“Pēkšņā” brīvdiena? Pēc uzvaras pār Šveici Saeima piesardzīgi jau varēja sagatavoties visādiem lēmumiem 33
Sabiedrības viļņošanās, pozitīvā izlāde, – vai no šī visa ir arī kaut kāds materializējams labums Latvijai, vai tas ir tāds nacionālās piederības un goda sajūtas jautājums, ko grūti izmērīt? Šādu jautājumu TV24 raidījumā “Ziņu Top” uzdeva Pēterim Leiškalnam, Latvijas Darba devēju konfederācijas Sociālās drošības un veselības aprūpes ekspertam.
Raidījuma vadītājs Ansis Bogustovs piebilst, ka neaicina viesi būt par darvas karoti kopējā priekā, bet vienkārši izstāstīt loģiku – nakts vidū parlaments uz karstām pēdām pieņem brīvdienas likumu, radot sajukumu un haosu.
Aktuāls ir jautājums: Vai mēs to varam atļauties un vai mums vispār nav par daudz šādu brīvu dienu pret mūsu ekonomikas spējām?
“Protams, ja mēs skatāmies tīri no ekonomikas viedokļa, tad viena diena maksā apmēram 0,4% no IKP – šo apmēru nodrošina viena darbadiena. Tas ir apmēram 160 miljoni, no kuriem 50 miljoni ir tas devums, ko uzņēmēji samaksā nodokļos,” skaidro eksperts.
Bogustovs vērīgi vērš uzmanību faktam, ka tikko nosauktie 160 miljoni ir puse no tā, ko medicīnas nozare prasa valstij, kā izlīdzinājumu, lai sasniegtu to minimumu, kas likumā solīts. Tātad
“Nav tik traki, jo šis ir vienas darbadienas devums. Uzņēmējiem tāpat savas saistības jāpilda, visi noslēgtie līgumi jāpilda. Iespējams, tas tiks izlīdzināts pa kādām citām dienām, iespējams, pārmaksājot par virsstundām vai kā citādi to izlīdzinās. Tāpēc jau IKP par 160 miljoniem nesamazināsies, plānotie nodokļi būs,” finanšu aprites būtību skaidro Leiškalns.
Vai vajadzēja par šādām lietām lemt naktī pēdējā brīdī?