Māris Antonevičs: Pēkšņi visi cīnās pret korupciju 0
Valsts policija veica kratīšanu Rīgas pašvaldības uzņēmumā “Rīgas namu pārvaldnieks”, pēc kā aizturētas piecas tā amatpersonas, kas bija atbildīgas par liftu apkalpes līguma izpildes uzraudzību. Savukārt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs “apciemojis” Rīgas tūrisma attīstības biroju.
Abi šie notikumi īstajā brīdī atgādinājuši, par ko tad ir lielākās pretenzijas pret pašreizējo Rīgas varu.
Ilgus gadus galvaspilsētas varas grožus kopīgi turējušās partijas “Saskaņa” un “Gods kalpot Rīgai” pēdējos mēnešos publiski spēlē daudzsēriju drāmu. Kārtējā it kā intriģējošā sērija plānota jau šodien, kad pievakarē Rīgas dome sanākšot uz sēdi, lai lemtu par pašreizējā mēra Oļega Burova (“GKR”) atstādināšanu no amata.
Tas gan ir jau otrais “Saskaņas” mēģinājums, jo vienreiz jau paraksti par šādas sēdes sasaukšanu tika savākti, tikai pēdējā brīdī viens no deputātiem atsauca.
Tagad viņš atkal esot pārdomājis, bet – kas zina, kā tur būs. Jāpiebilst, ka arī “Gods kalpot Rīgai” iepriekš daudz veiklāk “izrēķinājās” ar “Saskaņu”, nometot no vicemēra amata tās pārstāvi Annu Vladovu. Pa vidu, protams, skan savstarpēji apvainojumi un nedaudz piesegti mājieni par korupciju.
Šī aina krietni atšķiras no tās, ko Rīgas domē varēja vērot vēl pirms kāda pusgada vai senāk, kad trīs opozīcijas frakcijas nikni uzbruka valdošajai koalīcijai, norādot uz visām tās neizdarībām, bet pozīcija aizstāvējās. Tagad opozīcija it kā nonākusi statista lomā, jo tās ierastais repertuārs ir pārtverts. Jā, protams, opozīcija joprojām kritizē Rīgas domes priekšsēdētāju Burovu, taču tagad tikpat aktīvi to dara arī “Saskaņa”.
Opozīcija joprojām norāda uz “Saskaņas” atbildību Rīgas korupcijas skandālos un nesaimnieciskumā, taču tagad kaut ko līdzīgu, tikai mazliet citā formā, dara arī Burovs.
Turklāt šīs “zirnekļu cīņas burkā” tiek nonivelētas līdz tādām banālām politiskām peripetijām, kādas taču notiekot visapkārt – Saeimā, valdībā, citās pašvaldībās.
Kā nupat intervijā laikrakstam “NRA” skaidrojis “GKR” Rīgas domes frakcijas vadītājs Vjačeslavs Stepaņenko: “Tas ir normāls politiskais process. Rīgai tas nebija raksturīgi iepriekšējos desmit gados, bet tagad ir. Ir atsevišķas politiskas partijas, ir atsevišķas politiskas kustības, ir atšķirīgas programmas, un ir cīņa par varu. Ja Daugavpilī vienu mēru ievēlēja, pēc tam nometa, pēc tam atkal nometa jauno mēru un veco ievēlēja atpakaļ, tad ko tur brīnīties par Rīgu, kurā sakoncentrētas divas trešdaļas valsts ekonomikas? Te arī notiek politiskie procesi un politiskās cīņas.”
Var rasties jautājums – kāda šīs izrādes dalībniekiem no tā jēga? Jēga ir! To var saukt par “politisko pārgrupēšanos”.
Skaidrs, ka visas partijas šobrīd jau dzīvo Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu noskaņās. Arī tās, kas skaļi protestē un pārmet, ka domes atlaišana ir pretlikumīga, tomēr jau centīgi strādā uz savu rezultātu nākotnē. V. Stepaņenko gan pieminētajā intervijā stāsta, ka “nav nekāda pamata pateikt, ka dome nav rīcībspējīga”, tajā pašā laikā viņa partija jau veido sarakstu, pat piesaistot viesspēlētājus no citiem politiskajiem spēkiem.
Tātad Burovs rāda, ka par pagātnes tumšajām lietām atbildīga ir “Saskaņa”, kamēr viņš ir gatavs strādāt pa jaunam, pat draudzēties ar progresīviem pilsētas (pār)plānotājiem, pēc viņu ieteikuma slēgt ielas, braukt ar velo pa parku un ko tik vēl ne. Bet atbildību par pagātnes grēkiem lēnām un centīgi veļ uz “Saskaņu”, intervijās uzsverot – agrākie partneri nesaprot, ka pa vecam dzīvot vairs nevarēs.
Taču arī “Saskaņa” izmanto līdzīgu taktiku, varbūt pat atklātāk nekā “GKR”. Burovs tiek vainots shēmošanā un mahinācijās, par ko sašutumu no Briseles pauž bijušais Rīgas mērs Nils Ušakovs (viņa pēdējā paziņojumā Burovam veltīti šādi vārdi –”mērs, kas nodevis domi un pilsētu”).
Arī atsevišķi ierēdņi, kuri labi jutušies Ušakova valdīšanas gados, bet nu vairs ne, tāpēc pasniedz sevi kā cietējus, jo esot kļuvuši par traucēkli “Burova darījumiem”.
Varētu šķist, ka no bijušo Rīgas domes partneru “zirnekļu cīņām” iegūst opozīcija, tomēr tas nav tik viennozīmīgi, jo nu iznāk, ka par cīņu pret korupciju un nesaimnieciskumu runā visi, katrs no savas puses. “Saskaņas” vēlētājs var palikt uzticīgs savai partijai, jo – kā viņam stāsta – sliktais taču ir Burovs un “GKR”.
Savukārt “GKR” vēlētājs var attaisnot savu izvēli ar to, ka atbildība par visām agrākajām nebūšanām gulstas uz “Saskaņu”, no kuras žņaugiem partija beidzot izrāvusies un beidzot var strādāt rīdzinieku labā. Pēkšņi izrādās, ka visi cīnās un cīnījušies pret korupciju. Nez no kurienes tā vispār radusies.
