Pekinā veido Āzijas ekonomiku 1
Ķīnas galvaspilsētā Pekinā vakar sākās un šodien turpinās Āzijas un Klusā okeāna reģiona valstu ekonomiskās sadarbības forums (APEC). Tajā piedalās ASV prezidents Baraks Obama, Japānas premjerministrs Sindzo Abe, Krievijas prezidents Vladimirs Putins un citu reģiona valstu vadītāji. Līderu sarunās galvenā uzmanība atvēlēta ekonomikai. Obama ieradies Pekinā, lai mēģinātu pārliecināt vienpadsmit Āzijas valstis parakstīt Vašingtonas piedāvāto Klusā okeāna partnerības līgumu par tirdzniecību. Taču vienlaikus arī Ķīna, cenšoties nostiprināt savu ietekmi Āzijā, kaimiņvalstīm liek galdā savu tirdzniecības līgumu, kura mērķis ir izveidot Āzijas un Klusā okeāna reģiona brīvās tirdzniecības zonu.
Cīnās par ietekmi Āzijā
“Pēdējās nedēļās mūsu komandas padarījušas labu darbu, atrisinot vairākas domstarpības par iespējamo līgumu. Tagad mums ir iespēja izdarīt izrāvienu arī politiskā līmenī,” paziņoja Obama, solot, ka ASV piedāvātais līgums nesīs lielāku ekonomisko izaugsmi, radīs jaunas darba vietas, kā arī cels tirdzniecības un ieguldījumu standartus Āzijas un Klusā okeāna reģionā. Līdz ar līguma parakstīšanu tiktu izveidota brīvās tirdzniecības zona, kas stieptos no Āzijas līdz Latīņamerikai, aptverot aptuveni 800 miljonus cilvēku un gandrīz 40 procentus no pasaules ekonomikas. Šis līgums tiek uzskatīts par praktisku izpausmi Baltā nama pirms dažiem gadiem izsludinātajai politikai, kas paredz lielāku uzmanību veltīt Āzijai.
Tiesa, novērotāji spriež, ka vairākums Āzijas valstu šobrīd varētu nosliekties par labu Ķīnas piedāvātajam tirdzniecības līgumam, informē ziņu aģentūra “Reuters”. Arī Obama atzinis Vašingtonas virzītā partnerības līguma līdzšinējās neveiksmes, kuru pamatā lielā mērā ir Japānas nevēlēšanās atvērt savu ekonomiku saimniecības preču eksportam. Taču vienlaikus ASV amatpersonas norādījušas, ka Klusā okeāna partnerības līgums un brīvās tirdzniecības zonas izveide ir daudzgadu projekts. Arī vairākas Āzijas valstis paudušas bažas par Ķīnas ietekmes pieaugumu un neslēpj interesi ASV piedāvājumā.
Tikmēr dienu pirms APEC samita sākuma Ķīna parakstīja sadarbības līgumu ar Dienvidkoreju. Šis līgums paredz starp valstīm izveidot brīvās tirdzniecības zonu, 20 gados likvidējot muitas nodevas 90 procentiem Ķīnas un Dienvidkorejas preču, informē ziņu aģentūra “Associated Press”.
Slēdz plašus līgumus
Ieradies Pekinā, Obama vakar APEC samitā uzstājās ar uzrunu. Tajā viņš paziņoja, ka Vašingtonai, neskatoties uz ekonomiskajām domstarpībām ar Ķīnu, ir svarīgi saglabāt labas attiecības ar Pekinu. “ASV atzinīgi novērtē labklājīgas, miermīlīgas un stabilas Ķīnas izaugsmi,” uzsvēra Obama, paziņojot, ka abas valstis ir vienojušās pagarināt termiņus, uz kādiem attiecīgi ASV un Ķīnas pilsoņi varēs saņemt vīzas dzīvošanai otrā valstī. Obama skaidroja, ka pērn Savienotās Valstis apmeklēja 1,8 miljoni ķīniešu, ASV ekonomikai dodot 21 miljardu dolāru ieguldījumus un atbalstot vairāk nekā 100 tūkstošus darba vietu. “Līgums par vīzu atvieglojumiem ļaus mums četrkāršot šos skaitļus,” paziņoja Obama. Tiesa, vienlaikus savā uzrunā viņš aicināja Ķīnas līderus cienīt cilvēktiesības un preses brīvību.
Dienu pirms Obamas ierašanās Pekinā Ķīnas un Krievijas prezidenti Sji Dziņpins un Vladimirs Putins parakstīja vēl vienu memorandu par gāzes piegādēm Ķīnai, informē biznesa ziņu internets “Bloomberg.com”. Pavasarī Krievija un Ķīna jau vienojās par 400 miljardu dolāru vērtu gāzes piegāžu līgumu, pēc kura Krievijas energogigantam “Gazprom” 30 gadu laikā ik gadus būs jāpiegādā Ķīnai 38 miljardi kubikmetru gāzes. Taču tagad “Gazprom” cer noslēgt ar Ķīnu vēl vienu līgumu, kas paredzētu, ka “Gazprom” piegādā Ķīnai vēl 30 miljardus kubikmetru gāzes gadā. Ja šāds līgums tiks noslēgts, Ķīna kļūs par lielāko Krievijas gāzes patērētāju. Šobrīd tā ir Vācija. Oficiāli cena, par kādu Krievija tirgos gāzi Ķīnai, netiek atklāta.
