Pasaule uz izmiršanas sliekšņa? Brīdina par strauju dzimstības samazināšanos 98
Pasaules demogrāfiskā attīstība ir nonākusi pagrieziena punktā. Drīzumā dzimstības līmenis pasaulē samazināsies zem robežas, kas nepieciešama, lai saglabātu nemainīgu iedzīvotāju skaitu. Iespējams, tas jau ir noticis, raksta izdevums The Wall Street Journal.
Dzimstība samazinās gandrīz visur – sievietēm visos ienākumu, izglītības un darbaspēka līdzdalības līmeņos. Dzimstības samazināšanās būtiski ietekmē cilvēku dzīvesveidu, ekonomikas izaugsmi un pasaules lielvaru stāvokli.
Ir konstatēts, ka valstīs ar augstiem ienākumiem dzimstība 1970. gados samazinājās zem dzimstības atjaunošanās līmeņa un pandēmijas laikā samazinājās vēl vairāk. Arī jaunattīstības valstīs dzimstība samazinās. Pagājušajā gadā Indija apsteidza Ķīnu kā visapdzīvotākā valsts, taču dzimstības līmenis tajā šobrīd ir zemāks par aizstāšanas līmeni.
“Tuvojas demogrāfiskā ziema,” sacīja Pensilvānijas Universitātes ekonomists, kurš specializējas demogrāfijā, Jesus Fernandess Vilaverde.
Daudzu valstu amatpersonas uzskata šo jautājumu par aktuālu problēmu. Viņi ir nobažījušies par darbaspēka samazināšanos, ekonomikas izaugsmes palēnināšanos un nepietiekamu pensiju finansējumu, kā arī par sabiedrības, kurā ir aizvien mazāk bērnu, dzīvotspēju. Iedzīvotāju skaita samazināšanās nozīmē arī globālās ietekmes samazināšanos tādām lielvarām kā ASV, Krievija un Ķīna.
Izdevums raksta, ka pēc demogrāfu domām, pasaules iedzīvotāju skaits varētu sākt samazināties četru desmitgažu laikā.
Lai gan daudzu valstu valdības ir izstrādājušas programmas, lai apturētu iedzīvotāju skaita samazināšanos, tām demogrāfisko stāvokli nav izdevies uzlabot.
2017. gadā, kad globālais dzimstības līmenis – rādītājs, kas nosaka, cik daudz bērnu sievietei dzīves laikā piedzims – bija 2,5. ANO uzskatīja, ka 2020. gada beigās tas samazināsies līdz 2,4. Taču jau 2021. gadā tas bija samazinājies līdz 2,3 – tuvu tam, ko demogrāfi uzskata par globālo dzimstības atjaunošanas koeficientu, kas ir aptuveni 2,2. Aizstāšanas līmenis, kas nodrošina iedzīvotāju skaita stabilitāti laika gaitā, ir 2,1 bagātajās valstīs un nedaudz augstāks jaunattīstības valstīs.
Pagājušajā gadā Ķīnā piedzima 9 miljoni bērnu, kas ir par 16 % mazāk nekā ANO scenārijā prognozēts. ASV pagājušajā gadā piedzima 3,59 miljoni bērnu, kas ir par 4 procentiem m mazāk, nekā prognozēja ANO. Citās valstīs šis deficīts ir vēl lielāks.
Ekonomists lēš, ka pagājušajā gadā dzimstības līmenis pasaulē samazinājās līdz 2,1-2,2, kas, viņaprāt, pirmo reizi cilvēces vēsturē ir zemāks par globālo dzimstības atjaunošanās līmeni.
Vēsturnieki dzimstības samazināšanos, kas industrializētajās valstīs sākās 18. gadsimtā, dēvē par demogrāfisko pāreju. Tā kā pagarinājās paredzamais dzīves ilgums un vairāk bērnu izdzīvoja līdz pilngadībai, samazinājās motivācija dzemdēt vairāk bērnu. Sievietes kļuva izglītotākas un iesaistījās darba tirgū, uz vēlāku laiku atliekot laulības un bērnu radīšanu.
Šobrīd dzimstība ir zema vai samazinās daudzās sabiedrībās un ekonomikās. Daži demogrāfi to uzskata par daļu no “otrās demogrāfiskās pārejas” – sabiedrības pārorientēšanos uz individuālismu, kas liek mazāku uzsvaru uz laulību un bērnu radīšanu, pieņem mazāku bērnu skaitu vai vispār dzīvi bez bērniem.
Pētījumā, kas publicēts 2021. gadā, norādīts, ka šīs pārmaiņas atspoguļo plašas pārmaiņas sabiedrībā, kuras ir grūti izmērāmas vai kvantificējamas.
Dzimstības samazināšanās visā pasaulē ietekmē arī ekonomiku. Jau kopš pandēmijas sākuma attīstītajās valstīs ir vērojams darbaspēka trūkums. Tuvākajos gados situācija tikai pasliktināsies, jo pēc krīzes samazinoties dzimstības līmenim, samazināsies jaunu darba ņēmēju skaits, radot papildu slodzi veselības aprūpes un pensiju sistēmām. Valstīm, kurās ir mazāk bērnu, būs grūti finansēt pensijas un veselības aprūpi pieaugošajam vecāka gadagājuma cilvēku skaitam.
