– Esot ar komandu ikdienā, var just gaisā virmojot šo olimpisko sapni? 0
– Kā ir ar treneri Zvirgzdiņu? Rio ir papildus motivācija?
– Pēc Pekinas olimpiādes es Latvijas izlases meitenēm teicu – nākošā eksotiskā vieta būs Rio, būtu labi tur nokļūt. Pa vidu man pašam sanāca Londona, tomēr jā – Rio ir liels mērķis. Redzēsim, kas sanāks.
– Vai sieviešu izlases sakarā nepalika vilšanās, jo pēc spēku samēriem Rio bija pavisam reāls mērķis.
– Atskatoties atpakaļ, bez šaubām, ļoti žēl. Pasaules prakse rāda, ka sieviešu basketbolā kvalifikācijas turnīros citu kontinentu komandas nav tik spēcīgas un bīstamas. Grūtāk tikt cauri Eiropas čempionāta atlasei, to vajadzēja izdarīt, bet… Bija daudzas sakritības, kuras nospēlēja pret mums un palikām malā. Lai gan sportiskajā ziņā tas bija labs cikls – desmit spēlēs izcīnījām septiņas uzvaras, Eiropas čempionātu beidzām ar 2-2 bilanci un uzvaru pār Krieviju. Tas bija tāds pārejas modelis – pieredzējušas līderes un talantīgas jaunās spēlētājas. Šis modelis noteikti varēja izšaut.
– Pēc talanta un izaugsmes man 2008. gada sieviešu izlases modelis šķiet līdzīgs tagadējai Latvijas vīru izlasei.
– Piekrītu. Toreiz sieviešu izlases līderes bija labākajā sportiskajā vecumā, ar augstu profesionālismu un motivāciju. Šai komandai ir līdzīgi. Ar piebildi, ka vēl augstāks ir katra spēlētāja profesionālisms. Sākot ar ēšanu un beidzot ar citām treniņu procesa lietām. Jācer, ka olimpiāde būs jau šoreiz, taču arī tālākā Latvijas vīriešu basketbola nākotne izskatās ļoti cerīgi.
– Vai šī paaudze jau ir nobriedusi šādai lielai uzvarai?
– Komandas līderi noteikti. To pierāda viņu karjeras, līgumi ar spēcīgiem klubiem. Tajā pat laikā klāt nāk jaunie, šajā turnīrā tādi ir pieci spēlētāji. Un zinot, kāda jaunā paaudze vēl briest, nākotne tiešām izskatās cerīga.
– Te tomēr biežāk izskan doma, ka vienā spēlē var būt viss. Nevis pārliecība, ka serbus varam uzvarēt jebkuros apstākļos.
– Negribam būt lielīgi (smejas). Jābūt pārliecībai par sevi. Domāju, ka šī komanda ne pret vienu pretinieku nebūs nolemta zaudējumam pirms spēles. Tomēr jābūt tā, ka galvā ir tikai konkrēta spēle. Pamatīgs spiediens te ir arī serbiem. Ja sanāks tikties, svarīgi būs, kurš ar šo stresa fonu tiks galā pirmais, kurš uzspiedīs savu spēles plānu. Priekšplānā būs psiholoģija un individuāla meistarība. Arī māka pārspēt pretinieku viltībā.
– Kā pret Čehiju?
– Viņi neizturēja psiholoģisko spriedzi un vienā brīdī salūza. Iesildoties varēja redzēt, cik augstu ir sakāpinātas viņu emocijas, kāda intensitāte. Tā bija pārdegšana. Turpretī mēs visu darījām nosvērti un mierīgi. Tas ir treneru darbs, tādēļ komandā ir psihologs. Latvijas izlase ar to arī atšķiras, ka ar taktiskām zināšanām un nosvērtību spēj kompensēt citus iztrūkumus.
– Tātad tagad visas domas būs tikai par Puertroriko?
– Tā vajadzētu būt. Stresa līmeņa ziņā tā būs pavisam cita spēle. Padziļināti šo komandu vēl pētīsim. Izskatās emocionāla, kā vairums Amerikas kontinentā, komanda. Labi spēlētāji, ar NBA un Eirolīgas pieredzi, kuriem ļoti patīk individuāla spēle viens pret vienu. Ja aiziet metiens, viņi var kļūt neapturami. Ja neaiziet, tādas komandas mēdz pazust. Līdz šim Puertoriko bija divas dažādas spēles – atklāts basketbols pret serbiem un pavisam nebaudāms pret Angolu.
