Pekinietes ir slinkas perētājas 1
Vai Pekinas pīles pašas perē pīlēnus? Kā atšķirt mātītes no tēviņiem? Sandra Kļava Bauskā
– Šīm pīlēm nav izteikta perēšanas instinkta. Reti kura Pekinas pīle pacietīgi sēd uz olām, bieži putns jau trešajā ceturtajā dienā aizbēg no ligzdas, – stāsta piemājas saimniecības “Alejas” saimniece, putnkope Sandra Moroza. Šīs broilerpīles ir iecienītas, jo ir izturīgas un ātri aug. Piemēram, dienu vecs pīlēns sver 50 – 60 g, bet 50 – 65 dienu vecumā putna svars jau ir sasniedzis 2 – 2,5 kilogramus. Vidēji gadā Pekinas pīle izdēj 120 olu.
Perēšanas instinkts nav saglabājies arī citām strauji nobarojamām pīlēm, piemēram, šķirnei Mulard (Moulard), kas izveidota Francijā, krustojot muskuspīļu tēviņus ar Pekinas pīļu mātītēm. Šos putnus nobaro līdz četru mēnešu vecumam, kad to svars ir pāri pieciem kilogramiem; gaļa ir diezgan trekna.
Mātes instinkts vairāk attīstīts muskuspīlēm un Indijas skrējējpīlēm (pudeļpīlēm). Pavasarī pīļumāte var izdēt līdz 20 olām un sākt perēt. Šajā laikā tai var dot perēt arī citu pīļu šķirņu olas. Ar perētājas pienākumiem tiek galā tikai mierīgi putni, jo nervozie un bailīgie saplēš olas un nospiež mazuļus. Izperētos pīlēnus audžumāte gādīgi aprūpē.
Labākais laiks perēšanai ir pavasaris – marta beigas, aprīlis vai maijs. Zem vienas pīles siltā laikā liek 13 – 17 olas (jāraugās, lai visas būtu vienādi nosegtas), bet vēsā laikā 11 – 13 olas. Perēšanai piemērota patumša, labi vēdināma, klusa telpa. Ligzdām jābūt iekārtotām mēnesi pirms dēšanas sākuma, lai pīles varētu pierast pie tām un nedētu olas, kur pagadās. Svarīgi arī, lai putniem riesta laiks sakristu ar olu dēšanu, un tās būtu apaugļotas.
Kā atšķirt pīļtēviņu no pīļu mammas?
• Tēviņiem vienmēr ir spēcīgāks, druknāks augums, tie uzvedas kaujinieciskāk. Mammas ir mazākas.
• Pekinas šķirnes pīļu mammas, sākot no divu mēnešu vecuma, kļūst skaļas. Runājas arī tēviņi, bet tos nedzird.
• Muskuspīļu tēviņiem 5 – 6 mēnešu vecumā ap acīm un degunu uz kailās ādas veidojas sarkani izaugumi un kārpiņas tāpat kā tītariem.
