecībā vasaras puķes vēl skaistos ziedos. Tām paticis atvasaras rēnais siltums. Ja kādu no tām vēlas pārziemināt, laiks to darīt.
Patlaban vasaras puķu dzīvē nekas nemainās – lai zied pilnā sparā, kamēr salna nokodīs. Laista pēc vajadzības, protams, retāk nekā vasarā, un mēslo kā līdz šim. Aija to dara reizi nedēļā arī ārā augošajām fuksijām un pelargonijām – ik pēc septiņām dienām ar līdzekli Vito. Reizi divās nedēļās pabaro pelargonijas, kas visu sezonu aug istabā uz palodzes.
Pārziemināšanai paredzētās puķes gan jāsargā no salnas. Kad iestāsies stabils vēsums, puķes vēl īsu laiku telpās skaisti paziedēs.
• Atkarībā no šķirnes pelargonijas un fuksijas var būt vairāk piemērotas dārzam vai arī audzējamas kā telpaugi.
Izvērtē, vai ir iespējas un vēlme pārziemināt puķes. Populārākās pārziemināmās puķes ir pelargonijas un fuksijas.
Profesionāli puķu audzētāji vasaras puķes audzē no stādiem, ko katru pavasari iegādājas no jauna. Mājas apstākļos uz palodzes nevarēs izaudzēt tik kuplus stādus. Taču daudzi uztver puķes kā draugus un vienkārši nevar tās rudenī izmest.
Jārēķinās, ka no āra ienestajām puķēm vēlama vēsāka vieta, bet palodzei jābūt uz saules pusi. Pēc ienešanas telpās augs pamazām zaudēs glītumu un visu ziemu vilks dzīvību.
• No āra ienestie augi var aplaist ar kaitēkļiem jau mājās esošos telpaugus.
Visvieglāk pārziemināt pelargonijas. Kad tās sāk telpās zaudēt košumu, dzinumus krietni apgriež.
Labā vietā pelargonija var turpināt zaļot un pat ziedēt, sliktākos apstākļos nebūs sevišķi glīta, tomēr pavasari sagaidīs, un tad nāks jauni dzinumi. Daļu dzinumu tad atstāj krūma veidošanai, daļu sadala spraudeņos.
• Pelargoniju krūms var būt skaists 3–4 gadus.
Grūtāk pārziemināt fuksijas, jo tās ir cimperlīgas. Ideālos apstākļos tām vajadzētu gaišu, vēsu vietu – kā veco lauku māju stiklotās verandiņās. Tiklīdz būs apstākļu maiņa (temperatūra, mitrums, gaisma), tā nometīs pumpurus. Telpās no āra ienestai fuksijai klāsies sevišķi grūti, turklāt tai ir raksturīgs kaitēklis – baltblusiņa.
Atšķirībā no šķirnes tām ir dažādas pielāgošanās spējas. Ja fuksija labi nobriedusi, saaugusi kupla, to var arī ziemināt sakņu pagrabā. Tā nometīs lapas un bez gaismas varēs sagaidīt pavasari, kad sāks dzīt bālus asniņus. Pirms novietošanas pagrabā var apgriezt, kādu laiku paturēt siltumnīcā, kur tā jau nometīs daļu lapu. Uzmana, lai augsne podā neiekalst, taču nedrīkst arī pārliet. Pat ja krūma augšdaļa ziemojot iet bojā, tā mēdz dot dzinumus no pašas apakšas. Taču audzētāja brīdina, ka tā ir liela noņemšanās un par rezultātu nevar būt drošs.
• Fuksiju šķirnes veidotas tā, lai būtu maksimāli skaistas vienu vasaru.
Pelargonijas un fuksijas var pārziemināt ar spraudeņiem. Ja ļoti gribas saglabāt tieši šo šķirni, tagad puķēm nogriež apmēram sprīdi garus dzinumu galus un iesprauž podiņā. Novieto uz palodzes siltumā, saulainā vietā. Podiņā iesprauž vairākus dzinumus, jo ne visi ieaugsies. Spraudeņi lēnām apsakņosies, pārziemos. Pavasarī varēs izstādīt podiņos, galotņot (lai kuplāks krūms) un pavairot tālāk.
